Liels prieks, ka esat atkal ieradušies manā otrajā nometnē „Koši, Droši, Radoši”!
Cītīgi darbosieties – pildīsiet citu raganu uzdotos uzdevumus, veidosiet dažādus interesantus priekšmetus, dziedāsiet, atpūtīsieties un pats galvenais - priecāsieties. Un, protams, arī klausīsiet pieaugušos un būsiet draudzīgi un labi viens pret otru.
Tad nu lūk, jums vajadzēs mācītie orientēties, veidot planētu maketiņu, lai arī es neapmaldos kosmosā un varu nokļūt atpakaļ uz zemes. Vēl jums vajadzēs stāstīt un rādīt stāstus par draudzību, klausītie stāstos par mežu un kokiem un apciemot Meža māti. Jūs taču zinat, ka koki ir tik pat kā mūsu planētas sargi. Vēl jums būs jānoķer vēju dziesma un jāpierāda sava drošsirdība Nakts pārgājienā.
Esmu jau noilgojusies pēc mīļās zemes un visiem foršajiem bērniem, kas uz tās dzīvo!!
Tad nu Turamies, Buramies un drīz Tiekamies!!!!!!
vienmēr Jūsu Mazā Raganiņa”
Šādu vēstuli, savās dziesmu grāmatiņās saņēma 20 bērni, kas no 2012.gada 29.oktobra līdz 2.novembrim piedalījās Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas ģimeņu stiprināšanas un atbalsta Olaines novadā projekta un Jampadrača BB kopīgi organizētajā nometnē, kas notika Salacgrīvas novada „Kraukļos”.
Šo 5 dienu laikā arī centāmies šos uzdevumus pildīt un apguvām daudz jauna.
Pirmkārt, izpušķojām savu karogu. Nometnes koks ieguva vairāk nekā 20 jaunas, skaistas un košas lapas - katra bērna un pieaugušā plaukstas nospiedumu. Tas bija arī kā savdabīgs zīmogs, paraksts par to, ka apņemamies pildīt nometnes noteikumus.
Veidojām arī Atmiņu kastes, kurās glabājām un likām visu, ko ieguvām un izveidojām nometnes laikā.
Kā jau otrās dienas vakarā atzina Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas ģimeņu stiprināšanas un atbalsta Olaines novadā projekta koordinatore Solvita Degle: ’’Prieks, ka kastes pildās un bērniem mirdz acis!” Viņa priecājās arī par tiem bērniem, kuriem patīk viss, ko nometne piedāvā. Un arī par to, ka mazie vēderiņi ir pilni ar siltu ēdienu. Par to paldies Lienes Konditorejai.
Bet man un domāju, ka arī pārējie piekritīs, bija liels prieks par pašu Solvitu, jo viņa bija šajā nometnē kā labais gariņš. Viņa ar savu mieru un sirds siltumu nogludināja asumus, strīdiņus, ja tādi gadījās. Ja kādam bija raizes vai problēmas varēja mierīgi izrunāties ar Solvitu un viss atkal nokārtojās.
Vēl pirmajā dienā mācījāmies orientēties vietējā apkārtnē foto orientēšanās sacensībās, tā bija arī interesanta izkustēšanās svaigā gaisā un tad no savāktajiem burtiņiem un vārdiem veidojām stāstus.
Ja runājam par orientēšanos, tad veidojām saules sistēmas planētas un pēc tam arī maketiņu, lai kaut drusku orientētos neaptverami plašajā kosmosā. Tā kā vairākums no nometnes bērniem bija puiši, tad viņi jo īpaši aizrautīgi interesējās par kosmoso. Vai saule ir planēta vai zvaigzne? Vai uz vēl kādas planētas Saules sistēmā iespējams dzīvot? Kāpēc Plūtons vairs nav planēta, bet ir pundurplanēta? Uz kuras planētas šobrīd dzīvo cilvēku veidots robotiņš? Kāpēc Zeme ir tik unikāla? u.t.t.
Un viss, kas mums liekas milzīgs, zemes lode, saule, saules sistēma ar visām planētām, no kosmiskajiem mērogiem ir tikai trausls smilšu graudiņš lielajā Visumā. Tāpēc arī mums sava zeme un daba jāpēta, jāsaudzē, jāsargā.
Tāpēc tikāmies ar Intu Somu no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR). Viņa mums pastāstīja par interesantiem veidojumiem uz kokiem – ķērpjiem. Par to sugu veidiem, par to kā var noteikt cik piesārņots vai tīrs ir gaiss, ja palūkojas, kādi ķērpji aug uz apkārtējiem kokiem. Arī paši iejutāmies dabas pētnieku lomā, gājām dabā, pētījām pat ar palielināmo stiklu, mērijām, pierakstījām. Tas bija ļoti interesanti un pēc tam jau viegli atpazinām Lutausi, Mākslinieku ķērpi, u.c. Paldies Intai un Gundaram par to, ka parādīja mums šīs dabas vērtības.
Ar to mūsu meža gudrības nebeidzās, jo trešajā dienā devāmies apciemot Meža māti. Laiciņš bija tiešām jauks un mēs labā garastāvoklī, pašu gatavotos meža gariņu tērpos, devāmies ceļā. Pētījām pēdas, protams, pikojāmies, jo sniegs vēl bija gana daudz, rotājāmies ar kļavu lapām un egļu skujām, dziedājām un saucām Meža māti. Un pēc dažiem kilometriem arī sasaucām. Mūs sagaidīja smaidīgās Zenta un Ilma, katlā uz ugunskura kūpēja silta putra, termosā tēja. Gājām rotaļās, spēkojāmies, dziedājām. Bērni bija īpaši naski uz sauso zaru vākšanu un nešanu uz ugunskuru – varbūt kāds no viņiem, kad izaugs liels, būs saprātīgs un gudrs mežu apsaimniekotājs? Paldies par jauko kopā būšanu Zentai Mennikai un Ilma Lubiņai, jutāmies gaidīti un bērni teica, ka vēlreiz labprāt apciemotu Meža māti.
Vienā no vakariem apmeklējām arī pirti, jo mums bija pirts gudrību vakars un tur nu īpašais paldies arī jāsaka pirtiņas kūrējam un viesu nama saimniekam Edmundam Birkenbergam. Liels paldies par pacietību, viesmīlību un gādību.
Vēl nometnes laikā daudz dziedājām, arī nometnes himnu, skatījāmies kino – filmiņu par koku sargu, jo koki jāsargā, lai mums būtu ko elpot. Veidojām arī Brīnumputnu no savām papīra rociņām un pēdiņām, taisījām plastikas rotājumus un magnētiņus, zeķu lelles, vēja zvanus no jūras izskalotiem kokiem un zvārgulīšiem, koka dekorus ar senlatviešu zīmēm.
Bērni ļoti priecājās par Gundegas Mennikas ierašanos, jo viņa gluži kā labā fejiņa klāt bija visur ar savu izdomu, labestību un palīdzību. Paldies viņai, ka bija labs balsts un palīgs audzinātājām un brīnišķīgs draugs bērniem.
Kad pie mums pēdējā vakarā ieradās Mazā Raganiņa, viņa bija ļoti apmierināta ar mūsu paveikto. Viņa ar bērniem riktīgi izdauzījās un parotaļājās. Vēl bija atlicis tikai viens svarīgs uzdevums – nakts trasīte. Arī to bērni drošsirdīgi paveica par spīti tumsai un savām bailēm. Un tad jau visi atkal draudzīgi pie ugunskura varēja pārrunāt, kas bija tas bailīgākais, kas smieklīgākais - vai burvju dziras gatavošana, ragana Daiļā (kas nemaz tik daiļa nebija), burvju ābolu meklēšana, pretdrudža smaržu smaržošana, skaļākā kliedziena mērīšana.
Mūsu nometnes vadītāja Ilona Mennika, kas bija tas galvenais zobratiņš, kas visus saturēja kopā, neļāva nevienam iziet no rāmjiem un mācīja mums būt draudzīgiem un saudzīgiem vienam pret otru, arī ir īpaši pateicīga saviem draugiem un visiem, kas bija atsaucīgi, gatavi palīdzēt šīs nometnes tapšanā un padarīja to košāku, drošāku un, protams, radošāku! Viņai prieks par kopīgajām dziesmām un bērnu neizsīkstošo enerģiju gan veidojot radošos darbiņus, gan pa kādam mazam nedarbiņam.
Nometnes audzinātāja
Guna Grote - Majore
