Olaines novads - aktīvs, industriāls, zaļš!         Piesakies pašvaldības izdevuma "Olaines Domes Vēstis" saņemšanai Tavā pasta kastītē!     

2018. gada 24. jūnijs

    

Jaunumi

2018-06-01
Olaines uzņēmēju stāsti Dienas Bizness izdevumā
31. maija Dienas Bizness izdevumā publicēts raksts “Olaine – zaļš novads ar plašām iespējām uzņēmējiem”, kurā izlasīsiet interviju ar Olaines novada domes priekšsēdētāju Andri Bergu un novada uzņēmēju – SIA Vurcs, MiluMammu, SIA Olaines kūdra un SIA Ķīmiķis stāstus.

Publikācija ir pieejama šeit
 

Olaine – zaļš novads ar plašām iespējām uzņēmējiem

 


Esam atvērti ikvienam jaunam uzņēmumam

Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs

Pierīgas pašvaldību, tajā skaitā Olaines novada, būtiska priekšrocība ir to ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas arī ievērojami palielina potenciālo investoru interesi attīstīt savu biznesu tieši šajā novadā. Turklāt būtiski, ka atšķirībā no citiem Latvijas reģioniem Pierīgas pašvaldībās iedzīvotāju skaits ir ar pieauguma tendenci, akcentē Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs.

“Olaini raksturo divi galvenie faktori. Pirmais – mēs esam ģeogrāfiski izdevīgā vietā – netālu no Rīgas ostas, starptautiskās lidostas “Rīga”, blakus svarīgām valsts nozīmes automaģistrālēm un dzelzceļam. Protams, arī galvaspilsētas tuvums ir būtisks arguments sarunās ar potenciālajiem investoriem par ienākšanu pašvaldībā. Savukārt otrs faktors ir tas, ka Olaines pilsēta un nu jau kopš 2009. gada arī Olaines novads sevi pozicionē kā industriālu, rūpniecisku pašvaldību ar plašām iespējām attīstīt visdažādāko uzņēmējdarbību. Atcerēsimies, Olaine jau vēsturiski veidojusies kā rūpnieciska pilsēta ar daudzām tradīcijām un iespējām, un joprojām tādi esam un būsim arī nākotnē,” akcentē Andris Bergs.

Pēc viņa teiktā, būtiska priekšrocība plašām uzņēmējdarbības iespējām pašvaldībā ir arī tā, ka Olaines novads ir elastīgāks un draudzīgāks pret tādiem uzņēmējdarbības veidiem, kuru ražošanas procesi tieši saistīti ar vides aizsardzības prasību ievērošanu.

“Mūsu iedzīvotājiem ir daudz lielāka izpratne par to, ka rūpniecība automātiski nenozīmē kaut ko kaitīgu. Tieši vēsturiskā pieredze, kad Olaine asociējās ar dažādām ražotnēm, arī atsevišķiem gadījumiem, kad saskārāmies ar vides piesārņojuma problemātiku, veidojusi mūsu ilggadējo iedzīvotāju izpratni par rūpniecību – gan tās priekšrocībām, gan trūkumiem. Cilvēki apzinās, kas ir ražošana, ka tā rada darba vietas, turklāt mūsdienu vides aizsardzības ļoti stingrās prasības garantē daudz lielāku drošību. Un tas ir arī pluss, kad mēs runājam ar potenciālajiem investoriem, kuri zina – citu pašvaldību iedzīvotājiem ir daudz noraidošāka attieksme pret jebkuru rūpniecisko projektu. Mēs neesam tik kategoriski,” pauž A. Bergs, gan piebilstot, ka tajā pašā laikā Olaines pašvaldība savā attīstības vīzijā ir skaidri definējusi – Olaines novads ir zaļa, industriāla pašvaldība, kas ir atvērta ikvienam uzņēmējam, taču vienlaikus stingri iestājas par vides drošību.

Domājot par potenciālo investoru vajadzībām, pašvaldība savu iespēju robežās cenšas izveidot un paplašināt nepieciešamo infrastruktūru, proti, gan ūdens apgādes, gan kanalizācijas, gan siltumapgādes sistēmas, tāpat tiek strādāts pie nepieciešamo pievadceļu izveides. Tas pats attiecas arī uz elektroenerģijas un gāzes apgādes sistēmām – ja uzņēmējam ir nepieciešamas noteiktas enerģijas jaudas, kuru pašreizējā brīdī varbūt konkrētajā objektā nav, pašvaldība runā ar AS Sadales tīkls vai AS Augstsprieguma tīkls par iespējām nodrošināt pieprasītās jaudas. Tas pats attiecas uz gāzes apgādi.

“Mēs ļoti skaidri apzināmies, ka mūsdienu globālajā ekonomikā investori vietu savas ražotnes izveidei meklē ne tikai vienas valsts, bet jau plašāka reģiona līmenī, tāpēc Olaines pašvaldības uzdevums ir prezentēt mūsu iespējas un priekšrocības tādā līmenī, lai šī izvēle no daudzām iespējām beigās tomēr tiktu izdarīta par labu Olaines novadam. Un, manuprāt, mums tas līdz šim ir diezgan labi izdevies,” atzīst A. Bergs.

Papildus pašu radītajām priekšrocībām Olaines novads saredz lielu potenciālu industriālās uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldībā saistībā ar dzelzceļa projekta Rail Baltica izveidi, kur viens dzelzceļa atzars ir plānots uz lidostu Rīga blakus Rīgas apvedceļam A5. “Šeit blakus Olaines novadā mums ir 300 hektāru teritorija, kā potenciāls industriālajai apbūvei. Esam jau panākuši konceptuālu vienošanos, ka šai teritorijai tiks izbūvēts dzelzceļa pieslēgums pie Rail Baltica, līdz ar to arī pašvaldība mainīja teritoriālo plānojumu šiem 300 hektāriem, nosakot to par industriālās apbūves zonu. Tādējādi iezīmējam vēl vienu teritoriju pašvaldībā kā potenciālu industriālo zonu, paredzot tur gan rūpniecisko, gan loģistikas, gan citu uzņēmējdarbības veidu attīstību,” stāsta pašvaldības vadītājs, uzsverot, ka Olaines novads veicina ne tikai lielus rūpnieciskus projektus, bet arī mazo un vidējo uzņēmējdarbību, kam arī ir būtiska loma pašvaldības attīstības kontekstā.

Viens no uzņēmējdarbības atbalsta virzieniem ir pirms trim gadiem izveidotais Olaines novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs, kura pamata mērķa auditorija ir tieši mazie un vidējie uzņēmēji, sniedzot tiem nepieciešamās konsultācijas, kā arī palīdzot iegūt finansējumu attīstībai, tajā skaitā atbalstot to dalību dažādās granta programmās. “Taču tas ir mūsu darbs, nevis nopelns, lai mazajiem uzņēmējiem ļautu realizēt kādus sapņus,” akcentē pašvaldības vadītājs.

Mazā uzņēmējdarbība Olaines novadā attīstās atbilstoši konkrētām nepieciešamībām un iedzīvotāju pieprasījumam. “Nenoliegšu, ne visās jomās šeit ir rentabli darboties, jo Rīgas tuvums zināmā mērā nelabvēlīgi ietekmē klientu skaitu un attiecīgi rentabilitāti. Tomēr ir mazā biznesa nozares, kurās cilvēki šeit ļoti veiksmīgi darbojas. Lai gan pašvaldība maksimāli cenšas atbalstīt ikvienu iniciatīvu, taču pietiekami lielas daļas mazo un vidējo uzņēmēju veiksmīga darbība galvenokārt ir viņu pašu aktīva darba rezultāts. Iespējams, šeit vairāk ir stāsts par labvēlīgu pašvaldības attieksmi, jo, kā jau minēju, mēs patiešām gaidām Olainē ikvienu uzņēmēju,” norāda A. Bergs.

Būtisku akcentu pašvaldība liek arī uz kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, lai būtu interesanta potenciālajiem investoriem, tādēļ svarīga loma ir arī Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžai. “Mēs apzināmies, ka darba devējiem ir nepieciešami izglītoti un kvalificēti konkrētas specialitātes darbinieki. Tāpēc arī viens no uzņēmējdarbības atbalsta centra uzdevumiem ir veicināt koledžas popularitāti jauniešu – potenciālo studentu – vidū, kā arī sadarbību ar uzņēmējiem. Ideāli tas darbojas farmācijā, kam ir arī vēsturiski aspekti – sadarbībā ar farmācijas uzņēmumiem Olainfarm, Grindeks, PharmIdea koledžā tiek apmācīti attiecīgo jomu speciālisti. Drīzumā ar ES fondu atbalstu tiks pabeigta 11 laboratoriju modernizācija, kura ļaus veidot jaunas programmas pēc ķīmijas un farmācijas nozaru darba devēju pieprasījuma,” norāda pašvaldības vadītājs.


Atgriežas, lai radītu savu uzņēmumu

Olainē jau gadu darbojas uzņēmums SIA Vurcs, ko izveidojis olainietis Andris Vurčs un kas nodarbojas ar hidromasāžas iekārtu uzstādīšanu vannās.
“Pirms tam vairākus gadus dzīvoju un strādāju Anglijā, tomēr bija vēlme atgriezties Latvijā. Taču mērķis bija atgriezties jau ar konkrētu ideju, ko šeit Latvijā darīt, negribēju atgriezties un būt darba ņēmējs,” akcentē jaunais uzņēmējs, kurš pērn piedalījās arī grantu konkursā (ie)dvesma, kurā ieguva finansējumu 8000 eiro apjomā no Olaines pašvaldības sava biznesa tālākai attīstībai.

Savu pieredzi A. Vurčs guva Anglijas ģimenes uzņēmumā, kas ražo hidromasāžas sistēmas vannām. “Tas ir ģimenes uzņēmums ar daudzu gadu darbības vēsturi. Es biju pirmais ārvalstnieks, kuru pieņēma darbā šajā uzņēmumā. Pāris gados viņi man iemācīja šo arodu, kas nav grūts, tomēr pietiekami sarežģīts, teju kā juveliera darbs,” stāsta uzņēmējs.

Kopš darbības uzsākšanas Latvijā A. Vurčs jau ir samontējis sistēmas aptuveni 40 vannās, ko pats uzņēmējs vērtē kā vēl nepietiekamu apjomu, lai varētu uzskatīt, ka bizness sokas stabili un rentabli.

“Es rēķinu – lai varētu pastāvīgā darbā pieņemt arī papildu cilvēkus, gada laikā vajadzētu saražot ap 250 vannu ar hidromasāžas sistēmām, kas ir 3–5 vannas nedēļā. Anglijā mēs gada laikā samontējām ap 2500 sistēmu. Diemžēl ir kāda nianse – pagaidām vēl nevienam nevaru uzticēt patstāvīgu sistēmu montēšanu, jo ir nepieciešams gūt praktisku pieredzi un zināšanas. Darbs tiešām prasa lielu precizitāti, jo katra kļūda var izmaksāt ļoti dārgi. Ja vanna maksā 500–600 eiro, bet ir jāizurbj kopumā teju 60 caurumu, lai iemontētu sistēmu... Katrs caurums var būt pēdējais,” norāda uzņēmējs.

A. Vurčs uzskata, ka viņam Latvijā nav konkurentu, jo tādā augstā kvalitātē neviens šādas vannu sistēmas nepiedāvā. Konkursā iegūto granta finansējumu A. Vurčs uzskata par būtisku atbalstu biznesa turpmākai attīstībai. Daļu finansējuma viņš jau ir izlietojis, iegādājoties nepieciešamās iekārtas, lai izveidotu sava produkta prototipus, kuri apskatāmi vairāk nekā desmit dažādos santehnikas veikalos Latvijā, tādējādi ļaujot potenciālajiem klientiem uzzināt gan sistēmu darbības principus, gan kvalitātes garantijas.

Savukārt vēl daļu finansējuma uzņēmējs izmanto, lai rudenī ar savu produktu piedalītos izstādē Māja. Dzīvoklis Ķīpsalā.

A. Vurčs arī atklāj pirmo pieredzi biznesa jomā: “Tagad strādājot esmu sapratis, ka veikali dod salīdzinoši mazu pienesumu manam biznesam. Ap 85% klientu tomēr paši atrodam. Strādājam pēc principa – klients pats izvēlas un nopērk labu akrila vannu, ko mēs iesakām. Bet mēs savukārt iemontējam pašu sistēmu. Taču man ir jātiek līdz klientiem, kuri ceļ jaunas mājas vai remontē dzīvokļus, lai varētu jau nopietnā apjomā uzsākt biznesu. Šo mērķi vēlos sasniegt tuvāko pāris gadu laikā.”

Programmas “(ie)dvesma” pirmās sezonas Olaines novada domes grantu ieguvēji (no kreisās Andris Vurčs un Aija Ozola kopā ar Olaines novada domes priekšsēdētāju Andri Bergu)


Bizness, kas dzimis no vaļasprieka

“Mēs radām, nevis ražojam, jo savā produktā ieliekam mīlestību un savu būtību. Ražošana man tomēr vairāk saistās ar konveijeru. Savukārt mēs pie katras radītās lietas vienmēr piedomājam, lai pašām ir prieks par radīto,” saka olainiete Aija Ozola, kura kopā ar draudzeni Līgu Margevičus pirms diviem gadiem izveidoja uzņēmumu MiluMammu, kas piedāvā dažādas tamborētas attīstošās rotaļlietas bērniem.

A. Ozola stāsta, ka rotaļlietu radīšana sākusies laikā, kad abas uzņēmējas bijušas bērnu kopšanas atvaļinājumā un bijusi vēlme dažādot savu ikdienu, darot ko pašām interesantu, kam būtu arī pievienotā vērtība.

“Sākām tamborēt zābaciņus, kleitiņas, dažādus citus darbiņus. Pirmā ideja šo hobiju pārvērst par uzņēmējdarbību radās brīdī, kad Aijas ģimene uzdāvināja manai meitai dzimšanas dienā lielu iepirkumu grozu, pilnu ar dažādiem tamborētiem dārzenīšiem. Tad daudzi sāka rosināt, ka mums to vajadzētu veidot kā biznesu,” atminas L. Margevičus.

Pēc aptuveni pusgada pārdomām abas draudzenes nolēmušas safotografēt savus darinājumus un intereses pēc ievietoja tās internetā, sociālajos tīklos. Jau drīz vien cilvēki izrādījuši interesi par iespēju iegādāties šos izstrādājumus, tādēļ draudzenes nolēmušas oficiāli reģistrēt savu darbību.

“Reģistrējāmies kā mājražotājas un sākām piedalīties dažādos tirdziņos. Protams, cilvēki interesējās par cenām, iespēju iegādāties. Tad arī sākām nopietni domāt gan par cenām, gan reālu, pastāvīgu ražošanas procesu. Sākām ar tamborētajām rotaļlietām – dārzeņiem, pārtikas produktiem, augļiem. Papildus veidojam arī citus produktus, ko klienti pasūta, piemēram, zābaciņus un drēbītes jaundzimušo dāvanu komplektiem. Pamatā tās ir attīstošās rotaļlietas ar pievienoto vērtību – šīs mantas mazuļi var zelēt, iepazīt, attīstīt pirkstu sīko motoriku. Tām ir tekstūra, kas ir labi smaganām, ja mazais mantu zelē mutē. Savukārt lielākie mācās atpogāt un piepogāt atpakaļ dažādas detaļas,” stāsta L. Margevičus.

Mājražotāju asociācija piedāvājusi iespēju abām uzņēmējām vadīt arī radošo darbnīcu bērniem, tomēr šis darbs nav turpināts. “Lai kvalitatīvi un jēgpilni strādātu ar bērniem, jābūt pieredzei un noteiktām zināšanām, kā ieinteresēt, aizraut un izglītot viņus. Tomēr radošajās darbnīcās sapratu, cik mūsu izstrādājums ir vērtīga lieta, jo izrādījās, ka daudzi bērni nemaz tā neatpazīst burkānu, bieti, redīsu. Tas ļāva saprast, ka mūsu darbam ir liela nozīme,” piebilst L. Margevičus.

Aija un Līga pērn piedalījās grantu konkursā (ie)dvesma, kur ieguva balvu no Olaines pašvaldības 2000 eiro apjomā un kuru jau ir izmantojušas, iegādājoties CNC koka frēzi, lai varētu paplašināt savas produkcijas klāstu.

“CNC frēzes iegādes sākotnējais mērķis bija dārzeņu dobes ražošanai no koka. Ideja par dobi mums bija labu laiku pirms konkursa – jau bijām veikuši izpēti tirgū par cenām un produkta kvalitāti. Diemžēl secinājām, ka mūs īsti neapmierina ne salīdzinoši augstā produkta cena, ne arī izpildes kvalitāte. Tad nāca iespēja startēt konkursā, kurā arī varējām parādīt savas idejas prototipu – kas jau bija izveidots kā gatavs produkts un pēc demonstrēšanas konkursā aizceļoja pie pircēja Francijā,” atminas A. Ozola, piebilstot, ka līdz ar frēzes iegādi ir notikuši divi nākamie pavērsieni biznesā, pirmkārt, jau dzimušas jaunas idejas, tieši izmantojot koku, kā arī biznesa procesos daudz aktīvāk ir iesaistījušies Aijas un Līgas vīri, kuru pārziņā ir tieši risinājumu izveide no koka.

“Visiem ir jubilejas, un vienmēr ir jāizdomā, ko dāvināt. Mēs esam saslimušas ar latviešu dizainu – nevaram ieiet veikalā un nopirkt plastmasas augļus vai dārzeņus vai ko citu. Labi apzināmies, ka katrs nebūs mūsu pircējs, kas ir tikai normāli. Mūsu darinājumi noteikti būs interesanti tiem vecākiem, kuri bērnu audzināšanā atzīst Valdorfa, Montesori teorijas,” rezumē A. Ozola.


Nozare, kurai līdzās dzima Olaine


 

Kūdras ieguve Olaines novadā

 

Olaines pilsētas kā apdzīvotas vietas stāsts aizsākās ar kūdras ieguvi šajā reģionā, un šis bizness Olaines novada teritorijā aizvien notiek ļoti aktīvi.

“Kūdras bizness ir bijis un aizvien ir aktuāls. Latvijā šo produktu nepatērē tik lielos apmēros, kā mēs to saražojam, jo Latvijas tirgus ir salīdzinoši neliels, tāpēc gandrīz visa mūsu saražotā kūdra tiek eksportēta. Protams, tas nav tāpēc, ka negribam Latvijā pārdot,” stāsta SIA Olaines kūdra vadītājs Gunārs Cankalis, piebilstot, ka mūsdienās Latvijas tirgū galvenais kūdras produkcijas pircējs ir privātpersonas, taču noteiktu apjomu iepērk arī dažādas stādaudzētavas.

G. Cankalis atklāj, ka dažādu ekonomikas krīžu laikos kūdras ražotājiem, pretēji pārējai tautsaimniecībai, pārdošanas apjomi pat pieaug, jo ir daļa cilvēku, kuri krīzes dēļ zaudē darbu vai daļu ienākumu, tāpēc mēdz aktīvi pievērsties mazdārziņu kopšanai. Līdzīgi bijis Latvijā 2008. un 2009. gadā, kad uzņēmuma produkcijas pieprasījumus vietējā tirgū būtiski audzis.

“Kūdrai ir plašs pielietojums. Agrāk Olainē pat bija kūdras brikešu ražošana. Arī Rīgas TEC kūdru izmantoja kā kurināmo. Tagad kūdru, ņemot vērā zinātnieku secinājumus, diezgan aktīvi izmanto arī kā efektīvu līdzekli naftas produktu absorbēšanai. Tāpat kūdras produktus izmanto celtniecībā. Diemžēl Latvijā kūdru tikpat kā neizmanto kā kurināmo, lai gan, pēc pašreizējām aplēsēm, Latvijas kūdras apjomu pietiktu, lai to kā kurināmo varētu izmantot teju 400 gadu,” norāda uzņēmējs.

G. Cankalis atklāj, ka uzņēmuma apsaimniekotās teritorijas ir iespaidīgas – patlaban no dažādiem īpašniekiem Olaines kūdra nomā purvājus 1200 hektāru platībā, bet šogad šīm teritorijām klāt nāks vēl 400–500 hektāru.

“Patlaban mums ir noslēgti nomas līgumi līdz 2036. gadam. Taču droši prognozējams, ka termiņš varētu būt daudz garāks. Visā plašajā teritorijā rūpnieciski izmantojam jeb kūdru izstrādājam 50–60 objektos. Nav tā, ka mēs tā vienkārši sēžamies traktorā un rokam kūdru no vienas purva malas ārā. Jebkurā teritorijā ieejot, kā minimums nepieciešami pieci gadi sagatavošanas darbu veikšanai, lai varētu iegūt pirmo kvalitatīvo kūdru. Ir citi purvi, kur sagatavošanās darbi uzsākti teju pirms 30–40 gadiem un tikai tagad ir iespēja uzsākt komerciālu kūdras ieguvi. Purvā ir slīkšņas, akači, nevar tā vienkārši to ātri nosusināt – purvs ir kā liels sūklis un ļoti negribīgi atdod ūdeni. Ir vietas, kur nav nemaz tik vienkārši tikt iekšā. Tas ir ļoti ilgstošs un gana smags darbs,” norāda uzņēmējs.

Viņš arī atzīst, ka līdzīgi kā citās nozarēs, arī kūdras ieguvē ir grūtības ar darbinieku resursu. Uzņēmumā strādā ap 30 cilvēku. “Kādreiz mums bija ap 100 darbinieku. Protams, šodien vairs arī nemaz tik liels darbinieku skaits nav vajadzīgs, jo optimizējam savu darbību – tiek izmantotas aizvien modernākas tehnoloģijas. Tomēr kopumā raugoties, atrast kvalificētu, strādāt gribošu un arī varošu darbinieku nav nemaz tik viegli. Pārsvarā strādā vidējās un vecākās paaudzes cilvēki, kuri šo arodu darījuši jau gadu desmitiem. Pierīgā vispār ir problēmas ar darbaspēku. Šis nav biroja darbs – te ir odi, karstums, putekļi. Protams, tehnika ir kļuvusi būtiski modernāka, traktoros ir kondicionieri, kabīnē nav putekļu. Tomēr darba specifika ir tāda, ka tad, kad pienāk laiks, ir jāstrādā bez brīvdienām un svētku dienām. Brīvdienas mēs varam iedot pēc tam, taču šis ir īstais darba laiks. Te nevar tā – man tagad vajag vasaras atvaļinājumu. Tās ir problēmas visiem kūdriniekiem – kad nolīst lietus, tad ir slikti uzņēmumam, toties darbinieki var baudīt svētkus. Ja ir labs laiks, tad brīvdienu mums nav,” kūdrinieku ikdienu raksturo G. Cankalis.

Izrādās, gadā vidēji ir tikai 40 dienas, kad var tikt īstenots kūdras iegūšanas process. Ja gadās ļoti labas, proti, sausas, vasaras, tad ieguves laiks var tikt pagarināts līdz pat 70 dienām, kas gan esot salīdzinoši reti. Pārējo gadu kūdras ieguves uzņēmumi velta dažādu sagatavošanas darbu īstenošanai, lai sakārtotu teritorijas, kurās nākamajā sezonā varēs iegūt kvalitatīvu kūdru.

“Tas ir milzīgs tehnoloģisks process, notiek kūdras ieguve, frēzēšana, irdināšana, žāvēšana, tad to izved ārā, sakrāmē lielās kaudzēs un pēc tam ved uz pārstrādi. Ja ir pieprasījums un laika apstākļi to ļauj, teju no purva izvestā kūdra uzreiz tiek nogādāta pircējam. Šogad ļoti vēlu iestājās pavasaris, un tādēļ teju visi kūdras krājumi ir pārdoti – krājumu mums praktiski nav, līdz ar to jau uzreiz, tiklīdz būs iespēja, metīsimies iekšā purvā iegūt kūdru,” teic G. Cankalis.


Plastmasas rūpniecības tradīciju turpinātājs



SIA Ķīmiķis ražota produkcija

SIA Ķīmiķis dibināta 1988. gadā un jau 30 gadu nodarbojas ar plastmasas izstrādājumu ražošanu, presformu remontu un jaunu presformu ražošanu. Uzņēmumu izveidoja uz toreizējās Olaines plastmasas rūpnīcas bāzes, kas pārmaiņu laikos vairs nespēja efektīvi funkcionēt, pārņemot no tās gan daļu iekārtu, gan arī turpinot nodarbināt daļu pieredzējušo darbinieku. Tolaik uzņēmums pārpirka arī atsevišķas ražošanas iekārtas no darbību izbeigušās Rīgas rūpnīcas Straume, stāsta SIA Ķīmiķis vadītājs Anatolijs Pavlovs.

“Mūsu trumpji ir tas, ka uzņēmumā ir gan plastmasas izstrādājumu ražotne, gan arī metālapstrādes cehs, kurā izgatavojam metāla presformas plastmasas produkcijas ražošanai. Līdz ar to Latvijā esam viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kas spēj nodrošināt konkrēta produkta saražošanu no idejas radīšanas līdz pat gala produktam,” viņš akcentē.

Pēc viņa stāstītā, lai gan presformas piedāvā izgatavot daudzi uzņēmumi Latvijā, tomēr ražotnē Ķīmiķis uzreiz ir iespēja notestēt, vai konkrēto plastmasas iepakojuma modeli ir iespējams saražot atbilstošā kvalitātē un atbilstoši tam paredzētajām funkcijām.

A. Pavlovs uzsver, ka Ķīmiķis ir kā viens no pirmajiem reģistrēts Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā atbilstoši Eiropas parlamenta un Padomes regulai Nr. 935/2004, EK regulai Nr. 2023/2006 un EK regulai Nr. 10/2011, kas regulē ražošanas procesu izstrādājumiem, kam paredzēta saskare ar pārtiku. “Vienkāršiem vārdiem sakot, mūsu saražotā plastmasas tara atbilst visām nekaitīguma prasībām, lai to varētu izmantot pārtikas produkcijas fasēšanai. Patlaban 90% mūsu produkcijas izmanto tieši pārtikas ražotāji, tajā skaitā zivju un gaļas pārstrādātāji, arī ievārījumu un medus ražotāji. Savukārt atlikušie 10% klientu ir dažādu nepārtikas produktu ražotāji,” norāda uzņēmuma vadītājs, piebilstot, ka SIA Ķīmiķis izstrādājumus iegādājas lielākie pārtikas ražošanas uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas u.c. valstīm.

Uzņēmums kopumā piedāvā 100 dažādu vienību taras izstrādājumu, un ražošanas procesā ir nodarbināti 15 cilvēki, kuri visi ir Olaines iedzīvotāji ar lielu darba pieredzi savā arodā, piebilst A. Pavlovs.

 

 


Olaines novadā reģistrēti 1678 uzņēmumi; aktīvi uzņēmumi - 1549 (SIA – 1464; AS – 8; IK – 77); kā arī 125 dažādas biedrības un nodibinājumi.

2018. gada pirmajos 4 mēnešos reģistrēti 47 jauni uzņēmumi.

Galvenās pārstāvētās nozares: farmācija, ķīmija, metālapstrāde, kokrūpniecība, kūdras ieguve, loģistikas pakalpojumi

Potenciāli attīstāmās nozares: IKT, tūrisms, mežsaimniecība, lauksaimniecība, pakalpojumu centri

A/S Olainfarm, SIA Nordic Plast un SIA Pharmidea ir starp 100 Latvijas uzņēmumiem – eksporta izcilniekiem, kas saņēmuši The Red Jacket apbalvojumus


Lielākais apgrozījums 2016. gadā:
AS Olainfarm;
SIA Bohenkamp;
AS Trading 4;
SIA Latvijas Aptieka;
AS Biolars.
Kopā šo piecu uzņēmumu apgrozījums bija 192 miljoni eiro.
 

Drukāt

Olaines novads

Olaines novada pašvaldība
Tālrunis: 67964333
Mob.tālr.: 20178620
e-pasts: olainesdome@olaine.lv

Olaines pagasta pārvalde
Tālrunis: 67962442
Mob.tālr.: 29510971
e-pasts: pagasts@olaine.lv

Datu aizsardzības speciālists
Tālrunis: 26658265, 27753113
e-pasts: info@fpda.lv 
 

Vārda dienas svin:
Jānis
Jaunumi e-pastā
Jūnijs, 2018
P
O
T
C
Pk
S
Sv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930