Olaines novads - aktīvs, industriāls, zaļš!         Piesakies pašvaldības izdevuma "Olaines Domes Vēstis" saņemšanai Tavā pasta kastītē!     

2018. gada 14. decembris

         

Jaunumi

2018-07-26
Olaine atceras
Intervija ar Venerandu Jansoni – skolotāju ar līdera gēnu.

Ar skolotāju Venerandu Jansoni tiekamies nākamajā dienā pēc nule renovētā nama Kūdras ielā 3 atklāšanas svinīgā pasākuma. Šis ir pirmais pilnībā renovētais daudzdzīvokļu nams Olainē, un tā 180 iedzīvotājiem vislielākais paldies jāsaka tieši Jansones kundzei kā šīs mājas vecākajai. Lai arī Latvijā ir pieejams dāsns ES fondu atbalsts, daudzdzīvokļu māju siltināšana parasti atduras pret iedzīvotāju skepsi un aizspriedumiem. To pārvarēt spēj vienīgi ļoti uzņēmīgi un enerģiski ļaudis, kuri ir gatavi pārliecināt citus iedzīvotājus. Jansones kundze to ir spējusi, – viņai palīdzējusi gan profesionālā pieredze skolotājas darbā, gan apbrīnojama vitalitāte.

Par viņas sasniegumiem skolotājas darbā liecina gan diplomi, medaļas un goda raksti – saņemti padomju gados un neatkarīgajā Latvijā –, gan arī neskaitāmas pateicības no bijušajiem skolēniem. "Tam noteikti ir jābūt aicinājumam," – Jansones kundze liek pie sirds tiem jauniešiem, kuri prāto saistīt savu dzīvi ar skolotāja profesiju.

Kad un kā sākās mājas renovācijas process?

Aptuveni pirms trim gadiem mani ievēlēja par mājas vecāko. Tāda doma, ka ir kaut kas jādara mājas labā, bija jau sen, – bija nomainījušies kopumā septiņi mājas vecākie, bet nekas uz priekšu īsti negāja. Mēs tomēr mājā esam ap 180 cilvēku, visiem jāvienojas par to, ko un kā darīs. Es piekritu uzņemties šo darbu, taču tikai ar nosacījumu, ka nebūšu viena. Tas, ko nozīmē strādāt pilnībā vienam, man ir labi zināms no darba skolā. Bija skaidrs, ka kaut ko panākt varēs tad, ja izveidošu sev apkārt domubiedru kolektīvu. Tā tapa ideja par mājas padomes veidošanu, kurā strādā mājas vecākais, vietnieks, kā arī kāpņu telpu vecākie un viņu palīgi. Kopumā astoņi cilvēki. Varu teikt, ka mūsu lielais panākums – pilnībā renovēta māja – ir mājas padomes nopelns, tāpēc šādu pārvaldes modeli varu ieteikt arī citiem.

Apmēram pirms pusotra gada kādā no mājas sapulcēm ieminējos, ka vajadzētu nomainīt stāvvadus, kas šeit kalpoja kopš 1968. gada. Tas bija pirmais lielais darbs, un drīz pēc tam sākām prātot par renovāciju, pret ko sākumā gan bija liels protests.

Kāpēc?

Pirmajās sapulcēs cilvēki pamatā runāja par to, kas un kā neizdosies, tā bija viedokļa paušana, ne ieklausīšanās. Nonāca arī tik tālu, ka man vajadzēja piedāvāt uzņemties atbildību kādam citam, ja jau viss tik slikti. Protams, kandidātu nebija. Turklāt cilvēkiem bija nepareizs priekšstats, ka rēķins pēc renovācijas pieaugs, teiksim, par 70, par 100 eiro un tamlīdzīgi. Lai kliedētu baumas, pēc mājas padomes lūguma uz mājas sapulci ieradās Olaines renovācijas priekšnieks Vītiņa kungs un celtniecības firmas pārstāvis, kuri apskaidroja par renovācijas patiesajām izmaksām. Izrādījās, ka tās ir diezgan pieņemamas, – vienistabas dzīvoklim papildus jāmaksā ap 10 eiro mēnesī, trīsistabu dzīvoklim – ap 20 eiro. Pirms renovācijas saņēmām darbu izmaksu tāmi katram dzīvoklim, kas nomierināja cilvēku prātus. Turklāt pēc mājas nosiltināšanas sarūk rēķins par apkuri gandrīz uz pusi, tātad daļa no renovācijas izmaksām ir kompensēta. Pirms renovācijas mums ziemā apkure maksāja 1,2 līdz 1,6 eiro par kvadrātmetru, bet jau pēc daļējas nosiltināšanas izmaksas saruka līdz 0,7 līdz 0,9 eiro. Svarīgi arī, ka pusi no renovācijas izmaksām sedza no ES fondiem.

Cik ilgu laiku prasīja renovācijas process?

Dokumentus nodevām jūlijā, būvnieki bija gatavi sākt strādāt, bet visas birokrātiskās procedūras diemžēl prasīja ilgu laiku, tāpēc darbus uzsāka tikai 17. oktobrī. Lietus lija, sniegi sniga, bet bija jāiet uz priekšu, lai nekavētu projektam paredzētos termiņus. Jāsaka, ka visā renovācijas procesā mājas iedzīvotāji ļoti aktīvi piedalījās – skatījās līdzi, kā norit darbi, ziņoja par neizdarībām, cīnījās par darbu kvalitāti, gājām pat līdz domes vadībai. Paldies Olaines mēram Berga kungam un viņa vietniekiem Čmiļa kungam un Kauliņa kungam par negaidīti aktīvu atbalstu mājas renovācijas procesā. Milzīgs paldies manai vietniecei Tamārai Jaseļskai, kāpņu telpu vecākajiem – Viktoram Liskinam, Imantam Jansonam, Jānim Tomsonam, Nadeždai Bogdanovai, Valērijam Siņicinam, Elenai Urtānei un Larisai Mitrošonokai. Bez viņu aktīvas iesaistes šis darbs nebūtu iespējams. Tāpat esam palikuši lielu pateicību parādā arī Olaines pilsētas namu pārvaldniekam, mūsu mājas "labajam gariņam" Šica kungam, kurš palīdzēja mājas padomei. Arī mūsu arhitektam Mārtiņam, kurš bija ļoti ieinteresēts un atbildīgs visā projekta norises gaitā. Būvniecību pamatā uzraudzījām mēs paši, un ar domes vadības atbalstu izdevās novērst acīmredzamas nejēdzības.

Jūsu nams atšķiras no citiem, vizuāli tas ir ļoti ieguvis. Ko tad īsti paveicāt renovācijas ietvaros?

Vispirms tika nomainīti stāvvadi, tas jau bija paveikts. Pēc tam – nosiltināta fasāde, pagrabi, griesti, bēniņi, kā arī mājas pamati; tika nomainīti logi un radiatori dzīvokļos un kāpņu telpās; kāpņu telpās tika veikts kosmētiskais remonts, sakārtots apgaismojums; tika iztīrīta un remontēta ventilācijas sistēma; nomainījām iekšdurvis; labiekārtojām iekšpagalmu. Jāsaka milzīgs paldies aktīvākajiem mājas iedzīvotājiem, kuri atsaucās uz aicinājumu un piedalījās talkā – visi kopā pie renovētās mājas stādījām puķes, kas simboliski noslēdza šo apjomīgo procesu.

Kad un kā sākāt mācīt Olaines vidusskolā?

Ceļš līdz Olainei – tas ir bijis gana garš un līkumots. Esmu dzimusi laukos, Balvu rajonā, un jāsaka, ka nedz bērnībā, nedz jaunības gados man nebija domas par skolotāja profesiju. Ļoti patika daba, interesēja ģeogrāfija, astronomija, sports, bet pāri visam – vienmēr esmu bijusi sabiedriski ļoti aktīvs cilvēks. Tāpēc slepus no vecākiem gāju pionieros, labprāt iesaistījos visās skolas un ārpusskolas aktivitātēs. Nebija tāda sporta veida, kur es skolas laikā nebūtu piedalījusies sacensībās. Kad pabeidzu vidusskolu, jau tajā vasarā mani paņēma darbā par audzinātāju internātskolā un nosūtīja uz Rīgu mācīties par pionieru vadītāju. Lai arī atestātā bija ierakstīts, ka esmu jauniete ar reliģiozu ievirzi, – tas tāpēc, ka Ziemassvētkos kopā ar vecākiem obligāts bija gājiens uz baznīcu –, mani tomēr uzņēma, un ar to sākās mans ceļš skolotājas darbā. Atgriezos kā skolotāja Krišjāņu Astoņgadīgajā skolā, jo biju jau paspējusi apprecēties. Šis bija brīnišķīgs laiks: mēs lieliski sapratāmies ar audzēkņiem, ko tik kopā nedarījām – teātri uzvedām, dziedājām, spēlējām, ballējāmies un sportojām. Mācīju matemātiku, latviešu valodu, fizkultūru un biju pionieru vadītāja, un jāsaka, ka tur kļuvu vēl sabiedriskāka. Gribēju tomēr pati arī vēl mācīties, tāpēc drīz vien iestājos Latvijas Universitātē "ģeogrāfos" un meklēju jaunu darbavietu, kas būtu tuvāk Rīgai. No vairākiem piedāvājumiem izraudzījos Olaini, precīzāk, vispirms tā bija Pēternieku Astoņgadīgā skola. Skolu drīz likvidēja, un tad es nonācu Olaines 1. vidusskolā, kas tolaik aptuveni ar 1700 audzēkņiem bija viena no lielākajām skolām Rīgas rajonā. 1976. gadā, kad uzcēla 2. vidusskolu, Mācību daļas vadītāja un vēlāk direktore Inna Potapova mani sirsnīgi un neatlaidīgi mudināja pārcelties uz turieni, un galu galā tā kļuva par manu skolu līdz pat šim brīdim. Ar visu to, ka manas krievu valodas zināšanas bija visai pieticīgas. Līdz 2010. gadam mācīju latviešu valodu un ģeogrāfiju, tagad mācu ģeogrāfiju.

Kādu atceraties to laiku, kad Latvija atguva neatkarību?

Šis laiks manā dzīvē, protams, nesa patīkamas emocijas saistībā ar neatkarības kustību, Latvijas brīvības atgūšanu. Taču vienlaikus – astoņdesmito gadu beigas man personīgi ir bijis traģisks laiks, kas daudz izmainīja, daudzus sapņus pārcirta. Manu ģimeni piemeklēja vairākas traģiskas autokatastrofas, vienā smagi cietu arī es un teju gadu pavadīju slimnīcā atkopjoties. Nāca arī naudas reforma, un bija jāatsakās no sapņa par savu māju. Tagad zinu – vismaz šī nama renovācija, kur ieguldīts daudz pūļu, savā veidā ir kā šīs senās ieceres iemiesojums. Ir viens zīmīgs darbs, ko man izdevās paveikt par godu Latvijai. Laikā, kad neatkarības kustība vēl tikai veidojās, taču pirmās pārmaiņu vēsmas gaisā jau bija, es rosināju skolas vadībai iestādīt kokus pie skolas. Kā veltījumu Latvijai. Tā tapa bērzu aleja, kur viens bērziņš ir arī manējais. Skolēniem saku – ja bērziņš aug labi, tātad ar mani viss ir labi. Vēl arī ceļš, kas šobrīd ved uz dārziņiem, savulaik tapa pēc manas iniciatīvas. Ceru, ka izdosies realizēt vēl vienu ideju – gribu lūgt domei Olaines Mežaparkā izveidot atpūtas vietu senioriem, lai kopā ar savu vīru, kurš man ir bijis balsts dzīves grūtajos brīžos, un citiem senioriem priecātos par dzīvi.

Kas ir mainījies skolā, salīdzinot ar to laiku, kad sākāt strādāt?

Disciplīna ir kritusies ļoti. Skolēns bija kulturālāks, zināja arī savus pienākumus, ne tikai tiesības, un tos pildīja. Dzīvais skolotāja vārds, ne tehnoloģijas ir noteicošais mācību procesā. Tehnoloģijas var palīdzēt, tās ir vajadzīgas, bet tās nekad neaizstās personīgu, dzīvu kontaktu starp cilvēkiem. Šodien jaunieši ir slinkāki, mazāk spējīgi uztvert un loģiski domāt. Tāpat mēs ļoti maz zinām un mācām par Latviju, par mūsu izcilajiem cilvēkiem un viņu darbiem. Bērni neatpazīst pat Raimondu Paulu, kad es jautāju klasei, kura Paula dziesma viņiem mīļāka. Par Imantu Kalniņu nerunāsim.

Ko Jūs ieteiktu tiem, kuri grasās kļūt par skolotājiem?

Ieteikums ir viens – tam ir jābūt aicinājumam, jo šī ir skaista, derīga, prestiža profesija, bet vienlaikus ļoti, ļoti grūta. Ja sirds saka priekšā, ka šis ir tavs aicinājums, tad viss izdosies.

Drukāt

Olaines novads

Olaines novada pašvaldība
Tālrunis: 67964333
Mob.tālr.: 20178620
e-pasts: olainesdome@olaine.lv

Olaines pagasta pārvalde
Tālrunis: 67962442
Mob.tālr.: 29510971
e-pasts: pagasts@olaine.lv

Datu aizsardzības speciālists
Tālrunis: 26658265, 27753113
e-pasts: 
datu.specialists@olaine.lv
 

 
 

Vārda dienas svin:
Auseklis, Gaisma
Jaunumi e-pastā
Decembris, 2018
P
O
T
C
Pk
S
Sv
12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31