Esam vienoti svētkos un ikdienā!          Piesakies pašvaldības izdevuma "Olaines Domes Vēstis" saņemšanai Tavā pasta kastītē!     

2017. gada 21. jūlijs

Vēsture

Olaines novads Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots 2009.gada 1.jūlijā. Olaines novadā ietilpst Olaines pilsēta un Olaines pagasts (ar ciemiem - Apšukalni, Blijas, Dāvi, Damradi, Grēnes, Galiņi, Ezītis, Ielejas, Jaunolaine, Jāņupe, Kalmes, Klāvi, Medemciems, Pārolaine, Pēternieki, Rājumi, Rubeņi, Stīpnieki, Stūnīši, Vaivadi, Virši).
Olaines novada administratīvais centrs – Olaines pilsēta (Zemgales iela 33, Olaine, Olaines novads).
Olaines novada teritorija ir 28952,6 ha liela, kas sadalīta divās daļās un kurām nav kopīga robeža.

Olaines pagasta vēsture

Pagasta teritorija bijusi apdzīvota jau akmens laikmetā – to apliecina arheoloģiskie atradumi. 1903. gadā Olaines purvā atrasti ziemeļbriežu ragi, 1928.gadā - krama bultas gals, kas netieši varētu liecināt par iespējamām akmens laikmeta apmetnēm Olaines purvos.
12.gs.beigās tagadējā Olaines pagasta DA daļa atradās Upmales zemes ZR malā, 13.gs. tā nonāca Livonijas ordeņvalstī, bet pārējā teritorija uz Z no Misas upes Rīgas patrimoniālajā apgabalā. 1561.gadā DA daļa nonāca Kurzemes un Zemgales hercogistē, bet Z daļa Polijas – Lietuvas un 1621.gadā - Zviedrijas pakļautībā. Krievijai Z daļu pievienoja 1710.gadā, D daļu - 1795.gadā.
1604.gadā minēts senākais Olaines nosaukums Skadiņu pagasts.1607.gadā Rīgas patrimoniālajā apgabalā bija 286 zemnieku saimniecības, Olainē deviņas no tām: Ālupi, Baudas, Ispašas, Ķīkuļi, Lībieši, Lubauši, Meļļi, Penīkas, Romi, Rutki, Skadiņi, Nāburdziņi, Vilītes un Vintapi. 1634.gadā Skadiņu ciems bijis jau tik nozīmīgs, ka iezīmēts t.s. Švengelna kartē; nosaukums atkārtots vairākās citās 17.gs. 1.puses kartēs. 1644.gadā Jumpravmuižas vaku grāmatā figurē apzīmējums Olaines zemnieki un Plakaņu zemnieki.
17.gs.1.p. dibināta Katlakalna-Olaines draudze un uzcelta pirmā Schaddings Paggast koka baznīca.
1694.gadā atvērta draudzes skola, drīz pēc tam uzcelta skolas ēka, kas vairakkārt pārbūvēta un no jauna celta šajā vietā. Pašreizējā divstāvu koka ēka uzcelta 1923. g., pārbūvēta 1930. gados.
1751.gadā Jumpravmuižas revīzijas protokolā minētas 17 vakas, no tām Olaines pagasta teritorijā – Olaines vaka ar 44 zemnieku sētām, Plakaņu vaka ar 15 zemnieku sētām, pļavu mājas/Streu Gesinde ar trīs mājām (Pulpes, Vellerāji un Putniņi) un Bērzciems/Behrseneecken ar 9 mājām.
No 1749.-1753.gadam pēc Rīgas mūrniekmeistara Joahima Heinriha Giterboka projekta uzcelta mūra baznīca; lielāka pārbūve 1927. g., arhitekts A. Raisters.
1777.gadā no Jumpravmuižas atdalīta kā patstāvīga administratīvi saimnieciska vienība Rīgas rentes muiža - Olaines muiža. Pēc B. Rozenpflancera izstrādāta projekta uz Baudu saimnieku zemes uzcelts muižas komplekss (ēku fragmenti - “Liepiņu” māju teritorijā). Šī ir vienīgā Olaines pagasta muiža, kuras teritorijā palaikam ierīkoja pusmuižas, vecākā no tām – Buļļu muiža (Olaines pagasta “Buļļi”) un privātas lielsaimniecības, kā – Vidzemes pasta priekšnieka J.Bekera Pastmeistarmuiža (tagad Baloži) un bijusī Grēnes muiža, - 1871.gadā Herr O.Grän minēts kā rentnieks.
1763.gadā uzcelts zirgu pasta stacijas komplekss (Olaines pag. “Pastnieki”).
1782.gadā pēc Katrīnas II rīkojuma par robežpunktu izveidi, ierīkots muitas punkts un robežas kordons Šulca krogā pie Misas upes (Olaines pag. “Kalnarozes”).
1804.g.pēc Cariskās Krievijas Senāta izsludinātā likuma dibināta Olaines pagasta tiesa.
Kopš krustnešu laikiem pagasta teritorijā ir norisinājušās kaujas – 1812.gada augustā pie tagadējā pagasta centra norisa lielas kaujas starp Napoleona armijas Prūšu korpusu un krievu armiju. 1.pasaules kara laikā pagasts divus gadus atradās frontes joslā. Tika nopostītas visas saimniecības, pagastnams, baznīca, skola.
1819.gadā pēc zemnieku brīvlaišanas Vidzemē nodibināts Olaines pagasts kā pašvaldības vienība.
1836.gadā Olaines pagasta Olaines draudzē un Olaines muižā ir 1 baznīca, 2 skolas, 57 zemnieku mājas, kurās dzīvo 438 vīrieši un 453 sievietes, vējdzirnavas, 4 krogi un 2 šeņķi.
1868.gadā uzbūvēta dzelzceļa līnija Rīga (no Torņkalna) – Jelgava, viena no trim stacijām atradās Olainē iepretī Olaines muižas centram. Stacijas ēka nopostīta 1915.gadā, kā viena no pirmajām Latvijā no jauna uzcelta 1920. gados.
1871.gadā uzcelts Olaines pagastnams, koka ēkas vietā līdz 1915. g. atradās jaunuzcelts divstāvu mūra nams ar uzrakstu fasādē: ОЛАЙ ПРИСУТСТВЕННЫЙ ДОМЪ; sagrautās ēkas vietā 1932.gadā pēc arhitekta Eižena Adama projekta uzcelts jauns pagastnams, viens no pirmajiem Latvijas Republikā, nodedzis 1978. gada 20. janvārī.
1909.g. Rīgas apriņķī ir Olaines pagasts ar tā sastāvdaļu Bieriņu pagastu.
1935.gada Olaines pagasta platība 154 kv. km, 1035 iedzīvotāji, no tiem 509 vīrieši, 526 sievietes. Pagasts ietilpst Rīgas apriņķa policijas I iecirknī, miertiesas Rīgas apriņķa IV iecirknī, izmeklēšanas tiesneša Rīgas apriņķa II iecirknī, tiesu izpildītāja Rīgas apriņķa I iecirknī. Pagastā darbojas 6 klašu pamatskola un Plakanciema I pakāpes pamatskola.
1945.gada 31.decembrī ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrētu Par ciemu padomju nodibināšanu Rīgas apriņķī Olaines pagastā izveidota Olaines ciema padome un Baložu ciema padome.
1949.gada 31.decembrī ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrētu Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā izveidots Rīgas rajons, kurā iekļauta Olaines un Baložu ciema padome.
1951.gada 25.jūlijā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrētu Par dažu Latvijas PSR ciemu padomju likvidēšanu Rīgas rajonā likvidēta Baložu ciema padome, pievienojot tās teritoriju Olaines ciema padomes teritorijai.
1963.gada 12.jūnijā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrētu Par atsevišķu Latvijas PSR ciemu padomju administratīvi teritoriālo robežu grozīšanu Rīgas rajona Dalbes ciema padomes padomju saimniecības “Olaine” teritorija pievienota Olaines ciema padomes teritorijai. Olaines ciema padomes kolhoza “Daugava” teritorija un daļa valsts meža fonda zemju pievienota Katlakalna ciema padomes teritorijai 1965. gada 24. maijā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrētu Par Olaines pilsētciemata izveidošanu Rīgas rajonā nolemts:

  1. izveidot Rīgas rajonā no Olaines apdzīvotās vietas un Olaines ciema padomes rūpniecības uzņēmumiem pilsētciematu, nosaucot to par Olaini;
  2. likvidēt Olaines ciema padomi, pievienojot padomju saimniecības “Olaine” teritoriju Rīgas rajona Dalbes ciema padomes teritorijai;
  3. noteikt Olaines pilsētciemata un Dalbes ciema padomes administratīvi teritoriālās robežas saskaņā ar pievienoto karti;
  4. saglabāt bijušās Olaines ciema Darbaļaužu deputātu padomes deputātu pilnvaras attiecīgi (pēc vēlēšanu apgabaliem) Dalbes ciema Darbaļaužu deputātu padomes un jaunizveidotā Olaines ciemata Darbaļaužu deputātu padomes sastāvā.

1990.gada 18.oktobrī ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija Dekrētu Rīgas rajona Dalbes pagasts pārdēvēts par Olaines pagastu.
Olaines pagasts ir :

  • pagasts Latvijas un Baltijas viducī;
  • pagasts starp Rīgu un Jelgavu;
  • pagasts starp Vidzemi un Zemgali.

Tas ir pagasts ar ļoti izdevīgu ģeogrāfisko novietni, kas rada labvēlīgus priekšnoteikumus teritorijas attīstībai. Uz Rīgas – Jelgavas šosejas atrodas vieni no 7 “Rīgas vārtiem”.
Jaunolaine atrodas 20 km no Rīgas un 22 km no Jelgavas.
Pagasta teritorija no visām pusēm ieskauj Olaines pilsētu, kas atrodas pagasta ģeogrāfiskajā centrā.
Pagastā ir raksturīgs liels sezonas mājokļu (47 dārzkopības sabiedrības) īpatsvars, kuros pieaug pastāvīgo iedzīvotāju skaits.
Jau kopš pagājušā gadsimta pagastu šķērso Rīgas – Jelgavas dzelzceļš posmā starp Tīraini un Dalbi. Pagasta teritorijā ir Baložu, Jaunolaines un Olaines dzelzceļa stacijas. Vidēji diennaktī pagastu šķērso 48 elektrovilcieni, 2,6 dīzeļvilcieni un 10,9 kravas vilcieni (VAS “Latvijas Dzelzceļš” dati”). Iecirknis Rīga – Jelgava iekļauts starptautiskajā pasažieru ātrgaitas satiksmes dzelzceļa koridorā - tā saucamais pirmais Krētas koridors.
Olaines pagasta teritorijā tās ir projektējamā dzelzceļa apvedceļa no Salaspils līdz Baložiem trase un pieslēgums Rīgas – Jelgavas līnijai.
Olaines pagasts ir tranzīta pagasts. To šķērso valsts galvenais ceļš divvirzienu maģistrāle A8 Rīgas – Jelgavas un VIA BALTICA šosejas posms Rīga – Bauska. Uz ziemeļaustrumiem no Jaunolaines Bērzpils tuvumā autoceļu A8 pa gaisa pārvadu šķērso autoceļš A5 Rīgas apvedceļš Salaspils – Babīte.
Satiksmes intensitāte pēdējo desmit gadu laikā ir divkāršojusies un turpina pieaugt. Ņemot vērā arī tranzīta satiksmes pieaugumu šajā transporta koridorā, izveidojusies nepieciešamība atdalīt tālsatiksmi no vietējā transporta. 2006.gada martā apstiprināts automaģistrāles Rīga - Jelgava iespējamības izpētes darba uzdevums. VAS „Latvijas valsts ceļu” piedāvātā autoceļa A8 attīstības vīzija - ātrgaitas maģistrāle pa esošo trasi vai jauna varianta piedāvājums. Ir realizēti atsevišķi satiksmes uzlabošanas pasākumi – izbūvēts divlīmeņu šķērsojums iepretim „Dzelzceļnieku” daudzdzīvokļu mājām, kā arī pabeigti krustojumu rekonstrukcija Pārolainē, Jaunolainē.
Olaines pagasta padome 2008. gada 7.maijā (Nr.10 prot 1.§1.p.5.) piešķīra apdzīvotām vietām ciema statusu un iekļāva ciemu kategorijā saskaņā ar likumu „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” 11.pantu. Ciemu kategorijā var ieskaitīt lauku apdzīvotās vietas, kurās ir vēsturiski radusies vai tiek plānota koncentrēta apbūve un kurās dzīvo pastāvīgie iedzīvotāji. Ciemu robežas nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Ciemi un to nosaukumu izcelsme

Nr.p.k. Apdzīvota vieta Nosaukuma pamatojums Statuss (kategorija)
1. Apšukalni Vēsturisks Ciems

2.

Blijas Vēsturisks Ciems
3. Dāvi Vēsturisks no dārzkopības nosaukuma Ciems
4. Damradi Vēsturisks Ciems
5. Grēnes Vēsturisks no muižas nosaukuma Ciems
6. Galiņi Vēsturisks no dārzkopības nosaukuma Ciems
7. Ezītis Vēsturisks no dārzkopības nosaukuma Ciems
8. Ielejas Vēsturisks no dārzkopības nosaukuma Ciems
9. Jāņupe Vēsturisks Ciems
10. Jaunolaine Vēsturisks Ciems
11. Klāvi Vēsturisks Ciems
12. Kalmes Vēsturisks no īpašuma nosaukuma Ciems
13. Medemciems Vēsturisks Ciems
14. Pārolaine Jauns nosaukums piešķirts 2003.gadā bij. Cukurciems Ciems
15. Pēternieki Vēsturisks Ciems
16. Rājumi Vēsturisks Ciems
17. Rubeņi Vēsturisks no īpašuma nosaukuma Ciems
18. Stīpnieki Vēsturisks no īpašuma nosaukuma Ciems
19. Stūnīši Vēsturisks Ciems
20. Vaivadi Vēsturisks Ciems
21. Virši Vēsturisks no dārzkopības nosaukuma Ciems

Olaines pilsētas vēsture

Olaines pilsētas vēsture cieši saistīta ar Rīgas tuvumu (25 km) un tās izvietojumu pie sena Eiropas nozīmes tirdzniecības un pasta ceļa. Ciematam lielceļa malā bijuši dažādi nosaukumi - piemēram, Skadiņu ciems. Tikai 17.gadsimtā, kad Misas pietekas Olaines upītes ielokā tika uzcelta baznīca, ēka un draudze ieguva Olaines vārdu. Mūsdienās Olaines vārdu pārņēmusi Olaines pilsēta, bet vēsturiskais centrs nu jau pārtapis par Olaines pagastu.
Kā apbūvēta teritorija Olaine ir zināma salīdzinoši nesen, jo līdz 1940. gadam šeit atradās 8 lauku saimniecības, Rīgas pilsētas mežsarga mājas “Lapsas” un Valsts meža fonda zemes. Blakus pašreizējai pilsētas teritorijai, starp dzelzceļu Rīga – Jelgava un šoseju Rīga - Jelgava, no 1930. gada līdz 1940. gadam veidojās nelielu zemes gabalu apbūve. Olaines pilsētas, kā noteiktas apdzīvotas vietas veidošanās aizsākās 1939. gadā līdz ar kūdras ieguves attīstību, kas uzplaukumu piedzīvoja Otrā Pasaules kara laikā. Strādājošie kūdras purvā un vēlāk arī kūdras brikešu rūpnīcā, veidoja kūdras rūpnīcas ciemata iedzīvotāju lielāko daļu. Otrais pagrieziens pilsētas attīstībā sākās 1956. gadā, kad Olainē sākās jaunu rūpnīcu celtniecība. 1959. gadā toreizējā valdība nolēma likvidēt līmes fabriku Rīgā un pārcelt to jaunbūvētos korpusos uz Olaini. Papildus tam tika pieņemts valdības lēmums par plastmasas pārstrādes rūpnīcas būvi Olainē.
1963. gadā Olaines kūdras rūpnīcas strādnieku ciemats kļuva par Olaines pilsētciematu un saglabāja šo statusu līdz pat 1967. gada 20. februārim (332ha platībā), kad iedzīvotāju skaits sasniedza 7000 cilvēku un ar Latvijas Augstākās padomes prezidija lēmumu Olainei tika piešķirts Olaines pilsētas statuss. Šis ir Olaines pilsētas izaugsmes laiks, kurā jau aktīvi darbojās vairākas rūpnīcas: plastmasu pārstrādes rūpnīca, ķīmisko reaktīvu rūpnīca, eksperimentālā līmes rūpnīca, notiek ķīmiski farmaceitiskās rūpnīcas celtniecība. Aktīvi turpina darboties arī vecākais Olaines rūpniecības uzņēmums - Olaines kūdras rūpnīca. Šajā laikā Olainē darbojās Latvijā vienīgā iestāde alkoholisma piespiedu ārstēšanai - Olaines darba profilaktorijs. Visi Olaines uzņēmumi bija iesaistīti bijušās PSRS rūpniecības kompleksā un to ražošanas apjomi pieauga līdz pat 1990. gadam. 1991. gadā Olaines teritorija tika divkārt palielināta, lai paplašinātu zaļo zonu un nodrošinātu individuālo apbūvi. Pēc 1991. gada ražošana lielākajos uzņēmumos apsīka, tomēr pilnībā tika likvidēts tikai Valsts uzņēmums “Biolar” (agrāk - “Olaines ķīmisko reaktīvu rūpnīca”). Šīs rūpnīcas korpusos 1995. gadā tika izveidots jauns uzņēmums - “LatBio”. Mainoties ekonomiskajai un politiskajai situācijai, strauji attīstījās privātais sektors. Notika valsts uzņēmumu privatizācija, un tās rezultātā Olaines pilsētas teritorijā jau 1998. gadā vairs nebija neviena valsts uzņēmuma. To vietā izveidojās tādi uzņēmumi kā SIA “VITA” (bijusī Olaines želantīna rūpnīca), AS “Olaines Kūdra”, AS “Olainfarm”, SIA “EPI” (bijusī Olaines plastmasu pārstrādes rūpnīca), SIA “ORC LAT” („Olaines celtnieks”).
1998. gada novembrī Latvijas Heraldikas komisija apstiprināja Olaines pilsētas ģerboni. Trīs sarkani asins pilieni simbolizē dzīvību, bet savukārt dzērveņu mētra ar sudraba lapām un divām sārtām ogām atsauc atmiņā purvus, pateicoties kuru apguvei izveidojusies viena no lielākajām Pierīgas pilsētām. Olaines vārds ir izskanējis līdz ar tādiem ievērojamiem cilvēkiem kā literatūras vēsturnieks Teodors Zeiferts un rakstniece Vija Upmale. Olaines pilsētas teritorija aizņem 6,8 km­2. Ir jau par tradīciju kļuvuši Olaines pilsētas svētki (2010.g. notika 10.reizi), kas priecē ar krāšņu gājienu, koncertiem un citām aktivitātēm.

Drukāt

Olaines novads

Olaines novada pašvaldība
Tālrunis: 67964333
e-pasts: olainesdome@olaine.lv

Olaines pagasta pārvalde
Tālrunis: 67962442
Mob.tālr.: 29510971
e-pasts: pagasts@olaine.lv

Vārda dienas svin:
Meldra, Meldris, Melisa
Jaunumi e-pastā
Jūlijs, 2017
P
O
T
C
Pk
S
Sv
12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31