Olaines novads - aktīvs, industriāls, zaļš!         Piesakies pašvaldības izdevuma "Olaines Domes Vēstis" saņemšanai Tavā pasta kastītē!     

2018. gada 23. septembris

        

 

Jaunumi

2018-09-10
Olaines uzņēmēju stāsti septembra Dienas Bizness izdevumā
10.septembra Dienas Bizness izdevumā publicēts raksts “Olaines uzņēmumi veiksmīgi darbojas gan vietējos, gan ārvalstu tirgos", kurā izlasīsiet Olaines novada uzņēmēju – SIA Lyngson, SIA Vispool, Olaines ķīmiskās rūpnīcas "BIOLARS" stāstus, kā arī uzzināsiet, kāds uzņēmums drīz vērs vaļā savas durvis Grēnēs, un citus jaunumus uzņēmējdarbības, t.sk. mājražošanas jomā.

Publikācija 

Olaines uzņēmumi veiksmīgi darbojas gan vietējos, gan ārvalstu tirgos

 

Bizness Olaines novadā neapstājas arī vasarā

Arī šī vasara Olaines novadā uzņēmējdarbības jomā bija gana aktīva un rosīga, pat neskatoties uz netipiski karsto laiku, turklāt tikpat ražīgs un darbīgs solās būt arī rudens un ziemas periods.


“Šovasar sākās aktīva Olaines novada uzņēmējdarbības atbalsta centra (UAC) sadarbība ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Reizi mēnesī novada iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties karjeras konsultācijām tepat Olainē - NVA filiāles telpās Zemgales ielā 33. Sadarbības nosacījumi paredz, ka saņemt karjeras konsultanta padomu var ne tikai cilvēki, kuri šobrīd ir palikuši bez darba, bet ikviens novada iedzīvotājs, kurš patlaban ir pārdomu procesā par to, ko vēlas darīt nākotnē - plāno uzsākt vai manīt savas darba gaitas, iespējams, pat uzsākt pats savu biznesu,” uzsver Olaines novada UAC direktore Edīte Alksne.


Lieli plāni, lieli notikumi

No 3.septembra līdz 3.oktobrim notiek pieteikšanās SEB bankas un piecu novadu (Olaines, Ķekavas, Mārupes, Siguldas un Jūrmalas pilsētas) organizētajai grantu programmai “(ie)dvesma”, kurā var pieteikties uzņēmumi, kuri ir reģistrēti un darbojas Jūrmalas pilsētā, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Siguldas novados ne ilgāk kā 3 gadus un kuru darbinieku skaits nepārsniedz 10 darbiniekus, bet gada apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus eiro. Tāpat finansējumam sava biznesa idejas vai biznesa attīstībai var pieteikties programmas teritorijā deklarētas fiziskās personas no 18 gadu vecuma. Kopējā finansiālā atbalsta summa 2018. gadā ir 60 000 eiro, bet maksimālā summa vienam grantam – 10 000 eiro.

Būtiskas izmaiņas sagaida Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu (OMTK), jo jūnijā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un OMTK vadības parakstīja nodomu protokolu, kas paredz OMTK reorganizāciju un to pievienošanu RTU aģentūras statusā.

Patlaban visi attiecīgie dokumenti ir iesniegti Izglītības un zinātnes ministrijā, kura šo plānu virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā. Iecerēts, ka valdība par OMTK reorganizāciju lems rudens sākumā. Savukārt abu mācību iestāžu konsolidācija varētu tikt pabeigta līdz nākamā gada jūnijam.

Aizvien priecē novada lielo uzņēmumu panākumi, kuri ir būtiski darba vietu nodrošinātāji novada iedzīvotājiem, kā arī atsaucīgi dažādu pasākumu atbalstītāji.
Viens no nozīmīgiem novada uzņēmumiem ir a/s “Olainfarm”, kura provizoriskie 2018. gada septiņu mēnešu konsolidētie pārdošanas rezultāti sasniedza 70,6 miljonus eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos “Olainfarm” grupas lielākie realizācijas tirgi ir bijuši Latvija (29%), Krievija (28%), Baltkrievija (13%) un Ukraina (10%). „Olainfarm“ ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs ar 45 gadu pieredzi medikamentu un ķīmiski farmaceitisko produktu ražošanā. Kompānijas darbības pamatprincips ir ražot uzticamus un efektīvus augstākās kvalitātes produktus Latvijai un visai pasaulei. Šobrīd AS „Olainfarm“ produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 60 pasaules valstīm, tostarp Baltijas valstīm, Krieviju, citām NVS valstīm, Eiropu, Ziemeļameriku, Āzijas valstīm un Austrāliju.

Uzņēmējdarbības jomā Olaines novadā rudenī nozīmīgs notikums būs Grēnes ciematā, kur durvis vērs SIA “Drukātava” jaunā ražotne, kuras būvniecībā tika izmantots arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Uzņēmums dibināts 2005. gada maijā un patlaban nodarbina ap 20 cilvēku. “Esam lielākais digitālās drukas uzņēmums Baltijā, kas specializējas mazu un ļoti mazu tirāžu grāmatu drukāšanā. Varam nodrukāt grāmatu pat vienā eksemplārā. Drukājam grāmatas gan mīkstos, gan cietos vākos, gan arī ekskluzīvas grāmatas. Aptuveni 80% no savas produkcijas eksportējam uz Skandināviju, pamatā Zviedriju. Latvijā sadarbojamies ar augstskolām – Latvijas Lauksaimniecības universitāti, RTU, biznesa augstskolu “Turība”, Daugavpils universitāti, kā arī ar citām izdevniecībām, citām tipogrāfijām, dažādiem uzņēmumiem un privātpersonām,” stāsta uzņēmuma valdes loceklis Valdis Jirgens.

Ražīga vasara arī mazajiem

Olaines novada neatņemama sastāvdaļa ir vidējie un mazie uzņēmumi. Un arī šī vasara parādīja, ka daudzu cilvēku aktivitāte un entuziasms neapsīkst arī tad, kad liela daļa iedzīvotāju bauda atvaļinājumu. Šajā vasarā aktīvu darbību uzsāka vai arī turpināja virkne Olaines novada mājražotāju.

Rotas lietu “LuLe Creation” izgatavotājas savu hobiju nu jau ir pārvērtušas nelielā biznesā. Ar Olaines novada UAC līdzfinansējumu jaunās uzņēmējas izmantoja iespēju piedalīties ETSY kursos, savukārt vasaras mēnešus izmantoja, lai aktīvi tirgotu savu produkciju dažādos novadu organizētajos pasākumos.

Ne mazāk aktīvs bija arī priežu čiekuru produkcijas ražotājs “Mr.Cone”. Šobrīd uzņēmuma sortimentā ir gan sīrups, gan priežu čiekuru konfektes, gan citi veselību veicinošie produkti. Lai paplašinātu savu darbību un spētu apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc produkcijas, uzņēmums ar ES fondu līdzfinansējumu ir paplašinājis ražotnes aprīkojumu, iegādājoties un uzstādot jaudīgu katlu produkcijas pārstrādei un citas tehnoloģiskās ierīces.

Arī mājražotājs “Smalkais Muslis” ļoti veiksmīgi turpina attīstīt savu biznesu. “Smalkais Muslis” īpašnieču pašu rokām maltais auzu pārslu muslis ar dažādām dabīgām piedevām (bez cukura) nu jau ir daudzu mazo veikaliņu sortimenta neatņemama sastāvdaļa. Jaunās uzņēmējas ir izmantojušas iespēju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jūrmalas biznesa inkubatorā apgūt daudzas vērtīgas zināšanas tā sauktajā pirmsinkubācijas posmā, kā arī jau daļēji ir apguvušas Leader programmā saņemto finansējumu biznesa attīstībai, iegādājoties jaudīgāku aprīkojumu savas produkcijas ražošanas procesa nodrošināšanai.

Novada mājražotāju pulciņam šovasar pievienojās jauns uzņēmums - SIA “Karfeļu Banda”, kura īpašais piedāvājums ir uz vietas cepti Latvijā audzēti kartupeļi ar dažādām mērcēm.
Neskatoties uz neseno uzņēmuma izveidošanu, dažādos mājražotāju tirdziņos un citos pasākumos nu jau ierasti redzēt “Karfeļu Bandas” melno vagoniņu, kur iespējams iegādāties un nobaudīt uzņēmuma ražojumu.

Olaines novada uzņēmējdarbības atbalsta centra direktore Edīte Alksne (no kreisās) kopā ar Smalkais Muslis radītājām LIAA Jūrmalas biznesa inkubatora pasākumā


Olainē rada augstākās kvalitātes radiatorus Skandināvijas tirgum

Jau desmit gadus Olainē darbojas ūdens apkures radiatoru ražotne SIA “Lyngson”, kuras ražojumi nodrošina siltumu daudzos Skandināvijas mājokļos. “Lyngson” ir 100% Norvēģijas kapitāla ģimenes uzņēmums ar māsas kompānijām Norvēģijā un Zviedrijā, un Latvijā tika izveidots 2006. gadā, bet 2007. gadā tika nodota ekspluatācijā rūpnīcas pirmā kārta, stāsta uzņēmuma rīkotājdirektors Uldis Benhens.

“Lyngson” ir vienīgais uzņēmums Baltijas valstīs, kas ražo ūdens apkures radiatorus. Kopš 2008. gada kvalitatīva produkcija top jaunā, modernā, automatizētā ražotnē Olainē.

“Šodienas modernām arhitektūras ēkām ar lieliem logiem ir nepieciešami eleganti risinājumi. Mēs piedāvājam gan standarta, gan dizaina radiatorus. Šobrīd kopējais iespējamais sortiments ir ap 30 tūkstošiem dažādu radiatoru, griestu paneļu un cita veida siltumnesēju modeļu.
Ikdienā, protams, ne visus modeļus arī ražojam, taču mums ir izstrādāts projekts un, ja klientam būs tieši šāda vajadzība, esam gatavi jebkurā brīdī konkrētu pasūtījumu izpildīt,” akcentē uzņēmuma vadītājs.

Ražotne pamatā nodrošina Skandināvijas tirgu ar dažāda veida apkures sistēmām – 98% Olainē saražotās produkcijas eksportē uz šīm valstīm, bet atlikušos 2% iegādājas vietējie būvniecības uzņēmumi.
“Lyngson” ilgtermiņa plānos ir palielināt tirgus daļu arī Latvijā, tomēr pamata tirgus aizvien paliks Skandināvija.

3000 dažādu modeļu

“Ik nedēļu saražojam ap 3000 dažādu modeļu siltumnesēju vienību. Kompānijas noteiktais mērķis ir pamazām palielināt apjomu, tādēļ šovasar rūpnīcā veicām ražošanas sektora paplašināšanu un iekārtu modernizāciju. Patlaban ražošanas process galvenajā ražošanas līnijā notiek piecas dienas nedēļā visu diennakti, ko darbinieki apkalpo trijās maiņās. Šādu režīmu nodrošinām, lai apmierinātu pieaugušo pieprasījumu Skandināvijā – līdz ar to saražotās produkcijas apjoms mums ir pieaudzis par aptuveni 15%,” stāsta Uldis Benhens, un piebilst, ka Skandināvijā, īpaši Zviedrijā patlaban vispār ir būtiski palielinājies celtniecības apjoms – gan jaunu mājokļu būvniecība, gan arī to remonts un renovācija, kā ietvaros palielinājies pieprasījums pēc jaunām mājokļu apsildes sistēmām.

Taču, pat neskatoties uz ražošanas apjomu pieaugumu, SIA “Lyngson” Zviedrijā aizņem aptuveni 25% tirgus, tajā darbojoties kā otram lielākajam nozares spēlētājam, bet Norvēģijā - ap 50%, kas nodrošina pirmo vietu šīs valsts tirgū.

“Pasaules mērogā esam mazais ražotājs. Gadā varam saražot ap 140 tūkstošiem siltumnesēju vienību, tajā pašā laikā lielās kompānijas ražo piecus, sešus, pat desmit miljonus vienību gadā, kas attiecīgi viņiem ļauj nodrošināt gan zemākas izmaksas nepieciešamajām izejvielām, gan arī zemāku cenu gala produktam,” atklāj Uldis Benhens.

Taču “Lyngson” būtiska priekšrocība ir specifiskais piedāvājums, kuru nespēj un, visticamāk, tuvākajā laikā arī nespēs nodrošināt lielie ražotāji.

“Mums ir sava niša. Neražojam masveida produkciju, bet izpildām konkrētus klientu pasūtījumus, ņemot vērā viņu vajadzības gan tehnisko specifikāciju, gan izmēru, gan dizaina jomā. Mums tikpat kā nav produkcijas uzkrājumu noliktavās. Turklāt mūsu specifika ir arī tas, ka nepiedāvājam savu produkciju vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā. Mūsu klienti ir būvniecības uzņēmumi. Nodrošinām ātru produkcijas piegādes laiku – visi pasūtījumi, kas tiek izdarīti līdz piektdienai, nākamās nedēļas piektdienā, jau tiek nosūtīti klientam. Pasūtījuma izpildes laiks mums ir ļoti īss, un varu diezgan droši apgalvot, ka šādu režīmu šobrīd nespēj piedāvāt neviens mūsu konkurents,” akcentē SIA “Lyngson” vadītājs.

Skaidrojot, kādēļ Norvēģijas uzņēmums nolēmis izveidot savu ražotni Latvijā, ņemot vērā, ka liela daļa izejvielu siltumnesēju ražošanai tiek ievestas no Norvēģijas, bet gatavo produkciju transportē atpakaļ uz Skandināviju, Uldis Benhens skaidro, ka radiatoru ražošana ir ļoti cilvēku darba ietilpīga, kas attiecīgi Skandināvijas valstīs rada daudz lielākas izmaksas uzņēmumam. “Lai gan cenšamies ražošanas procesu automatizēt, tik un tā ar skandināvu darbaspēka izmaksām tas iznāk ļoti dārgi. Tāpēc arī Skandināvijā ir atlikusi tikai viena specifiska radiatoru rūpnīca, jo izmaksu dēļ viņi nav konkurētspējīgi ar lielajiem Austrumeiropas ražotājiem. Vienlaikus šeit Olainē saražotajai produkcijai nodrošinām Skandināvijas tirgū noteiktos augstos kvalitātes kritērijus,” viņš uzsver.

Viņš arī atgādina, ka cilvēks jau nepērk tikai radiatoru, bet gan siltumenerģijas nesēju. Tas nozīmē – attīstot radiatoru, uzlabojot tā tehniskos parametrus, ar mazāka izmēra radiatoru ir iespējams nodrošināt lielāku siltumatdevi, un tas attiecīgi nozīmē saražotā produkta augstāku efektivitāti.
“Ja radiatoru varam izveidot mazāku, tad arī tā izmaksas ir mazākas izejmateriālu ziņā. Tieši tāpēc Olaines ražotnē ir izveidota arī laboratorija, kur tiek veikti testi un izmēģinājumi jaunām idejām un tehniskajiem risinājumiem, kā arī pārbaudīta ražošanā jau nodoto modeļu atbilstība tehniskajai specifikācijai,” norāda Uldis Benhens.

Nozīmīgs darba devējs novadā

Rūpnīcā strādā 120 cilvēki - 95% darbinieku dzīvo Olaines novadā – Olaines pilsētā, Jaunolainē, Pēterniekos. Lielākais ražošanas process tiek īstenots divās maiņās kopumā no pulksten 7.00 rītā līdz 23.30 naktī. Savukārt nakts maiņā pie jau pieminētās galvenās ražošanas līnijas strādā 5-6 cilvēki.

Ņemot vērā, ka “Lyngson” ražotne ir vienīgā Baltijas valstīs, ikviens darbinieks, kurš izvēlējies strādāt šajā uzņēmumā, tiek uz vietas arī apmācīts. “Iemācām cilvēkiem precīzi to, kas šeit jādara. Jāatzīst, ka līdzīgi kā citi ražošanas uzņēmumi sākam izjust kvalificētu metinātāju trūkumu. Tāpēc sākam meklēt cilvēkus, kuriem ir interese apgūt metinātāja profesiju un pēc tam strādāt pie mums,” norāda uzņēmuma vadītājs, piebilstot, ka vasaras sākumā tika atlasīti četri pašu darbinieki, kuri piekrituši apgūt metinātāja profesiju, un uzņēmums viņiem apmaksājis apmācību kursu. Divi no šiem darbiniekiem tagad ir metinātāji uzņēmumā.”

Uldis Benhens gan norāda, ka jebkurā gadījumā – lai strādātu šajā jomā, cilvēkam ir jābūt vismaz pamata zināšanām mehānikas jomā. Turklāt potenciālajam darbiniekam arī jābūt izpratnei par to, kādu viņš saredz savu nākotnes karjeru.
“Šajā jomā ražošanas procesā nav raksturīga milzīga dinamika un iespēja radoši izpausties. Ražošanas process ir automatizēts un katrā posmā uz konveijera cilvēks īsteno konkrētu funkciju produkta ražošanas procesā. Šis darbs varētu būt vairāk piemērots cilvēkiem ap 40 gadiem, kam ir ģimene, kurš šo darbu būs izvēlējies jau apzināti, kuram ir svarīga stabilitāte, un sociālās garantijas, ko nodrošina mūsu uzņēmums. Šāds cilvēks arī varētu palikt kā stabils darbinieks desmit, divdesmit gadus,” uzskata “Lyngson” vadītājs un piebilst – uzņēmuma ražošanas process prasa arī darbinieka fizisku piepūli, tāpēc rūpnīcā ir izteikts vīriešu kolektīvs, taču ap 10% darbinieku ir sievietes, kuras veic pienākumus, kas nav saistīti ar fizisku piepūli.

SIA “Lyngson” ūdens apkures radiatori uzņēmuma ražotnē

 


Īpašā vieta, kur cilvēkam pabūt vienatnē un izbaudīt mirkli

Olaines novada Rožlejās jau 18 gadus darbojas uzņēmums SIA Vispool, kas, pielietojot unikālo Marmoryl® tehnoloģiju no akmens masas ražo dažāda tipa vannas – brīvstāvošās, stūra, taisnstūra vannas kā arī izgatavo vannas pēc individuāliem dizainiem un izmēriem. Ar šo pašu tehnoloģiju uzņēmums arī ražo izlietnes, dušas paliktņus, tualetes podus un bide, kas aplūkojami ne tikai Rožlejās, kur atrodas uzņēmuma birojs, bet arī paraugu ekspozīcija, meistardarbnīca un ražotne.

„Gan pagātnē, gan mūsdienās cilvēks reti kad ir viens. Taču gadsimtiem runāts, ka katram cilvēkam vajag īpašo vietu, kur var pabūt viens, sakārtot domas. Kur ir iespēja kādu brīdi pabūt pašam ar sevi, pilnībā izbaudot šo mirkli,” pauž Vispool līdzīpašnieks Ilmārs Briksnis.

Pirmā augstas kvalitātes akmens masas vanna Vispool ražotnē tapa 2000. gadā, un to izgatavoja vairāki savas jomas speciālisti, kuri pēc vairāku gadu darbības starptautisku uzņēmumu paspārnē apvienojās ar kopīgu mērķi – radīt prestižu Latvijas vannu zīmolu. Tehnoloģija sākotnēji tika aizgūta no vairāk nekā pirms 50 gadiem Eiropā radītas vannu ražošanas tehnoloģijas, to pilnveidojot un uzlabojot, kas šobrīd jau ir kļuvusi par uzņēmuma lepnumu un vienlaikus vienu no lielākajiem komercnoslēpumiem.

Pašu radīta unikāla tehnoloģija

“Vairāk nekā desmit gadus ilga pieredze darbā ar dažādām akmensmasas liešanas tehnoloģijām ļāva pilnveidot pašus tehnoloģijas pamatus atbilstoši mūsdienu ekoloģijas prasībām. Izmantojot dabisko marmoru – sadrupinātu līdz pulverim, Eiropā ražotām saistvielām un speciāli mūsu kritērijiem izstrādātu santehnisko emalju, esam izveidojuši unikālu tehnoloģiju, kas šodien mums ļauj realizēt visdrosmīgākās dizaina ieceres. Iegūtais rezultāts patentēts ar zīmolu Marmoryl® – līdz šim brīdim pasaulē nav otras tādas tehnoloģijas, kas ļautu atrisināt tik plašu problēmu spektru – no standarta izstrādājumu ražošanas līdz visdažādākajiem individuāliem un personificētiem risinājumiem, stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Jansons.

“Tehnoloģijas un izejmateriāla izvēles pamatā ir tā izturība un ilgtspēja, kas uzņēmumam ļauj dot saviem izstrādājumiem 25 gadu garantiju. „Es zinu vēl tikai vienu uzņēmumu pasaulē, kurš dod 25 gadu garantiju savām vannām. Manuprāt – šis garantijas laiks arī pats par sevi liecina par vannas kvalitāti,” uzsver Ilmārs Briksnis.

Patlaban uzņēmuma sortimentā ir ap 100 dažāda dizaina vannu - gan ar pašu izdomātu dizainu, gan arī radot dizainu pēc klienta vēlmēm.

“Mūsu produkcijas paraugi šobrīd ir pieejami labākajos Latvijas veikalos, kur tirgo vannas un šo telpu aprīkojumu. Tāpat regulāri izdodam katalogus, kur ir redzams viss mūsu sortiments. Taču noteikti mūsu ražojumus neatradīsiet masu produkcijas veikalos, jo uzskatām, ka nevar savienot nesavienojamas lietas – skaisti un lēti – tas nav iespējams. Lai radītu skaistumu, tam jāvelta daudz vairāk laika un resursu, tāpēc mūsu vannu pašizmaksa nevar būt zema – jo to radīšanā ir ieguldīts liels darbs. Arī materiāls nav lēts. Industrializācijas iespējas šajā procesā ir ļoti ierobežotas – tas viss ir roku darbs,” norāda Ilmārs Briksnis.

Vidēji gadā Vispool saražo ap 3500 izstrādājumu - vannas, dušu paliktņus, izlietnes, podus. Viena vanna lētākajā variantā maksā 300 eiro, bet dārgākās maksās ap 2500 eiro – cenu ietekmē dizains, izmēri, materiālu daudzums, dizaina unikalitāte. Produkcija arī tiek eksportēta – aptuveni 50% apjomā – uz Itāliju, Šveici, Franciju, Norvēģiju, Vāciju, Lietuvu un Igauniju. Savukārt otru pusi saražotā uzņēmums realizē Latvijā. Vienas vannas izgatavošanas laiks ir atkarīgs no modeļa – vienkāršākos modeļus iespējams saražot dažu dienu laikā, bet ir modeļi, kuru izveidošana prasa mēnesi, pusotru, stāsta Māris Jansons.

Ņemot vērā aizvien pieaugošo klientu interesi par īpaša dizaina vannām, uzņēmums ir radījis īpašu zīmolu Aura, kas ir kļuvis pazīstams un iecienīts ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas un citās valstīs, kurās cilvēki, iekārtojot savu mājokli, īpašu akcentu velta tieši vannasistabas aprīkošanai un vizuālajam noformējumam, stāsta Ilmārs Briksnis.

Svarīga gan garīgā, gan fiziskā tīrība

“Mēs varētu uzdot jautājumu - kāpēc cilvēki vispār pērk vannas, kas ir dārgākas par 100-200 eiro? Pirmajā mirklī tas šķiet pilnīgi neloģiski. Ja tā vienkāršoti runājam par vannas funkcionalitāti – arī vannā par 50 eiro var nomazgāties tikpat tīrs, kā tas izdodas 1000 eiro vērtā vannā. Taču padomājot dziļāk - vannasistabā sastopas divas lietas – ūdens, kas ir gan zemes pamatstihija, gan cilvēka ķermeņa pamatelements, un skaistums, kas ir universālais garīgais virzītājspēks un potenciāli piemīt katram cilvēkam. Kas mūs virza gaumīgi ģērbties? Tīksmināties par dabas ainavām? Iegādāties “acij tīkamas” lietas? Piestrādāt pie mājokļa dizaina? Mums ir dažādas funkcionālas vajadzības, bet viena no svarīgākajām ir iekšēja vajadzība pēc skaistuma, estētikas, līdzsvarotām proporcijām, sakārtotības. Apmierinot šīs vajadzības mēs mācamies harmoniski savienot dzīves materiālos un garīgos aspektus, un arī paši kļūstam iekšēji skaistāki un sakārtotāki.

Mēs ne vienmēr novērtējam emocionālo funkciju - garīgo higiēnu, kas nereti ir svarīgāka par fizisko, bioloģisko funkciju. Tu nevari parūpēties par savu skaistumu, ja tev apkārt ir neglītas lietas. Skaidrs, ka vannasistabai jābūt vistīrākajai telpai. Tajā pašā laikā - pat ja tavs ķermenis ir tīrs, bet galvā nav kārtības un tīrības, tas diez vai atsauksies pozitīvi uz tavas darbības rezultātiem…” uzskata Ilmārs Briksnis.

Viņš pauž gandarījumu, ka aizvien vairāk cilvēku apzinās, ka vanasistabā vēlas izjust ne tikai praktisko efektu, bet arī estētisko baudījumu: “Patlaban jau sākam izjust, ka ir grūtāk tikt galā ar pasūtījumiem – to skaits pieaug straujāk, nekā mēs varētu pieņemamā termiņā tos izpildīt. Bet cilvēki ir gatavi gaidīt. It sevišķi, ja tas ir kāds īpašs pasūtījums, ko klients vēlas realizēt, un mēs spējam šo ideju radīt dzīvē.”

Māris Jansons atklāj, ka meistari, kuri šobrīd uzņēmumā rada vannas un citus vannasistabas aksesuārus, pirmo skolu šajā arodā ir apguvuši te uz vietas. “Neviens pie mums neatnāk kā jau gatavs meistars. Katru jauno kolēģi apmācām, iepazīstinām ar ražošanas procesu. Patlaban uzņēmumā kopumā strādā 25 cilvēki, no kuriem 20 ir nodarbināti tieši ražošanas procesā,” atklāj uzņēmēji.

Lai gan pieprasījuma pieaugums rada nepieciešamību pēc papildu darbaspēka, viņi atzīst, ka reizēm tomēr nākas papūlēties, lai atrastu patiešām labu darbinieku. Tajā pašā laikā Ilmārs Briksnis akcentē, ka neuzskata par lielu problēmu situāciju, kad kāds no esošajiem kolēģiem nolemj meklēt jaunus darba ceļus.

“Lai gan daudzi saka, ka tas ir mīnuss, jo ir ieguldīti resursi cilvēka izglītošanā, kompetencēs, tomēr, manuprāt, tas nav jāuztver negatīvi, jo ar laiku cilvēkam, strādājot vienu un to pašu darbu, var kļūt garlaicīgi. Tāpēc jauna darbinieka atnākšana ir pat pozitīva, jo viņam viss ir jauns un interesants. Viņam ir cits azarts strādāt,” piebilst uzņēmējs.

Vispool īpašnieki pauž labus vārdus par sadarbību ar novada pašvaldību. “Lai gan pēdējā laikā nav bijusi nepieciešamība risināt kādus tieši mums aktuālus jautājumus pašvaldībā, tomēr nevar nepamanīt, ka pašvaldība rūpējas par saviem iedzīvotājiem. Piemēram – Rožlejās tika noasfaltēts ceļš, kas agrāk bija ar grants segumu. Nedomāju, ka tieši priekš mums tas tika darīts, taču tas liecina par pašvaldības rūpēm – nekāda lielā stratēģiskā nozīme pašvaldības līmenī šim ceļam nav, taču šis fakts parāda, ka pašvaldībai ir svarīga novada iedzīvotāju labklājība. Šajā ziņā mums ir paveicies,” pauž Ilmārs Briksnis.

Viņam piekrīt arī Māris Jansons, uzsverot, ka novada pašvaldības vadība ir ļoti atvērta ikdienas komunikācijai un sadarbībai ar saviem uzņēmējiem. “Pašvaldības vadītājs vienmēr ir gatavs uzklausīt problēmas, ieteikumus kādiem uzlabojumiem, vienkārši aprunāties par situāciju un nākotnes plāniem. Būtībā pašvaldības durvis vienmēr ir atvērtas ikvienam, kam nepieciešams padoms, problēmas risinājums. Uzņēmējam tas ir ļoti būtiski,” viņš rezumē.

Plašāk par SIA Vispool un tā produkciju iespējams uzzināt uzņēmuma mājas lapās www.vispool.lv un www.aurabaths.com .

 

SIA Vispool vannas ražošanas process un gatava produkcija

 

 

Biolars produkti atzīti un pieprasīti pasaulē

Olaines ķīmiskā rūpnīca “BIOLARS” 90% saražotās produkcijas eksportē uz daudzām pasaules valstīm teju visos kontinentos.

A/s “Olaines ķīmiskā rūpnīca “BIOLARS”” saknes meklējamas 1991. gadā, kad tika dibināta ražošanas un komercfirma "NITRA", kas vēlāk jau pievienota 1995. gadā dibinātajai SIA “Olaines ķīmiskā rūpnīca “BIOLARS””, to izveidojot uz valsts zinātniskās-ražošanas apvienības BIOLARS bāzes. Patlaban uzņēmums realizē produkciju Baltijas valstīs, Krievijā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Ukrainā, Uzbekijā, Vācijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, Šveicē, Nīderlandē, Beļģijā, Polijā, kā arī Turcijā, Ķīnā, Indijā, Argentīnā, Brazīlijā un citās valstīs. No kopējā apgrozījuma aptuveni 90% sastāda eksports, bet vietējā tirgū realizē ap 10% produkcijas, stāsta uzņēmuma jurists Jēkabs Leiškalns.

Pieredze un inovācijas

“Liela daļa speciālistu, kuri strādāja valsts zinātniskās ražošanas apvienībā, turpināja un arī joprojām turpina darbu mūsu rūpnīcā. Tieši pateicoties šim salikumam – gados uzkrātā pieredze un zināšanas, kas papildināta ar jauniem un augstu kvalificētiem speciālistiem, ir “BIOLARS” panākumu atslēga. 1995. gadā, kad uzņēmums sāka savu darbību Olainē, šeit strādāja 10-20 cilvēki, kuri galvenokārt nodarbojās ar infrastruktūras uzturēšanu, bet šodien – gandrīz 200.
“Tuvāko gadu laikā vēlamies noturēt stabilu uzņēmuma izaugsmi, samazināt ražošanas atstāto ietekmi uz apkārtējo vidi, paaugstināt darbinieku labklājību un mazināt darba vides radītos riskus. Protams, arī apgūt jaunus tirgus un turpināt ieviest inovācijas ražošanas tehnoloģijās, kā arī jaunos produktos,” norāda uzņēmuma pārstāvis.

Viņš atzinīgi vērtē sadarbību ar Olaines novada pašvaldību, īpaši uzsverot, ka ar pašvaldību ir iespējams veidot konstruktīvu dialogu un meklēt visiem pieņemamus risinājums. “Pašvaldība izrāda interesi par infrastruktūras attīstību un ņem vērā uzņēmēju vajadzības. Piemēram, plānojot pievedceļu rekonstrukciju, tiek ņemti vērā ierosinājumi par satiksmes drošības uzlabošanu, kas ikvienam uzņēmumam ir ļoti būtiski no stratēģiskās attīstības viedokļa,” norāda Jēkabs Leiškalns.

“BIOLARS” nav izņēmums un tāpat kā citi uzņēmumi arī izjūt darbaspēka trūkumu. “Tomēr sūdzēties, ka nav kas strādā, arī nevaram. To esam panākuši, nodrošinot un pilnveidojot darba apstākļus, konkurētspējīgu atalgojumu un sociālās garantijas, piemēram, veselības apdrošināšanu. Ir skaidrs, ka brīvās pārvietošanās laikā mums ir grūti konkurēt ar attīstītajās valstīs pieejamiem resursiem un nevaram samaksāt tādas algas, lai noturētu esošos un piesaistītu visus jaunos speciālistus un mazāk kvalificētu darbu veicējus. Darbaspēka jomā mums izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Olaines novada pašvaldību – ir iespēja publicēt darba piedāvājumus pašvaldības tīmekļa vietnē. Taču stabilākā sadarbība darbaspēka jautājumos mums ir ar Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu,” stāsta Jēkabs Leiškalns.

Gan industriālie klienti, gan mājsaimniecības

“BIOLARS” specializējas inovatīvu ķīmisko vielu un maisījumu, kā arī pārklājumu materiālu ražošanā, un šobrīd turpina uzņēmumu attīstīt augstas sarežģītības ķīmijas rūpniecības jomā.
Sortiments iedalāms divās lielās grupās: augstas sarežģītības ķīmiskie produkti un sadzīves ķīmija.

Pirmajā grupā ietilpst rūpnieciskajiem klientiem paredzētie produkti, ko izmanto tālākos ražošanas procesos. Piemēram, noteiktas struktūras azo savienojumi, kas termiski sadaloties dod gāzveida produktus, proti – porofori, ko izmanto porainu materiālu ražošanai, uzputošanai un kā iniciatorus brīvo radikāļu mehānisma reakcijās. Tāpat “BIOLARS” ražo organiskās sintēzes produktus, piemēram, acetonitrilu, ko izmanto kā izejvielu gan organiskās sintēzes rūpniecībā, gan dažādu šķīdinātāju ražošanai.

“Nozīmīgs mūsu produkts ir sveķi. Vairumā laku-krāsu un līmējošo materiālu pamatā ir sveķi - dažāda ķīmiskā sastāva polimēri un oligomēri, izšķīdināti organiskajos šķīdinātājos. Šādu materiālu sintēze, kā likums, prasa augstas temperatūras un precīzu ražošanas tehnoloģijas ievērošanu. Uzņēmumā ieviesta moderna sveķu sintēzes iekārta, kas ļauj mums piedāvāt augstas kvalitātes materiālus, stāsta Jēkabs Leiškalns, piebilstot, ka uzņēmums ražo arī sikatīvus - laku krāsu materiālu žūšanas katalizatorus, kas izgatavoti uz alkīdu sveķu, augu eļļu un citu saistvielu bāzes, kā arī virkni citu specifisku ķīmijas nozares produktu.

Savukārt otrajā grupā ietilpst dažādi gatavie pārklājuma materiāli – krāsas un lakas un sadzīves ķīmija - kopumā ap 120 produktiem. Šajā segmentā “BIOLARS” ražo grunts krasas, krāsas un lakas iekšdarbiem, āra darbiem, metāla un minerālu konstrukcijām, kā arī kokam, gan profesionāliem uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

“BIOLARS” stratēģija ir vērsta uz Latvijas un ārzemju tirgu nodrošināšanu ar augstas kvalitātes produkciju, kas izstrādāta pēc labākajām Latvijas ķīmijas skolas tradīcijām, atbilst mūsdienīgām prasībām un patērētāju pieprasījumam.
Galvenās patērētāju grupas ir uzņēmumi, kas izmanto “BIOLARS” produkciju kā izejvielas rūpnieciski ražojot, piemēram, gan metāla, gan koka konstrukcijas, kā arī augstas sarežģītības un tīrības ķīmiskos produktus.

“BIOLARS” produktu gala lietotāji ir tādi starptautiskie giganti ķīmiskās rūpniecības tirgū kā, piemēram, BASF SE, Bayer AG, PERGAN GmbH, ARKEMAinnovative chemistry, DIAB Group, Styrolution. Daudzu gadu garumā “BIOLARS” ir aktīvi strādājis, lai ielauztos un nostiprinātu savas pozīcijas šajā sarežģītajā ķīmisko produktu tirgu. Turklāt, “BIOLARS” ir kļuvis par stratēģisko partneri jau pieminētajiem BASF un Bayer AG. Tas ir bijis iespējams, pateicoties patstāvīgai procesu modernizācijai un striktai piegādes termiņu ievērošanas politikai. Protams, liela nozīme ir arī komandas zināšanām un pieredzei. Tajā pašā laikā tikpat svarīga mums ir arī tā sauktā DIY jeb “dari pats” patērētāju grupa, proti – mājsaimniecības. Tieši pateicoties veiksmīgai darbībai rūpnieciskajā sektorā “BIOLARS” spēj nodrošināt privāto klientu tirgu ar kvalitatīvu produkciju par saprātīgām cenām,” akcentē Jēkabs Leiškalns.

Neguļ uz lauriem

Uzņēmumā darbojas vairākas laboratorijas – zinātniskās pētniecības laboratorija izstrādā jaunu veidu ķīmiskos materiālus, atsevišķa specializēta laboratorija veic pētījumus laku un krāsu produkcijas organiskās sintēzes jomā, savukārt analītiskā laboratorija veic izejvielu un gatavās produkcijas pastāvīgu kontroli.

Ražošanas specifika pieprasa, lai uzņēmums varētu operatīvi iegūt datus par produkciju, tāpēc nepieciešama laboratorija, kur izstrādāt jaunus produktus un tamlīdzīgi. “Algojam darbiniekus, kuri ir zinātnieki un ir spējīgi zinātnes jomā darboties patstāvīgi. Tomēr ir gadījumi, kad ar iekšējiem resursiem nevaram nodrošināt visu nepieciešamo, piemēram, specifiskas laboratoriju iekārtas, kuru iegāde gluži praktiski nav ekonomiski pamatota. Arī savu laboratoriju rezultātus ik pa laikam ir jāpārbauda, lai būtu ar ko salīdzināt un iegūt neitrālus rezultātus, kā arī gadījumos, ja rodas strīds par kādas piegādātās izejvielas vai gatavā produkta kvalitatīvajiem rādījumiem. Kopumā jāteic, ka lielākoties iztiekam ar saviem zinātības bagātajiem cilvēkiem, bet nekautrējamies arī vērsties pēc padoma vai sadarbības ar citiem zinātniekiem. Laba sadarbība mums ir bijusi, piemēram, ar Organiskās sintēzes institūtu,” stāsta uzņēmuma pārstāvis, un piebilst, ka “BIOLARS” sadarbojas arī ar ārzemju speciālistiem.

“Piemēram, kopš 2016. gada esam ciešā sadarbībā ar Čehijas uzņēmumu “DELTA technologies s.r.o.”, strādājot pie notekūdeņu priekšattīrīšanas procesu modernizācijas un uzlabošanas. Šo projektu finansējam no saviem resursiem un kopējās investīcijas sasniedz tuvu vienam miljonam eiro. Tāpat arī sadarbojamies ar zinātniekiem, kas specializējas darba vides apzināšanā un risku mazināšanā, piemēram, ar starptautisko vides konsultāciju uzņēmumu “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”,” akcentē Jēkabs Leiškalns.

Ņemot vērā aizvien pieaugošo konkurenci pasaulē, arī “BIOLARS” būtisku uzmanību velta uzņēmuma konkurētspējas saglabāšanai un paaugstināšanai.

“Mēs pastāvīgi izskatām inovatīvus risinājumus ražošanai un lielāko daļu uzņēmuma peļņas reinvestējam. Esam nodibinājuši stratēģiskā partnera attiecības ar gigantiem ķīmiskās rūpniecības jomā, izmantojam saprotamu un ilgtspējīgu cenu politiku. Atgādināšu, ka galvenie BIOLARS produkti ir augstas sarežģītības un tos ir spējīgas ražot uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas rūpnīcas visā pasaulē. Konkurētspēju stiprinām ar pašaizliedzīgu darbu pārdošanā, jaunu tirgu izpētē, spēju pielāgoties tirgus dalībnieku prasībās un spēju noturēt produkcijas augsto kvalitāti. Veiksmīgi izturam dažādus sadarbības partneru auditus, kas vērsti uz darbinieku drošības, ražošanas drošības un kvalitātes jautājumiem, kā arī piedalāmies nozares izstādēs. Vienā teikumā rezumējot – “BIOLARS” īsteno ilgtspējīgas uzņēmējdarbības politiku,” akcentē uzņēmuma pārstāvis.

“Biolars” dažādi gatavie pārklājuma materiāli

 

 

Drukāt

Olaines novads

Olaines novada pašvaldība
Tālrunis: 67964333
Mob.tālr.: 20178620
e-pasts: olainesdome@olaine.lv

Olaines pagasta pārvalde
Tālrunis: 67962442
Mob.tālr.: 29510971
e-pasts: pagasts@olaine.lv

Datu aizsardzības speciālists
Tālrunis: 26658265, 27753113
e-pasts: info@fpda.lv 
 

Vārda dienas svin:
Vanda, Veneranda, Venija
Jaunumi e-pastā
Septembris, 2018
P
O
T
C
Pk
S
Sv
12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930