Esam vienoti svētkos un ikdienā!          Piesakies pašvaldības izdevuma "Olaines Domes Vēstis" saņemšanai Tavā pasta kastītē!     

2017. gada 27. aprīlis

  

Jaunumi

2016-10-27
Olaine atceras
Intervija ar Jevgēņiju Jermolajevu – pētnieku Olaines Ķīmisko reaktīvu rūpnīcā.

Ķīmiskās rūpniecības centrs

"Olaine bija kvalitātes zīme ķīmiķu un farmaceitu aprindās," atceras Jevgēņijs Jermolajevs – savulaik viens no vadošajiem Olaines Ķīmisko reaktīvu rūpnīcas (tagad – "Biolar") pētniekiem bioķīmijas laukā. Ar viņa vārdu saistās kāda medikamenta tapšana, par ko J. Jermolajevs ir saņēmis Krievijas valdības apbalvojumu un kuru Krievijā ražo vēl šodien.

2013. gadā J. Jermolajeva un viņa kolēģu – RSU A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieku – izstrādātais uztura bagātinātājs, kas izmantojams pacientu ātrākai rehabilitācijai un imunitātes stiprināšanai pēc onkoloģiskajām un vīrusu slimībām, tika atzīts par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem.

Kā aizsākās jūsu aizraušanās ar ķīmiju kā zinātni?

Kopā ar ģimeni uz Latviju atbraucām 1945. gada 24. jūnijā, tieši Līgo svētkos. Mans tēvs bija dzelzceļa inženieris, starp citu, piedalījās Latvijā pirmās elektrovilciena līnijas izveidē un palaišanā. Es pabeidzu Rīgas 18. vidusskolu, ķīmija man jau skolā padevās un patika, mums bija ļoti laba pasniedzēja. Diezgan agri par savu dzīvi sāku lemt patstāvīgi, tāpēc izraudzījos mani ieinteresējušo ķīmiju kā savas profesionālās dzīves pamatu. Pēc vidusskolas man izdevās izturēt visai lielu konkursu un nonākt tolaik slēgtā augstskolā – Ļeņingradas Ķīmijas fakultātē, kuras ievirze bija saistīta ar aizsardzību atomuzbrukuma gadījumā. Pēc augstskolas nonācu Tallinā, kur strādāju kā inženieris stikla fabrikā "Tarbeklaas".

Kad uzzināju, ka Olainē attīstās ķīmiskās rūpniecības komplekss, nekavējoties braucu uz Latviju, un 1963. gada martā pirmoreiz ierados Olainē. Te visapkārt bija viens vienīgs būvlaukums, bija pat grūti saprast, kur atrast priekšniecību, lai noskaidrotu par iespējām strādāt. Izrādījās, esmu ieradies vienu gadu par ātru, jo rūpnīcas vēl tikai būvēja. Gadu nostrādāju stikla fabrikā "Komunārs", bet 1964. gada vasarā atgriezos Olainē. Paveicās, ka sastapu Gunivaldi Gaišo – ļoti aktīvu un patīkamu cilvēku, kurš tolaik bija atbildīgs par Ķīmisko reaktīvu rūpnīcas darbības uzsākšanu. Laikam viņam biju iepaticies, jo mani uzreiz pieņēma darbā ar tam laikam ļoti labu algu – 120 rubļi mēnesī. Vienojāmies, ka pēc gada varēšu saņemt dzīvokli, un tas bija ļoti nozīmīgs jautājums. Kādu laiku gan vēl braukāju no Rīgas dzīvokļa, jo tik raiti ar to negāja, bet pēc tam pārvācos uz šejieni, un tā arī esmu te palicis.

Ar ko šī rūpnīca bija īpaša, kāds bija tās mērķis?

Ķīmisko reaktīvu rūpnīca tika izveidota, lai nelielās partijās uzsāktu jaunu preparātu ražošanu, kas vēlāk tika ieviesti t. s. "lielajā ražošanā". Mūsu izstrādātos preparātus un risinājumus varēja izmantot plašā tautsaimniecības nozaru spektrā, kā arī farmācijā, dažkārt militārās rūpniecības vajadzībām. Šis bija viens no ķēdes posmiem, kas savienoja fundamentālās zinātnes atklājumus, idejas ar jau gatavu produktu ražošanu.

Vai nodarbojāties ar zinātni, vai tomēr vairāk ar ražošanas procesiem?

Tas, ar ko es nodarbojos, bija pielietojamā jeb lietišķā zinātne bioķīmijas jomā. Manas idejas un risinājumi tika izmēģināti turpat cehā, un pozitīva iznākuma gadījumā šīs idejas vēlāk ieviesa ražošanā. Zinātniskajā laukā mums bija ļoti spēcīgi partneri. Bioķīmijas nozarē tolaik PSRS mērogā bija divi galvenie institūti – viens bija M. Šemjakina Bioorganiskās ķīmijas institūts Maskavā, kas strādāja Zinātņu akadēmijas viceprezidenta, akadēmiķa Jurija Ovčiņņikova vadībā. Otrs, jāsaka, demokrātiskāks un atvērtāks, bija Zinātņu akadēmijas Olbaltumvielu institūts, kas atradās vienā no Krievijas zinātnes centriem – Puščino pilsētā pie Okas upes. Lieliski aprīkots institūts, 70. un 80. gados tas bija sava veida  pieredzes apmaiņas centrs ar ārvalstu zinātniekiem. Tur ir strādājuši un attīstījušies vairāki jaunie latviešu zinātnieki, arī viens no maniem spējīgākajiem darbiniekiem – Olafs Stengrēvics.

Olainei tajā laikā bija ļoti laba reputācija ķīmiķu un farmaceitu aprindās – visdažādākajās Padomju Savienības pilsētās pietika pateikt, ka esi no Olaines, un tas vien jau bija kā sava veida kvalitātes zīme. Tas ļoti palīdzēja dažādu atļauju saņemšanai, saskaņojumiem. Turklāt gan Latvijas Valsts universitāte, gan Politehniskais institūts gatavoja ķīmiķus ar spīdošām zināšanām, tie bija pieprasīti visā PSRS. Atceros, viens no tā laika vadošajiem zinātniekiem, akadēmiķis Sergejs Severins Maskavā man reiz pat lūdza, vai nevaru viņam no Latvijas "piespēlēt" kādu aspirantu.

1998. gadā jūs saņēmāt Krievijas valdības apbalvojumu par kāda medicīniskā preparāta izstrādi. Kas tas par preparātu, un kā līdz tam nonācāt?

Preparāta nosaukums ir likopīds, to vēl šodien ražo Maskavā, un joprojām daļu no preparāta ražošanai nepieciešamās vielas sintezē Latvijā. Apbalvojumu es saņēmu no tā laika Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Udaļcova. Šis stāsts aizsākās Rīgā, tie jau bija neatkarības atgūšanas pirmie gadi. Preparāta ražošanai bija saņemts patents Maskavā. Tas bija klasificēts kā pretvēža preparāts, kas palīdz stiprināt imūnsistēmu pēc ķīmijterapijas. Kopā ar kolēģiem Olainē izveidojām tehnoloģiju šī preparāta ražošanai. Latvijā bija veikti pirmie testi, viss jau bija gatavs, bet tad notika lielās pārmaiņas, un mūsu rūpnīca faktiski bankrotēja. Tas bija ļoti smags laiks, gan ekonomiski, gan arī psiholoģiski.

Tomēr interese par jauno medikamentu bija liela, un drīz vien mani uzaicināja uz Maskavu. Kāds britu uzņēmums bija gatavs ieguldīt pusmiljonu mārciņu, lai preparāts nonāktu līdz ražošanai. Klīniskie pētījumi jau bija veikti, vajadzēja uzsākt ražošanu un saņemt licenci. Uz Maskavu pārcelties negribēju, tāpēc aptuveni piecus gadus regulāri braukāju no Olaines uz Maskavu un atpakaļ. Alga bija 90. gadu vidum fantastiski liela – 1500 dolāri mēnesī. Vēlāk britus uzaicinājām uz Rīgu ar domu, ka varētu ražot jauno medikamentu arī šeit, bet Maskava pretojās, ļoti baidījās no konkurences. Vēlāk saistībā ar šī medikamenta izstrādi un ražošanu biju pie kolēģiem Dānijā un ASV.

Jums kā pazīstamam zinātniekam droši vien ir bijuši aicinājumi pārcelties uz dzīvi citur. Kāpēc tomēr palikāt Olainē?

Man vienmēr ir patikusi Olaine, Rīga šķiet pārāk skaļa pilsēta. Vienmēr esmu nodarbojies ar dažādām sporta aktivitātēm – boksu, futbolu, volejbolu, šahu, arī slēpošanu, peldēšanu. Viena no skaistajām tradīcijām, ko mēs aizsākām kopā ar kolēģiem un turpinājām 40 gadu garumā, bija ikrīta skrējiens gar Misas upi. Skrējām katru dienu, jebkādos laika apstākļos. Sešos no rīta cēlāmies un prom – divi kilometri turp, tad pelde un divi kilometri atpakaļ. Peldējām, neskatoties uz laika apstākļiem. Ekstrēmākā pelde bija mīnus 34 grādu salā, kājas lipa pie ledus.

Nekādas atlaides?

Nu, gribējās jau pagulēt, protams. Bet tas ir jautājums par gribasspēku – es varu sevi pārvarēt, varu izdarīt. Tikai pēdējos gadus vairs neskrienam, redze man tiktāl pasliktinājusies, ka vairs nespēju orientēties, bet man ir palikusi peldēšana. Vēl tagad reizēm pamostos agri no rīta un jūtu, ka esmu distancē, tik stipri tā palikusi atmiņā.

Kādu atceraties Olaini, kad šeit sākāt dzīvot?

Olainē 60. un 70. gados bija ļoti daudz entuziasma, viss bija jauns, viss attīstījās un veidojās. Man darbs bija tuvs sirdij, agrāk par septiņiem vakarā gandrīz nekad no darba prom negāju, vakaros bija mierīgākā un labākā strādāšana. Kad strādāju pie disertācijas, iznāca gulēt labi ja trīs, četras stundas, jo pēc darba bija jāturpina zinātniskais darbs un sešos no rīta jāceļas uz ikrīta krosu.

Par Ķīmisko reaktīvu rūpnīcu:

  • 1963. gadā Olainē sākās plaši celtniecības darbi, uzcēla lielus ķīmijas uzņēmumus: Olaines Ķīmisko reaktīvu rūpnīcu, Ķīmiski farmaceitisko rūpnīcu un Plastmasas pārstrādes rūpnīcu.
  • Uz Olaines Ķīmisko reaktīvu rūpnīcas bāzes 1976. gadā izveidoja ražošanas apvienību "Bioķīmiskie reaktīvi", bet 1985. gadā – ražošanas apvienību "Biolar".

Drukāt

Olaines novads

Olaines novada pašvaldība
Tālrunis: 67964333
e-pasts: olainesdome@olaine.lv

Olaines pagasta pārvalde
Tālrunis: 67962442
Mob.tālr.: 29510971
e-pasts: pagasts@olaine.lv

Vārda dienas svin:
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Jaunumi e-pastā
Aprīlis, 2017
P
O
T
C
Pk
S
Sv
12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930