Esam vienoti svētkos un ikdienā!          Piesakies pašvaldības izdevuma "Olaines Domes Vēstis" saņemšanai Tavā pasta kastītē!     

2017. gada 27. aprīlis

  

Jaunumi

2015-09-16
Dzīvojamo māju renovācijas process Olaines novadā ir sācies
Tā kā Olaines novada daudzdzīvokļu namu dzīvojamais fonds, kas ietver ne tikai Olaini, bet arī Jaunolaini un Gaismas, strauji noveco, un renovācija ir neizbēgama, pašvaldība uz sarunu aicināja AS "Olaines ūdens un siltums" renovācijas projektu vadītāju Kristapu Vītiņu, kurš ir galvenais komunikators visos renovācijas procesa posmos starp visām iesaistītajām pusēm.
 
Lai gan par renovāciju jau ir pateikts daudz, tomēr jāatzīst, ka izpratnes līmenis joprojām ir zems, un tas veicina nepareizu stereotipu saglabāšanos. Kas tad īsti ir renovācija?
- Renovācija ir energoefektivitātes procesu īstenošana, komunikāciju sakārtošana un mājas vizuālā izskata atjaunošana, un tas viss kopā ļauj būtiski samazināt izmaksas par apkuri, taču jāuzsver, ka nedrīkst jaukt renovāciju ar siltināšanu, jo siltināšana ir tikai viena no renovācijas procesa sastāvdaļām. Svarīgi, lai cilvēki saprastu visu šo kopumu un viņiem būtu pieejama vispusīga informācija. To māju iedzīvotāji, kas šo informāciju jau ir apzinājuši, ir arī spēruši pirmos soļus renovācijas sākšanā.
 
Kas ir pirmie soļi?
- Iedzīvotāja iesniegums no konkrētās mājas. Tas ir pirmais, ar ko sāku strādāt – sazinos ar konkrēto iedzīvotāju, un tālāk jau sākas sadarbība, domājam, kā darboties, kā sniegt informāciju pārējiem iedzīvotājiem – ar kopsapulci, ar aktīviem iedzīvotājiem – respektīvi, apzinām mājas iedzīvotāju viedokli par renovāciju.
 
Tu būsi tas cilvēks, kas koordinēs visu no pirmā iesnieguma līdz renovācijas procesa beigām. Vai šobrīd Tev jau ir daudz darba, vai, formulējot mazliet citādāk – vai Olaines novada mājas jau ir "sakustējušās"?
- Jā, aktivitāte ir liela, vairākas mājas jau bija gaidījušas mirkli, kad procesi sāksies arī Olaines novadā. Nesaukšu adreses, bet jau vairākās mājās ir savākti paraksti, tiek gatavoti dokumenti energoauditiem. Darba ir diezgan daudz, jo cilvēki ir aktīvi. Jāpiemin, ka šobrīd ir tas brīdis, kad ir ne tikai Eiropas fondu, bet arī domes atbalsts. 

Kā Tev liekas, vai Olaines iedzīvotājiem šobrīd ir informācija par to, ka process ir sācies un kā tas notiek, vai arī ir ļoti daudz vēl nezināmā, tai skaitā par finansējumu, proti, ka būs pieejama Eiropas fondu naudiņa? 
- Iespējams, daudzi vēl nezina, bet tie, kas grib un interesējas, informāciju pamana un sameklē gan uzņēmumā "Olaines ūdens un siltums", gan pašvaldībā, gan izdevumā “Olaines Domes Vēstis”. 

Kāda ir galvenā motivācija to māju iedzīvotājiem, kas jau iesaistījušies procesos? Kādi ir viņu argumenti?
- Viņi vēlas dzīvot sakārtotā vidē un maksāt mazāk. Citus argumentus es neredzu. 

Atšifrē, lūdzu, vārdus “sakārtota vide”.
- Sakārtota vide? Nu, es teiktu – visi vēlas jaukus kaimiņus, līdzās ģimenes ar bērniem, jo jaunās ģimenes labprātāk izvēlēsies mitekli renovētā mājā. Nedraud regulāra dzīvokļa appludināšana, ziemā ir silti, jāmaksā mazāk, ir tīra, jauka kāpņu telpa, kur ir veikts kosmētiskais remonts, jumts netek. 
Es kā cilvēks no malas, pirms dažiem mēnešiem iebraucot Olainē pirmo reizi pēc kādiem desmit gadiem un ieraugot mājas, varu pateikt, ka pirmais iespaids nebija glaimojošs – skats ir traģisks. Protams, parks un strūklaka ir smuki, bet skats uz pilsētu ir bēdīgs. Sakārtota vide – nu, tas ir tas, kur vēlas dzīvot cilvēki, nevis tikai smuki nokrāsota skola vai sakopts parks. Katra māja ir citā krāsā, visas apdrupušas, vienai balkoni šitādi, otrai skursteņi tādi…. Kopskats ir kā sādžā.

Varu tikai piekrist, bet, runājot par kopskatu, vai pilsētā ir kāda koncepcija, kā vajadzētu izskatīties? Nevarēs taču katras mājas iemītnieki izdomāt un realizēt savus sapņus par zaļu vai rozā māju?
- Koncepcija ir, jo novada galvenajai arhitektei ir savs redzējums, ka pilsēta būs vieglos, gaišos toņos. Pilsētā šobrīd viss ir skaists, izņemot dzīvojamo fondu, kas ir pamats tam, lai cilvēki te vispār dzīvotu – nebūs sakārtots dzīvojamais fonds, nebūs cilvēku, kas vēlēsies novadā dzīvot.

Ir zināms stereotips, ka renovācija dārgi izmaksā pašam iedzīvotājam!
- Jā, tāds stereotips ir, bet, ņemot vērā Eiropas fondu atbalstu, domes atbalstu… Ir par vāciešiem tāds teiciens, ka vidējais vācietis nemāk naudu skaitīt. Tāpat arī mūsu cilvēkam – kad viņam pasaka, ka mājas renovācija maksās 100 tūkstošus, viņš izsaucas, paliek bez valodas un ar viedokli, ka tas ir nenormāli daudz. Par to, ka viņam tā renovācija atmaksāsies 7, 8 vai 10 gados, par to, ka viņa dzīvokļa īpašuma vērtība pieaug, ka viņš dzīvo komfortā – par to viņš aizmirst! Pasaki summu, un viņam liekas, ka viņam vienam tas viss ir jāmaksā, aizmirstot, ka tas tiek sadalīts uz visiem dzīvokļiem, uz vairākiem gadiem, daļu maksā Eiropas fondi un daļu – pašvaldība, un beigās pašam no tās summas paliek mazs krikumiņš. Ir mājas, kuras pēc renovācijas gada griezumā ar visu kredītu maksā mazāk, nekā pirms renovācijas. Tāpēc, ka ziemā daudz ietaupa par apkuri un mazāk samaksā par kredītu, un rezultātā cilvēki vairs nedzīvo 19 grādos, bet paši var regulēt sev siltumu. Tā ir ekonomija. 
 
Atgriežoties pie procesa, noteikti svarīga loma ir tam, ka mājām ir savi vecākie, bet nav noslēpums, ka ir mājas, kur šādu cilvēku nav. Kas būtu jāzina to māju iedzīvotājiem, kuru mājās kaut kādu iemeslu dēļ mājas vecāko nav, bet renovāciju tomēr gribas? Ko darīt?
- Mājas vecākais nav obligāts priekšnoteikums. Ir pat māja, kur nepieciešamos parakstus savāca iedzīvotājs, kurš nemaz nav dzīvokļa īpašnieks šajā mājā. Viņam tur dzīvo sieva vai draudzene, bet tas pat vairs nav tik svarīgi, jo šajā aspektā ir svarīgi, ka ir aktīvs cilvēks, kas dzīvo konkrētā mājā un spēj veltīt zināmu laiku un enerģiju.

Jo viņam ir zināms mērķis!
- Tieši tā! Viņš varbūt īrē dzīvokli tajā mājā un grasās to darīt vēl ilgi, un viņam ir laiks un vēlme apstaigāt dzīvokļu īpašniekus! Galvenais ir būt aktīvam un ar iespēju ziedot nedaudz sava brīvā laika mājas sakārtošanai. Tie var būt arī vairāki cilvēki, kas vienojas, kurš ko darīs. Es kā projekta vadītājs vēlētos, lai mājās, kurās ir ievēlēti vecākie, sekotu līdzi visam procesam, nevis tikai sākotnējām sapulcēm. Tas ir svarīgi, jo šie cilvēki dzīvo konkrētajā mājā un zina nianses, par ko man nav ne jausmas. Viņu sniegtā informācija var palīdzēt gan energoaudita tapšanas procesā, gan tad, kad darbi jau būs sākušies. Priecājos par iedzīvotājiem, kas aktīvi izrāda interesi.
 
Ja šāds cilvēks – vienalga, mājas aktīvista vai vecākā veidolā – ir uzradies, tad pirmais solis ir…
- Pirmais solis ir iesniegums par renovācijas procesa uzsākšanu konkrētai mājai. Svarīgi atgādināt, ka visi lēmumi mājā par renovāciju tiek pieņemti tikai ar iedzīvotāju vairākuma piekrišanu. Visi lēmumi. Un vairākums ir vismaz 51%. Jāsaprot, ka ne dome, ne "Olaines ūdens un siltums" nekādus lēmumus bez iedzīvotāju vairākuma piekrišanas nepieņem. Visu izlemj iedzīvotāji paši. Citi aizbildinās, ka varbūt iesniegumu jau uzrakstījis kāds kaimiņš? To un citus jautājumus saistībā ar renovāciju var uzdot man arī elektroniski, rakstot uz kristaps.vitins@ous.lv vai zvanot uz tālr. 26117409.
 
Labi. Ir iesniegums, ka vēlamies renovāciju. Kas notiek tālāk?
- Ir mājas, kuras rīko kopsapulci, bet var arī iztikt bez tās. Piemēram, ja vecākais vai kāds aktīvists atnāk pie manis uz "Olaines ūdens un siltums", es viņam visu izstāstu, viņš paņem anketas, un pats apstaigā savus kaimiņus. 

Respektīvi atšķiras tikai forma – nevis sapulcē uzzin viedokli un nobalso, bet individuāli apstaigā katru dzīvokli un rezultātā ir balsojums, kas izšķir tālāko notikumu gaitu. 
- Jā, jo ir cilvēki, kas uz sapulcēm nevēlas iet, un tad ar viņiem visu izrunā individuāli. Un cilvēki ir ļoti dažādi – katrs ar savām zināšanām, emocijām un viedokli, gandrīz visās sapulcēs vienmēr ir strīdi un iet "pa karsto". Es pat nezinu, cik daudz cilvēki šajās māju sapulcēs sadzird informāciju, jo nereti tur valda lielas kaislības. Visi grib runāt. Es arī necenšos cilvēkus pierunāt, tā arī saku – izlemsiet jūs, tā ir jūsu māja. Ja izlemsiet par labu renovācijai, tad man būs vairāk darba! Jo man ir jautājuši, kāda ir mana interese? Man nekāda, jo man bonusus par to nepiešķir, un alga lielāka nekļūst. Tas ir mans darbs – izstāstīt, kāds ir iedzīvotāju ieguvums, izskaidrot un vadīt šo procesu. Es tikai godprātīgi daru savu darbu. Bet pareizi saki, iedzīvotāji raugās arī ar aizdomām, jo viņiem liekas, ka kāds cenšas viņus pierunāt, un tā apziņa, ka tas ir viņiem un mājā dzīvo viņi, nevis es, nāk ļoti lēni. 

Labi, ir noticis balsojums, piemēram, vairākums atbalsta renovāciju, un tad…
- Nonākam līdz dokumentācijas sagatavošanai renovācijas procesam. Ir energoaudits, uz tā pamata tiek izstrādāts tehniskais projekts, kā tas viss notiks, un klāt vēl nāk kontroltāme. To organizēju es. Kad visi dokumenti ir savākti, tad atkal tiek organizēta iedzīvotāju sapulce jau ar konkrētiem energoaudita rezultātiem, kas parāda, cik māja patērē siltumu, kādi ir siltuma zudumi. Otrs ir tehniskais projekts, kas parāda, kā to māju "izārstēt", un trešais ir kontroltāme, kurā jau ir redzams, cik kas maksā. 

Cik ilgs laiks aptuveni paiet no brīža, kad iedzīvotāji saka savu “jā” un šie dokumenti ir gatavi?
- Energoaudits tiek sagatavots aptuveni mēneša laikā. 

Esam nonākuši pie momenta, kad izskan pirmie cipari. Cik man nācies runāt ar cilvēkiem, pieredze liecina, ka tas ir pirmais jautājums, ko visi uzdod – cik man tas izmaksās? 
- Jā, pirms šo dokumentu sagatavošanas visi cipari ir ļoti nosacīti… Daudzās mājās saka tā – pasakiet, cik man tas izmaksās, un es izdomāšu. Bet uzreiz nevar uzzināt konkrētās izmaksas, jo katrā mājā ir vismaz dažas lietas, ko mēs nezinām pirms mājas apsekošanas. Mēs nezinām, kāda būs ziema, kas ir ļoti būtiski, nezinām, kādas būs gāzes cenas. Turklāt pēc renovācijas katrs maksā tikai par savu skaitītāju, un katrs var regulēt savu temperatūru dzīvoklī. 

Vienas receptes nav. Cilvēkiem jāsaprot, ka vienādas sērijas vai projekta mājas nebūt nenozīmē, ka renovācijas izmaksās abās būs vienādas.
- Tieši tā! Tas noteikti tā nav, jo energoaudits un tehniskais projekts katrai mājai ir individuāls. Nevar nepieminēt, ka cilvēkiem Olainē nav pieredzes ar šādiem projektiem, bet ir dažas pēc iedzīvotāju iniciatīvas nosiltinātas mājas, kuras nevar uzskatīt par renovētām.  Piemēram, māja Zemgales ielā 32 pēc iedzīvotāju iniciatīvas 2005. gadā ir siltināta par iedzīvotāju naudu (bet tā nav renovēta!), un iedzīvotājiem šis ieguldījums jau sen ir atmaksājies. Varu tikai uzslavēt, ka ir tādas mājas ar tik aktīviem iedzīvotājiem. 
 
Cipari ir zināmi, un sapulce sasaukta, ko šajā sapulcē lemj? Un kas maksā par energoauditu?
- Ja iedzīvotāji izvēlas veikt renovāciju, tad to apmaksā dome. Ja pēc visu dokumentu izstrādes iedzīvotāji pasaka: "Nē, mēs tomēr negribam," tad šīs izmaksas tiek sadalītas uz dzīvokļiem, un summa gada laikā ir jāsamaksā. Energoauditu un tehniskā projekta izstrādi veic sertificēti speciālisti.

Un kas notiek, ja iedzīvotāji tomēr saprot, ka aprēķinātie cipari viņu maciņam ir mazliet par smagu? Vai ir iespēja kaut ko vēl mainīt, no kaut kā atteikties, lai renovācija tomēr notiktu, bet par mazāku naudas summu?
- Ja iedzīvotāji lemj šādi, tad tajā brīdī tiek zaudēts domes finansiālais atbalsts bankas kredīta procentu maksājumam, bet paliek tikai Eiropas fondu atbalsts. Atgādinu, ka dome sedz visus bankas procentus un tehniskās dokumentācijas sagatavošanu. Ja māja lemj par labu renovācijai, galvenais ir iekļauties Eiropas Savienības prasībās. Pēc tehniskā projekta tiek sagatavota kontroltāme, un, ja iedzīvotāji piekrīt tam variantam, tad ir gan domes, gan Eiropas atbalsts. 
Atkārtošos, bet liela problēma ir arī tas, ka cilvēki neprot rēķināt. Potenciālais pircējs no divām vienādas sērijas mājām noteikti izvēlēsies dzīvokli tajā, kas ir renovēta. Esmu skatījies arī pieredzējušu renovētāju pārskatus par renovētām mājām – tur ziemā ekonomija ir aptuveni 1,40 eiro uz vienu kvadrātmetru! 50 kvadrātmetru dzīvoklim tā ir 70 eiro starpība. Kredīta izmaksas ir aptuveni 30 eiro, tātad tāpat sanāk 40 eiro liels ietaupījums. 

Man liekas, ka ir vērts uzsvērt, ka tikai tiem, kas par renovāciju izlems tagad, būs pieejams Eiropas fondu un domes atbalsts. Skaidrs, ka ne jau visiem pietiks šīs naudiņas.
- Pēc dažiem gadiem būs tā, ka renovētas būs tās mājas, kuru iedzīvotāji šobrīd izrādīs iniciatīvu un saņems finansiālu atbalstu, bet tās, kas būs palikušas bez renovācijas, agrāk vai vēlāk tiks apsekotas. Piemēram, ja apsaimniekotājs redzēs, ka māja ir ļoti sliktā stāvoklī, veiks energoauditu un, ja tas pierādīs, ka māja vairs neatbilst kritērijiem, tad tā vienkārši būs jārenovē, un tad vairs iedzīvotājiem netiks jautāts, vai un ko viņi vēlas, ja māja būs avārijas stāvoklī – vai nu tur kaut kas steidzami būs jādara, vai arī no tās jāvācas ārā. Cilvēkiem šobrīd būtu jāsaprot, ka agrāk vai vēlāk vajadzēs renovēt visas mājas, tikai pēc vairākiem gadiem tas var notikt piespiedu kārtā un izmaksāt dārgāk. 

Lietuvā šis modelis jau veiksmīgi strādā.
- Jā, un arī Latvijā mēs pakāpeniski līdz tam nonāksim. Un tie, kas saka, ka viņiem neko nevajag, tagad maksās un sals. Nedrīkst aizmirst, ka katru gadu māja kļūst vecāka, un ar katru gadu renovācijas izmaksas tikai pieaug. Jo vecāka māja, jo vairāk tas maksās! Otrs faktors – celtniecības un būvmateriālu izmaksas arī ar katru gadu kļūst dārgākas. 

Te ir spēkā teiciens – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. 
- Tieši tā. Un, atgriežoties pie pozitīva iedzīvotāju lēmuma pēc energoaudita, tālāk notiek publiskā iepirkuma procedūra par būvdarbu veikšanu konkrētajai mājai. Tiek izvēlēts celtnieks un būvuzraugs, konkursa kārtībā arī autoruzraugs, un sākas darbi. 

Process būs sācies, ar ko šajā posmā jārēķinās iedzīvotājiem? Droši vien gaidāmas kaut kādas neērtības?
- Protams. Būs stalažas gar māju. Par Eiropas naudiņām ir pieejams pakalpojums, ka maina dzīvokļos radiatorus, logus – tās ir zināmas neērtības. Jebkurš remonts ir neērtības!
 
Tā, nu es samulsu! Logi pārsvarā visiem ir nomainīti! Tas taču nenozīmē, ka visiem atkal jāmaina logi?
- Nē, tas ir individuāli – ja ir tāda vēlme, nepieciešamība. Pirms energoaudita apseko tā saucamos riska dzīvokļus – stūra dzīvokļus, augšējos, pirmā stāva dzīvokļus – visus, kur ir lielākie siltuma zudumi, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju par māju kopumā. Un, ja kādā dzīvoklī ir nepieciešamība, tad renovācijas ietvaros var nomainīt gan logus, gan radiatorus, un šajā aspektā nedrīkst aizmirst par mājas kopējo izskatu. Jāpiemin arī horizontālā apkure, kas ir ļoti būtiska šajā procesā.
 
Jā, lūdzu izskaidro, kas tas ir, jo pieļauju, ka vairumam olainiešu pagaidām tas ir svešvārds!
- Šobrīd pagrabā ir lielās caurules, pa kurām cirkulē siltums. Un tad ir caurule, kas pa visu māju iet uz augšu, attiecīgi pirmajā stāvā ir karsti, citur atkal auksti, un, lai arī visi maksā vienādi – vieniem salst, citiem ir par karstu, radiatori katram savādāki. Horizontālā apkure nozīmē, ka uz katru dzīvokli iet divas caurules, katra šī caurule nonāk līdz konkrētā dzīvokļa radiatoriem, un viena ir turpgaitas, otra – atpakaļgaitas. Aizzīmogotā kastē pagrabā ir konkrētā dzīvokļa skaitītāji, kuriem klāt tiek tikai "Olaines ūdens un siltums" kā apsaimniekotājs. Kāpēc netiek paši dzīvokļa saimniekotāji? Tāpēc, ka līdzšinējā prakse liecina, ka cilvēkiem nav miera, un savas radošās izpausmes viņi vēlas pierādīt, darbojoties ap skaitītāju rādījumiem. Pie katra radiatora dzīvoklī būs termoregulators, un to katrs īpašnieks regulēs pats. Cilvēki beidzot varēs paši regulēt sev vēlamo temperatūru, braucot kaut kur prom, varēs nogriezt uz minimālo temperatūru. 

Kad iedzīvotāji sāks par renovāciju maksāt – procesa norises laikā vai tad, kad visi darbi jau pabeigti?
- Vispirms nāk pārbaude no ministrijas, kas izsniedz Eiropas naudiņas. Ministrijas pārstāvji māju apseko arī pirms renovācijas sākšanas. Savukārt trīs gadus pēc renovācijas māja tiek monitorēta, lai redzētu, kāds ir siltuma ietaupījums. Kad mājā visi darbi būs pabeigti un akceptēti, tad arī būs pirmie rēķini. 
Tā kā pirmie iesniegumi un darbs ar konkrētām mājām ir sācies, tad jau nākamgad pilsētā redzēsim vismaz dažas stalažu ieskautas mājas.
 
 
Ineta Valdmane
 
 
 
 

 

Drukāt

Olaines novads

Olaines novada pašvaldība
Tālrunis: 67964333
e-pasts: olainesdome@olaine.lv

Olaines pagasta pārvalde
Tālrunis: 67962442
Mob.tālr.: 29510971
e-pasts: pagasts@olaine.lv

Vārda dienas svin:
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Jaunumi e-pastā
Aprīlis, 2017
P
O
T
C
Pk
S
Sv
12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930