Olaines novads atzīts par vienu no investīcijām draudzīgākajām pašvaldībām

Indekss balstījās uz uz reģionu apkopoto pašvaldību pašnovērtējumu, aktivitāti uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras veidošanā un pašvaldību teritorijā esošo uzņēmumu finanšu-ekonomiskajiem rādītājiem.

''Investīcijām draudzīgākās pašvaldības’’ indeksa rezultāti 2018.gadā:

Nominācija: Novadi ar reģionālās nozīmes attīstības centru (21)

1. Aizkraukles novads

2. Dobeles novads

3. Kuldīgas novads

Īpaši panākumi Madonas un Gulbenes novadiem

Nominācija: Novadi ar vietējās nozīmes attīstības centru (89)

1. Mārupe novads

2. Olaine novads

3. Jelgavas novads

Nominācija: Nacionālās nozīmes attīstības centri jeb republikas pilsētas (9)

1. Ventspils

2. Valmiera

3. Liepāja

Vērtēšanas metodika: 

I daļa. Statistika par 2017.gadu šādos rādītājos (40% īpatsvars indeksā; SIA ‘’Lursoft’’ aprēķini):

❖ Aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem

❖ Darbinieku skaits novada uzņēmumos pret iedzīvotāju skaitu (2016.gada dati), (%)

❖ Kopējais apgrozījums (2017.gada dati; tūkst. EUR) uz 1000 iedzīvotājiem

❖ Kopējā peļņa (2017.gada dati; tūkst. EUR) uz 1000 iedzīvotājiem

❖ Uzņēmuma ienākuma nodoklis (2017.gada dati) uz 1000 iedzīvotājiem

Minētie statistikas rādītāji izvēlēti, lai kodolīgā veidā atspoguļotu gan uzņēmēju sekmes, gan arī novērtētu uzņēmēju pozitīvo devumu pašvaldībai un sabiedrībai. Indeksā netiek ietverti valsts un pašvaldību uzņēmumi, to finanšu rādītāji.

II daļa. Plānošanas reģionu novērtējums/nominācija, kur izvērtētas pašvaldību organizētās aktivitātes uzņēmējdarbības veicināšanai un investīcijām draudzīgas vides izveidē (60% īpatsvars indeksā).

❖ Saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, plānošanas reģiona kompetencē ir saimnieciskās darbības veicināšana plānošanas reģiona teritorijā. Šīs kompetences nodrošināšanai katrā no plānošanas reģioniem ir izveidoti uzņēmējdarbības centri, kuriem ir koordinējošā loma reģionālajā līmenī starp valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora uzņēmējdarbību atbalstošajām institūcijām un uzņēmējdarbību atbalstošā joma. 

❖ Plānošanas reģionu uzņēmējdarbības centri ir reģionāla līmeņa stakeholder jeb kompetentā iesaistītā puse, lai reģiona ietvaros sniegtu bottom-up vērtējumu par pašvaldību sniegumu uzņēmējdarbības sekmēšanas jomā.

❖ Indeksa “Investīcijām draudzīgākā pašvaldība” vērtējuma sagatavošanas ietvaros plānošanas reģioni izvirza, TOP 3 pašvaldības no katra reģiona, sniedzot aprakstošu informāciju šādos aspektos:

❖ Pašvaldības paveiktais un sasniegtais, īstenojot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības sekmēšanai (t.sk. uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras veidošana);

❖ Pašvaldības sadarbība ar dažādām organizācijām uzņēmējdarbības sekmēšanas pasākumos.

III daļa. Kvalitatīvo datu rezultātu reitings un kvantitatīvo datu rezultātu reitings tiek apkopots, izmantojot, svērto reitinga vidējā rādītāja metodi (weighted average of raitings).

Olaines novads saņēma atzinības rakstu par iegūto otro vietu 2018. gada indeksā “Investīcijām draudzīgākā pašvaldība” novadu ar vietējās nozīmes attīstības centru pašvaldību grupā. Šis rezultāts apliecina pašvaldības mērķtiecīgu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un nodarbinātības veicināšanā, sekmējot uzņēmumu finanšu un ekonomiskos rādītājus.

Olaines novada pašvaldības izpilddirektors Ģirts Batrags saņem pašvaldībai piešķirto Atzinības rakstu par iegūto otro vietu 2018. gada indeksā “Investīcijām draudzīgākā pašvaldība” novadu ar vietējās nozīmes attīstības centru pašvaldību grupā

Izpilddirektors Ģ.Batrags kopā ar VARAM valsts sekretāru Rinaldu Muciņu un Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāju Elīnu Egli

Rinalds Muciņš, VARAM valsts sekretārs: “Indeksa rezultāti uzskatāmi atklāj, ka pašvaldības ne tikai īsteno dažādus atbalsta pasākumus, kas veicina uzņēmējdarbību, bet arī, ka tie ir specifiski pielāgoti katras konkrētās pašvaldības situācijai un uzņēmēju vajadzībām. Mēs uzskatām, ka pašvaldību savstarpēja salīdzināšana attīsta labvēlīgu konkurenci gan starp pašvaldībām, gan uzņēmējiem. Tā arī ir laba iespēja iepazīt citu pašvaldību pieredzi un gūt ierosmi jaunām idejām, ko īstenot savos novados.”

Latvijas Biznesa savienība pateicas pašvaldībām par apjomīgo darbu, kas paveikts mazā biznesa atbalstam. Pašvaldību varā ir iedrošināt ne tikai ārvalstu investorus, bet ikvienu Latvijas iedzīvotāju investēt savā pilsētā vai novadā. Pašvaldības no pašiem iniciatīvas ‘’Atbalsti mazo biznesu’’ un Mazā biznesa dienas pirmssākumiem ir mūsu stratēģiskie partneri. Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle: ‘’Ir patiess prieks redzēt, kā pašvaldības pilnveido uzņēmējdarbības vidi – sakārto infrastruktūru, iegulda izglītībā, veicina produktu noietu un popularizēšanu, organizē informatīvus pasākumus, grantu programmas. Esmu pārliecināta, ka vienam otru atbalstot, Latvijas simtajā gadskārtā mazā biznesa peļņa sasniegs vienu miljardu eiro, sniedzot būtisku ieguldījumu kopējā labklājībā’’.

Iniciatīvas “Atbalsti mazo biznesu’’ mērķis ir stiprināt uzņēmējdarbības garu Latvijā, parādot mazā biznesa produktus un pakalpojumus, radošus veiksmes stāstus Latvijā un pasaulē. Mazā biznesa panākumu pamatā ir neatlaidīgs darbs un atbalstoša vide. Neatlaidība ir uzņēmēju ziņā, savukārt atbalstoša vide un resursi vispirms rodami noteiktā pašvaldībā. Latvijas Biznesa savienība pateicas pašvaldībām, kas ir ieinteresētas uzņēmējdarbības attīstībā un darba vietu saglabāšanā un radīšanā. 

Peļņas rādītāji Latvijas mikro un mazajos uzņēmumos 2017.gadā turpinājuši augt, tuvojoties 1 miljarda eiro atzīmei (vidējo un lielo uzņēmumu peļņa tuvojas 3 miljardu eiro), kas liecina par uzņēmēju nepārtrauktu vēlmi pilnveidoties un piemēroties gan labvēlīgiem, gan nelabvēlīgiem apstākļiem. 

Latvijas Biznesa savienība Mazā biznesa dienā – 17. novembrī aicina iedzīvotājus ieskatīties Latvijas kartē, interneta vietnē www.mazabiznesadiena.lv, lai izplānotu svētku nedēļas nogali.