Olaines novads - aktīvs, industriāls, zaļš!         Piesakies pašvaldības izdevuma "Olaines Domes Vēstis" saņemšanai Tavā pasta kastītē!     

2018. gada 17. oktobris

       

Jaunumi

2018-05-04
Olaines novada uzņēmējs
Pēterniekos divi lauksaimnieki - Jānis Zaube un Uldis Zīle, nolēmuši savus spēkus apvienot, lai darbi ritētu raitāk un saimniekošanā varētu izmantot mūsdienīgas metodes. Piedāvājam izlasīt interviju, kurā lauksaimnieki atklāj, kā gudrās tehnoloģijas palīdz iegūt labāku graudu ražu.

Lauksaimnieks Jānis Zaube uzskata, ka tās saimniecības, kas nestrādās gudri un neinvestēs jaunās tehnoloģijās, nespēs attīstīties. “Jāriskē, taču ar prātu,” viņš saka. Kamēr runājam ar Jāni, viņa kolēģis Uldis Zīle ir uz lauka un mēģina nolasīt satelīta signālu, kuru ievadot traktora programmā, tas var pats izdarīt visu vajadzīgo – stūrēt, sēt un miglot.

Jūs esat izvēlējušies interesantu darbības modeli – divas zemnieku saimniecības, kas sadarbojas kopīgu mērķu labā. Pastāstiet, kā tas sākās?

Nu jau ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, kopš abas saimniecības – mani “Kalnāji” un Ulda Zīles “Zariņi” – uzsāka darbu. Jau no paša sākuma izlēmām, ka strādāsim kopā, lai gan juridiski abas saimniecības nav saistītas. Sākām ar pavisam nelielām platībām, 80 hektāriem atgūtās senču zemes, un ar katru gadu aizvien vairāk paplašinājāmies. Šobrīd pa abiem saimniekojam jau nedaudz vairāk kā 900 hektāros.

Kādas ir būtiskākās priekšrocības, sadarbojoties divām saimniecībām?

Tā iespējams saimniekot efektīvāk un izdevīgāk. Piemēram, es savos 450 hektāros varētu iztikt bez lielās tehnikas, bet kopīgiem spēkiem mēs varam atļauties iegādāt jaudīgāku tehniku, ko izmantot abās saimniecībās. Tāpat ir arī ar graudu novākšanu – divu atsevišķu kombainu vietā mums ir viens lielāks. Jāņem vērā, ka kombains ir visdārgākā tehnika, kas reāli tiek izmantots vien divus mēnešus gadā.

Kādas kultūras šobrīd audzējat?

Savulaik esam audzējuši gan cukurbietes, gan kartupeļus, gan pupas, bet šobrīd audzējam tikai vasaras un ziemas kviešus, kā arī rapsi, kas veido 30% no kopējā ražas daudzuma.

Jūsu vecāki dzīvoja un strādāja laukos. Kā jums radās interese turpināt viņu nodarbošanos?

Pēc vidusskolas apguvu elektrotehnikas inženiera profesiju, kādu laiku pastrādāju rūpnīcā VEF, bet sapratu, ka tas man īsti nepatīk. Tad sekoja dienests, pēc kura beigām vairs negāju atpakaļ uz Rīgu, bet paliku strādāt saimniecībā, kur savulaik strādāja arī mani vecāki, – septiņu gadu vecumā biju gājis mammai līdzi ravēt bietes un jau no bērna kājas izjutis, cik smagi tā maizīte nāk. Jau pirmajā gadā mani norīkoja kaltē, un tur es nostrādāju nākamos 20 gadus.

Vai tā ir tā pati kalte, ko izmantojat arī pašreiz?

Nē, uzsākot darbību, vēl nebijām tik lieli, lai varētu veco kalti privatizēt – to ieguva cits uzņēmums. Mūsu tagadējā kalte ir pavisam jauna un moderna, uzcelta ar ES fondu atbalstu un nodota ekspluatācijā 2013. gadā. Tā ir ļoti liels atspaids saimniecībā – ja tev ir kalte, tu redzi, kādi ir graudi un to kvalitāte. Ja kaltes nav, viss pašam jātransportē, piemēram, uz “Dobeles dzirnavnieku”, kur sezonas laikā stāv milzu rindas ar mašīnām, bet graudu uzglabāšana notiek angārā ne vienmēr tam piemērotākajos apstākļos.

Kur jūs savus graudus galvenokārt realizējat?

Mums lielākā sadarbība izveidojusies ar uzņēmumiem “BalticAgro” un “Scandagra”, kas pārdod graudus tālāk arī uz citām valstīm. Ar graudiem ir tā, ka nav vairs fiksētu cenu – tās tiek noteiktas biržā, ņemot vērā graudu kvalitāti. Piemēram, pērn vidējā cena par kviešiem bija 178 eiro.

Ko jūs varat pastāstīt par gudro tehnoloģiju ieviešanu savās saimniecībās, kādi ir lielākie ieguvumi?

Tā kā šajā pusē nav tik augstvērtīgas zemes kā Zemgalē vai Saldus rajonā, mums ļoti būtiska ir pareiza zemes mēslošana. Agrāk īsti nekad nevarējām zināt, cik daudz konkrētā mēslojuma kaisīt, bet tagad esam investējuši tehnoloģijās, kas, ņemot vērā zemes analīžu rezultātus, aprēķina, cik katram laukam kāds mēslojums nepieciešams. Tas nav lēts prieks, bet domājam, ka investīcija atmaksāsies apmēram divu gadu laikā.

Šobrīd daudz tiek diskutēts par OIK un elektrības cenām. Vai tas skāris arī jūs?

Jā, mēs maksājam klāt ļoti daudz. Man sezonā vajadzīgi vismaz 200 ampēri – par apmēriem iepriekš nebija jāmaksā, bet tagad ir. Tāpēc es pēc sezonas beigām uz astoņiem mēnešiem lielo strāvu atslēdzu. Es to varu izdarīt, taču ir arī tādas saimniecības, piemēram, lielās lopu fermas, kam visu laiku nepieciešamas vienādas jaudas.

Nevaru saprast, kas īsti toreiz tika lobēts un kāpēc mēs tagad maksājam par 40–50% vairāk par neko, bet ceru, ka situācija drīzumā tiks atrisināta.

Cik liela ir jūsu komanda?

Pastāvīgi abās saimniecībās strādā pieci darbinieki, ieskaitot mūs abus, – iespēju robežās visi darām visus darbus. Mēs, ne viens, ne otrs, neesam agronomi, bet mums ir labs konsultants. Graudu novākšanas sezonā papildus ņemam darbā vēl vienu traktoristu. Sezonas laikā manā pārziņā pārsvarā ir tieši kalte, un darba ir tik daudz, ka bieži gulēšanai neatliek vairāk par četrām stundām.

Sarežģītākais laiks gan ir tad, kad sezona beidzas, – algas tāpat ir jāmaksā, jo darbinieki rindā nestāv. Savulaik atteicos no kartupeļu audzēšanas tieši tā iemesla dēļ, ka sezonā trūka darba roku – nebija, kas strādā. Neapskaužu tos saimniekus, kam vajadzīgi sezonas strādnieki. Piemēram, man zināms saimnieks ar 4 hektāriem aveņu, kurš nevar atrast ogu lasītājus, kaut gatavs maksāt labu naudu. Protams, pie mums algas nav tik lielas kā ārzemēs, uz kurieni daudzi mūsējie brauc lasīt ogas vai sēnes, bet tas ir koks ar diviem galiem – tur viņi nopelna vairāk, bet daudz vairāk arī iztērē ikdienas vajadzībām.

Vai jums ir sajūta, ka novads attīstās?

Jā, ļoti. Esmu iedzimtais novadnieks, taču domāju, ka to jūt arī tie, kuri šeit ir ienācēji. Manuprāt, atslēgas vārdi – aktīvs, industriāls, zaļš – lielā mērā patiešām raksturo šo novadu. Galvenais, lai būtu darbavietas un jaunie nemuktu prom, kā tas novērojams daudzviet Latvijā. Ir jau grūti viņus noturēt, ja tepat ir Rīga ar darba iespējām.

Esmu pārliecināts, ka vecākiem jau no mazotnes bērniem jāiemāca – lai ko arī dari, padari to kārtīgi. Tāpat saviem bērniem vairāk jāuzticas, sākumā jāpacieš viņu kļūdas, jo tikai tā bērni var iemācīties kaut ko darīt. 

Drukāt

Olaines novads

Olaines novada pašvaldība
Tālrunis: 67964333
Mob.tālr.: 20178620
e-pasts: olainesdome@olaine.lv

Olaines pagasta pārvalde
Tālrunis: 67962442
Mob.tālr.: 29510971
e-pasts: pagasts@olaine.lv

Datu aizsardzības speciālists
Tālrunis: 26658265, 27753113
e-pasts: info@fpda.lv 
 

Vārda dienas svin:
Gaits, Karīna
Jaunumi e-pastā
Oktobris, 2018
P
O
T
C
Pk
S
Sv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031