Četru gadu laikā no atkritumiem atbrīvo Jāņupes karjeru!

 Olaines novadā atklāj Jāņupi

Četrus gadus atpakaļ sapratu, ka Lielajā talkā gribu sakopt tuvāko apkārtni, nevis palīdzēt draugiem Rīgā vai blakus novados. Es tikai pirms dažiem gadiem biju iegādājusies īpašumu Olaines novadā un biju entuziasma pilna piedalīties sakopšanas un sakārtošanas darbos.

Lai atrastu piemērotāko vietu, nosūtīju e-pastu uz pašvaldību ar jautājumu, kuras vietas plānots sakopt šogad. Uzzināju, ka Jāņupē (ciems Olaines novadā, kurā es dzīvoju) talkas nav paredzētas. Pašvaldības pārstāve jautāja, vai un kas tad būtu sakopjams. Jāatzīstas, ka es toreiz apstulbu, jo atkritumi mazdārziņu un populārajā vasaras atpūtas ciemā bija ik uz soļa – mežos, pieturās, grāvjos, upmalā, ceļmalās un, protams, arī pie Jāņupes karjera.

Drīz vien sapratu, ka Lielā talka Jāņupē nekad nav notikusi, jo iedzīvotāji par to nebija interesējušies un pašvaldība līdz Jāņupei atbrauc pārāk reti, lai zinātu vietējās vajadzības. Tomēr teikt, ka nekas pirms mana e-pasta nebija noticis, būtu meli. Daži aktīvi iedzīvotāji paši saviem spēkiem bija devušies uz karjeru, vākuši atkritumus un nesuši mājās uz saviem konteineriem. Tieši tāpēc, dažas pludmales pie karjera bija tīras un sakoptas, kamēr krūmus un nomales klāja pet pudeles un citi sadzīves atkritumi.

Nepilnas stundas laikā piepilda 70 atkritumu maisus

Pirmajā talkas gadā ar pašvaldību vienojāmies, ka es organizēšu talku pie Jāņupes karjera, kas ir pašvaldības īpašums un ir pieejams visiem. Tajā pašā laikā pašvaldība uzrunāja kooperatīvus, kur tika rīkotas vēl vairākas talkas un sakopti meži, pieturas, ceļmalas u.tml.

Pie karjera sapulcējās padsmit talcinieku. Mums bija piešķirti 70 maisi, kas beidzās nepilnas stundas laikā. Es sēdos mašīnā, braucu uz Olaini pēc papildus maisiem un līdz dienas beigām mēs savācām vairāk nekā 300 maisu, taču sajūta, ka karjers būtu sakopts, nebija. Protams, bija tīrāks, bet vietu, kas atgādināja izgāztuves arī netrūka.

Ēdot pašvaldības sarūpētos pīrādziņus un runājot ar citiem talciniekiem, sapratām, ka mūsu darbam nebūs jēga, ja pie peldvietām arī turpmāk nebūs miskastes. Protams, pareizi būtu visus atkritumus, ko cilvēki atnes pašiem arī aiznest, taču realitāte rāda, ka tāds paradums daudziem nepiemīt.

Aktīvāk iesaistās pašvaldība

Pastāstīju par šīm vajadzībām pašvaldībai, un arī tās tika sadzirdētas. Nu jau pāris gadus ir gan atkritumu maisi un kopš pagājušās vasaras arī bērnu laukumiņš. Jāatzīst gan, ne visi ticēja, ka atkrituma maisi kaut ko atrisinās. Ne mazums dzirdēju, ka pudeles tāpat metīs krūmos, miskastes sadedzinās, konteinerus piepildīs ar ikdienas atkritumu maisiem un bērnu laukumiņu salauzīs. Taču tas viss funkcionē. Mazi sīkumi, kas ir nesuši lielas pārmaiņas.

Pirmkārt, tas motivēja turpināt talkot pie Jāņupes karjera gan mani, gan citus. Otrkārt, vide ir kļuvusi sakoptāka, un atkritumi (arī agrā pavasarī) vairs nav pirmā lieta, ko ieraugi. Šogad visas talkas laikā savācām nepilnus 100 maisus, turklāt vācot atkritumus lielākā teritorijā – arī pieguļošajos mežos.

Kāpēc vākt mēslus aiz citiem?

Kāpēc tu to vispār dari - šis ir jautājums, ko man uzdot itin bieži. Vieni domā, ka man par to maksā. Citi, uzskata to par bezjēdzīgu nodarbi, jo vieni kā muļķīši sakopj, kamēr citi bez sirdsapziņas pārmetumiem turpina mēslot. Bet es to daru, jo ik vasaru dodos vakara peldēs uz karjeru un redzu, ka katru gadu vide tomēr top tīrāka. Turklāt es ticu, ka tīrā vidē nomest pudeli ir grūtāk, kā netīrā.

Es nevaru pāraudzināt citus, bet varu pati rīkoties tā, kā uzskatu par pareizu. Turklāt man dod spēku citi talcinieki - kā tie, kas kopā ar mani ir visus šos četrus gadus, tā jaunieši, kas atzīst, reizēm arī paši nomet kādu čipsu paku, bet tagad vismaz piedalās sakopšanā. Jā, ir arī tādi. Talko kā latvieši, tā krievi, tie, kas Jāņupē dzīvo jau vairākus desmitus gadus un tie, kas ir nopirkuši īpašumu pāris mēnešus atpakaļ.

Protams, viemēr var gribēt vairāk. Pie karjera noderētu kāda toalete un populārākajā peldvietā vēl viena liela miskaste. Jāņupē nav nevienas aptiekas, ir nesakārtota kanalizācijas sistēma un iedzīvotāju atpūtai trūkst arī kafejnīcas, parka vai pastaigu takas. Tomēr iedzīvotāju, šķiet, mazāk nepaliek.  Esmu priecīga, ka nolēmu dzīvot tieši šeit, kur daba ir tik tuvu un pilsēta viegli aizsniedzama.

Dace Zaldāte-Rozentāle