Olaines panorāma
Kā dzīvot labāk?

Kā dzīvot labāk?

ko viņi ir paveikuši kopā ar savas mājas iedzīvotājiem, kā viņiem gāja ar mājā veiktajiem labiekārtošanas darbiem, kā arī pauž savu viedokli par to, vai ir vērts veikt mājas renovāciju.

 
Felikss Ciunels, Zemgales iela 21
To, ka mājai, kas kādu laiku bija bez vecākā, atkal ir vajadzīgs viens "galvenais" cilvēks, Felikss apjauta laikā, kad mājai tika nojaukti dūmeņi, bet iedzīvotāju viedoklis iepriekš par to nebija noskaidrots. Tāpat jau dažus gadus bija "iesaldēts" projekts par jumta renovāciju. Tā kā Felikss, kas pēc izglītības pats ir būvinženieris, saprata, ka nevēlas vairs turpmāk dzīvot nesakārtotā vidē, bet vēlas savā dzīvesvietā izjust komfortu, viņš aicināja uz sarunu savas mājas 55 dzīvokļu īpašniekus. Tika nolemts, ka Felikss turpmāk pildīs mājas vecākā pienākumus, un viņš arī uzreiz sācis aktīvi darboties. Pirmais darbiņš, kas tagad tiek realizēts, ir mājas jumta seguma maiņa un bēniņu siltināšana. 
Felikss ir noskaņots optimistiski un stāsta, ka noteikti plāno apspriest ar kaimiņiem arī iespēju pilnībā renovēt māju. Viņš norāda, ka nebūtu prātīgi laist garām šādu iespēju tieši tagad, jo, viņa ieskatā, ņemot vērā pašvaldības iesaisti, šis ir viens no labvēlīgākajiem brīžiem, kad vienoties par renovācijas sākšanu. Pagaidām, kamēr ideja par renovāciju ir tikai iedzīvotāju prātos, Felikss spriež, ka visneskaidrākā ir projekta finansiālā daļa, kas iedzīvotājos arī raisīs visvairāk jautājumu. 
Viņš norāda, ka saprot, ka siltums nākotnē lētāks nepaliks, tāpēc ir jārīkojas jau tagad, un ir vērsies ar iesniegumu uzņēmumā "Olaines ūdens un siltums", lai saprastu, kā rīkoties, lai visu procesu iekustinātu. 
Viņš arī norāda, ka renovācija atmaksātos piecu gadu laikā, jo neesot zināms, vai arī turpmāk apkurei Olainē izmantos gāzi, taču jebkurā gadījumā apkures cenas nākotnē celsies, un siltinātā mājā siltuma patēriņš būs mazāks, tātad – mazākas arī izmaksas. Viņš pat uzskata, ka, maksājot kredītu, ikmēneša maksājums pretstatā ietaupījumam par siltumu jau pēc gada būtu "pa nullēm". Felikss norāda arī to, ka renovēta īpašuma vērtība celsies jebkurā gadījumā, un jānovērtē arī ieguvums – sakārtota vide. 
 
Jautra Mūrniece, Jelgavas iela 30
Jautras kundze mājas vecākā pienākumus pilda nu jau vienpadsmito gadu. Viņa stāsta, ka mājai jau ir siltinātas gala sienas, salabots jumts, nomainītas notekcaurules un ventilācijas lūkas. Mājas vecākā atzīst, ka, lai gan līdz šim jau izdarīts tiešām daudz, tomēr nemaz tik viegli tas nav nācis. Mājā, kas celta 1973. gadā, ir 60 dzīvokļi, un liela daļa iedzīvotāju ir pensionāri, kas nav tā turīgākā sabiedrības daļa. Kā ar nelielu ironijas piedevu norāda Jautras kundze, tad nesen mājai apritēja apaļa jubileja – 40 gadi, un tāpēc mājas iedzīvotāji pacentušies savam miteklim sagādāt arī "dāvanas", proti, ir veiksmīgi nomainīti arī mājas stāvvadi. 
Jautras kundze saka – negribas jau lielīties, bet ir gandarījums par paveikto, jo apkures sezonā visu padarīto darbiņu rezultātā apkures izmaksas mājā ir vienas no zemākajām Olainē, efekts ir panākts, tomēr negribas apstāties pie jau padarītā, tāpēc, ja iedzīvotāji piekritīs, tad Jautras kundze gatava arī darīt visu, lai mājā tiktu īstenota renovācija. Tiesa, pagaidām esot jānogaida, jo īsti vēl nav zināma kārtība, kādā tas viss novadā tiks realizēts. Bet, ja kaimiņi, kas līdz šim mājas uzlabošanā ir ieguldījuši savus līdzekļus, būs ar mieru, tad uzņēmīgā mājas vecākā centīsies, lai mājvieta iegūtu jaunu veidolu.
 
Tatjana Luņova, Drustu gatve 10
Drustu gatves 10. nams ekspluatācijā tika nodots 1988. gadā, un ir viena no salīdzinoši jaunākajām Olaines daudzdzīvokļu mājām. Laiks no 2001. gada līdz 2009. gadam bijis savdabīgs ar to, ka mājas apsaimniekotājs nebija "Olaines ūdens un siltums", bet gan pašu iedzīvotāju kooperatīvs, kura valdes priekšsēdētāja bija Tatjana, kura arī ir mājas vecākā kopš 2009. gada rudens, kad par apsaimniekotāju kļuva "Olaines ūdens un siltums". Viņa atzīst, ka līdz šai dienai mājā ir diezgan daudzi darbi izdarīti, kas lielā mērā ir pateicoties faktam, ka savulaik iedzīvotāji vienojušies par augstāku apsaimniekošanas maksu, no kuras var veidot uzkrājumus, no kā savukārt īstenot dažādus labiekārtošanas darbus. 
Jau iepriekš kāpņu telpā tika veikta logu nomaiņa un kosmētiskais remonts. Tatjana uzsver, ka tas noticis pēc pašu iedzīvotāju iniciatīvas, un galu galā visi ir apmierināti, ka kāpņu telpas, kurās sākotnēji nebija pat durvju, tagad ir sakoptas.
Šobrīd ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu tiek realizēta mājas daļēja renovācija, proti, īstenots jumta remonts un bēniņu siltināšana, ir nomainīti stāvvadi un guļvadi, kā arī šogad tiek siltinātas mājas gala sienas un cokols. 
 
Rolands Jurēvičs, Zeiferta iela 16
Rolands, kurš mājas vecākā pienākumus 90 dzīvokļu namā ir uzņēmies nu jau aptuveni 15 gadu garumā, atceras, ka savulaik viņa māja bijusi viena no sliktākajām, kas nodotas ekspluatācijā, pat radiatorus dzīvokļos iedzīvotāji uzstādījuši paši un veikuši cita veida remontus, pirms ievākties uz dzīvi šajā namā. Rolanda kunga vadībā Zeiferta ielas 16. namā un tā pagalmā īstenoto darbu saraksts ir ļoti garš. Viens no pirmajiem darbiem bija asfalta ieklāšana, un, tā kā pie mājas bija arī liela bedre, tās aizbēršanai tika atvestas vairāk nekā 20 mašīnas ar zemi. Tāpat 5-6 metru attālumā no mājas tika likvidēti koki, tādējādi pasargājot māju no lieka mitruma un ēnas, un to vietā iesēts zālājs. Viņš arī stāsta, ka savulaik veikts remonts kāpņu telpās, nomainīti visi stāvvadi. Pagrabs esot bijusi visīstākā "miskaste", jo tajā varēja ieiet tikai gumijas zābakos, tāpēc pagraba līmenis tika pacelts ar šķembām par aptuveni 30 cm. Arī tehniskais koridors esot bijis, maigi izsakoties, briesmīgs. Tas bija jātīra vairākas dienas, jo nav noslēpums, ka ir cilvēki, kuriem ir pārāk grūti aiznest savu miskastes maisu līdz atkritumu tvertnei, vieglāk izmest kaut kur pie mājas... Runājot par tehnisko koridoru, Rolands arī piemin izcīnīto cīņu ar "kaķu tantēm", un kaķi no tehniskajām telpām tagad ir "izmesti". Cilvēkiem ir grūti aptvert, ka šie dzīvnieciņi no caurulēm skrāpē un plēš nost siltumizolāciju. Visa iepriekšminētā dēļ tehniskā koridora atslēga tagad ir tikai mājas vecākajam un santehniķim. 
"Elektrība visā mājā ir savilkta, un kāpņu telpas ir kārtībā", norāda Rolands, piebilstot, ka visilgāk ievilkās jumta remonta jautājumi, par ko ilgi savā starpā nevarēja vienoties iedzīvotāji, un uz kādu laiku jautājums pat bija "iesaldēts". Galu galā tomēr vienošanās par jumta remontu tika panākta, un visi tagad ir laimīgi. "Gala sienas arī nosiltinājām – cita lieta!" savu gandarījumu pauž Rolanda kungs, un piebilst, ka vajadzētu nosiltināt arī atlikušās sienas, jo apkures jautājums ir lielākā problēma, proti, ja vienā dzīvoklī ir +16 grādi, otrā ir +21 grāds, tad grūti atrast variantu, kas apmierinātu visus kaimiņus. Viņš arī atgādina, ka viņa mājas iedzīvotāji ir vieni no retajiem pilsētā, kas jau 2005. gadā vienojās maksāt palielinātu apsaimniekošanas maksu, lai veidotos uzkrājumi dažādiem mājas remontdarbiem un uzlabojumiem. Turklāt Rolands norāda, ka šie maksājumi varētu būt pat vēl lielāki, un par sasniegto rezultātu savā mājā pateicas arī "Olaines ūdens un siltums" darbiniekiem, jo viss paveiktais ir sasniegts tikai sadarbojoties un uzklausot. Joprojām esot grūti pārliecināt cilvēkus, kas uzskata, ka viņu mājās uzlabojumi ir jāveic kādam citam par kāda cita naudu. 
"Gribu ieteikt nebaidīties no renovācijas," noslēgumā piebilst Rolands, atbildot uz jautājumu, kāds būtu viņa aicinājums citiem Olaines iedzīvotājiem. Viņš norāda, ka loģiski domājošie uzņemsies sākt māju renovāciju, jo šobrīd ir izdevīgākais brīdis, proti, būs pieejama Eiropas nauda, projektus finansiāli atbalstīs arī novada dome, un projekta izmaksas pašiem iedzīvotājiem noteikti būs mazākas nekā pirms kādiem trīs gadiem. "Iesaku visiem apdomāt šo iespēju, un obligāti atcerēties par ventilācijas sistēmu nepieciešamību, un galu galā – ekonomiskais ieguvums būs visiem!"