Olaines novads - aktīvs, industriāls, zaļš!         Piesakies pašvaldības izdevuma "Olaines Domes Vēstis" saņemšanai Tavā pasta kastītē!     

2018. gada 14. decembris

         

Jaunumi

2018-11-12
Olaines uzņēmēju stāsti novembra Dienas Bizness izdevumā
Šodien, 12. novembrī, Dienas Bizness izdevumā publicēts raksts "Olaine – vieta, kur strauji attīstās esošie un top jaunie biznesi", kurā uzzināsiet, ka Olaine ir starp līderiem investīciju piesaistē, un izlasīsiet Olaines novada uzņēmēju - SIA "Dinair Filton", SIA "Bohnenkamp", SIA “European Steel Production”, SIA “Novembrī” stāstus.

Publikācija

 

Olaine – vieta, kur strauji attīstās esošie un top jaunie biznesi

 

Olaine ir starp līderiem investīciju piesaistē

Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs


Pašvaldības vēlme un spēja konstruktīvi un lietišķi runāt par sadarbību ar uzņēmējiem un gatavība risināt gan ikdienišķas, gan arī sarežģītākas situācijas rezultējusies arī konkrētos skaitļos, izceļot Olaines novadu kopā ar vēl četrām pašvaldībām uz pārējo novadu fona tieši uzņēmējdarbības jomā, ar gandarījumu pauž Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs.

Jaunākie pieejamie dati par uzkrātajām ārvalstu investīcijām liecina, ka Olaine, Mārupe, Ķekava, Liepāja un Ventspils sešu gadu laikā spējušas piesaistīt 870,4 miljonus eiro ārvalstu investīciju, tādējādi izvirzoties priekšgalā pašvaldību piesaistīto investīciju apjomā. 2018. gada pirmā ceturkšņa beigās uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas kopumā Latvijā bija 14,7 miljardi eiro, kas valsts iekšzemes kopproduktā veidoja 53,9%, tādējādi iespaidīgi atbalstot vietējos uzņēmējus un radot daudzas jaunas darba vietas. Vislielākie investīciju apjomi pēdējo četru gadu laikā ieguldīti metālapstrādē un mašīnbūvē (14,1%), kā arī IT nozarē (9,3%).

“Lai gan uz pirmā piecnieka fona Olaine piesaistīto investīciju ziņā ar 76,5 miljoniem eiro pagaidām ir nedaudz iedzinēja lomā, jo pārējo četru pašvaldību rezultāts pārsniedz 100 miljonus eiro, tomēr jau sasniegtais rezultāts ļauj mums uzskatīt, ka pēdējos gados izvēlētais virziens uzņēmējdarbības veicināšanas jomā ir pareizs un turpināms,” pauž Andris Bergs, piebilstot, ka noteikti viens no sekmējošajiem faktoriem ir arī pirms trim gadiem pieņemtais lēmums izveidot Olaines novada uzņēmējdarbības atbalsta centru, kura uzdevumi ir veicināt gan mazo un vidējo uzņēmumu veidošanu un attīstību, gan arī sadarboties ar lielajiem uzņēmumiem, tostarp arī ārvalstu investoriem, sniedzot visu nepieciešamo atbalstu, kas ir pašvaldības kompetencē.

Andris Bergs pozitīvi vērtē arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iniciatīvu, organizējot POLARIS forumu, kura mērķis ir aktualizēt investīciju piesaisti arī citām pašvaldībām, nodrošinot valsts, privātā un pētniecības sektora pārstāvju kopīgu iesaisti ārvalstu tiešo investīciju projektu realizēšanā.
POLARIS procesā sešu gadu laikā iesaistījusies jau 41 pašvaldība, un šobrīd augšgalā piesaistīto investīciju apjomā atrodas Pierīgas un Kurzemes pašvaldības – Ķekava (272 miljoni eiro), Ventspils (222,2 miljoni eiro), Liepāja (170,9 miljoni eiro), Mārupe (128,8 miljoni eiro) un Olaine (76,5 miljoni eiro).

Aizvien jaunu uzņēmumu atvēršana pašvaldības teritorijā nav pašmērķis, lai uzrādītu pozitīvus statistikas datus. Viens no primārajiem uzdevumiem ir nodrošināt kvalitatīvas un labi apmaksātas darba vietas novada iedzīvotājiem šeit pat uz vietas, tādējādi nodrošinot visa novada ilgtspējību, pauž novada pašvaldības vadītājs.

“Vienlaikus mēs apzināmies, ka 21. gadsimtā Pierīgā darbaspēka mobilitāte ir ļoti liela un cilvēkiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur strādāt. Taču otrs stāsts, ko akcentē uzņēmēji un ko apzināmies paši, – brīdī, kad jau esošam vai topošam uzņēmumam Olaines novadā nepieciešami konkrētu, nereti arī specifisku jomu speciālisti, kas jāpiesaista no citiem novadiem, rodas vajadzība šiem cilvēkiem nodrošināt arī dzīvesvietu Olainē. Diemžēl līdz šim nekustamā īpašuma, tajā skaitā īres tirgus Olainē ir bijis salīdzinoši neattīstīts un brīvu, kvalitatīvu dzīvojamo platību tikpat kā nav. Šo faktu apzinoties, cenšamies radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai arī privātais sektors izvērtētu iespējas īstenot Olaines novadā dzīvojamo māju investīciju projektus, un pirmais solis jau sperts – top dzīvojamais komplekss Stacijas ielā 48, Olainē, arī domē izvērtējam iespēju pašvaldībai pašai būvēt īres dzīvokļu namus,” stāsta Andris Bergs.

Jau līdz šim pašvaldība ļoti aktīvi veicināja Olaines dzīvojamā fonda renovācijas projektus. Turklāt Olaine ir viena no pašvaldībām, kas visvairāk ir atbalstījusi daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašniekus – gan algojot speciālistus, kuri vada renovācijas procesu un sagatavo ēku renovācijas projektu pieteikumus ES finansējuma saņemšanai, gan finansējot ēku energoauditu un renovācijas tehnisko projektu izstrādi, kā arī sedzot bankas maksājumu procentus.


“Šā visa rezultātā esam pašvaldība, kuras iedzīvotāji ļoti aktīvi iesaistās šajos projektos, kas attiecīgi paaugstina gan konkrētās mājas tirgus vērtību, gan attiecīgi arī visa Olaines nekustamā īpašuma tirgus vērtību un pievilcību ilgtermiņā. Tas savukārt paaugstina investoru interesi Olainē realizēt jaunu dzīvojamo īpašumu būvniecību. Patlaban vērojam situācijas attīstību, un jau tuvākajā nākotnē pieņemsim gala lēmumu – vai pašvaldībai pašai, līdzīgi kā Valmierā, būvēt īres dzīvokļu namus, lai nodrošinātu nepieciešamību pēc dzīves vietām, vai arī šos projektus nolems īstenot privātie investori, kurus savukārt pašvaldība viennozīmīgi atbalstīs savas kompetences ietvaros,” norāda Olaines novada vadītājs.

 

"Dinair Filton" plāno būtisku attīstību un ražošanas apjomu pieaugumu

 

Olaines pilsētā strādājošais gaisa filtru ražotājs "Dinair Filton" nākamajos gados prognozē apgrozījuma pieaugumu 15-20% gadā.


"Dinair Filton" pirms divpadsmit gadiem tika izveidots kā Zviedrijas koncerna "Dinair” AB meitas uzņēmums. Kopš 2016. gada visi "Dinair" grupas uzņēmumi kļuva par ASV kompānijas "AAF International" (“American Air Filter”) sastāvdaļu. Savukārt "AAF International" mātes uzņēmums ir "Daikin Industries", kura galvenais birojs atrodas Osakā Japānā.

"Daikin Industries" ir starptautiska ražošanas kompānija un pasaules līderis gaisa kondicionēšanas jomā,” stāsta "Dinair Filton" ražotnes direktors Dzintars Reksnis, norādot, ka Olaines filiālē ražo visu veidu gaisa filtrus. “Mūsu pasūtītāji un klienti ir, sākot ar putekļu sūcēju ražotājiem līdz pat atomelektrostacijām. Būtībā pilns spektrs, iekļaujot farmindustriju, elektroniku, ēku ventilāciju, dažādu jomu industriālās gaisa filtrēšanas iekārtas, auto industriju.”

Uzņēmuma produkcijas realizācijas tirgu un klientu ģeogrāfija ir ļoti plaša. Vairāk nekā 97% saražotā tiek eksportēts, pārsvarā uz Rietumeiropas valstīm un Skandināviju, mazākos apmēros uz ASV, Ķīnu un Āziju – šīs valstis pēdējā laikā uzrāda pastāvīgu, pieaugošu tendenci. “Nelielu daļu savas produkcijas realizējam arī Baltijas valstīs. Strādājam un paplašinām realizācijas tirgus Krievijā, Baltkrievijā, Kazahstānā un citās NVS valstīs,” akcentē ražotnes direktors.

“2006. gadā, kad "Dinair Filton" uzsākts kā skandināvu biznesa projekts, komandā darbojās 15–20 cilvēku, šodien nodarbināti jau 220 darbinieku. Lokācijas vieta Olainē tika izvēlēta, jo tā ir ļoti tuvu Rīgai un Jelgavai, ērta infrastruktūra. Uzņēmuma darbības pirmsākumos sākām ar mazu stūrīti, patlaban kopējā platība, kur izvietots uzņēmums Olainē, ir 14 000 kvadrātmetru, kuros ietilpst gan ražotnes, gan noliktavu komplekss, arī biroja telpas. Paplašinot ražošanas jaudu, radās nepieciešamība pēc papildu platībām - oktobrī atvērām jaunu loģistikas termināli Jelgavā 3000 kvadrātmetru platībā. Caur jauno loģistikas termināli visa saražotā produkcija tiek nosūtīta klientiem,” stāsta uzņēmuma pārstāvis,

Olaines uzņēmums ir lielākais gaisa filtru ražotājs Baltijas valstīs – tā ražošanas kapacitāte krietni apsteidz konkurentu kopējās iespējas. Turklāt klienti augstu novērtē uzņēmuma produkcijas kvalitāti.

“Oktobra beigās viens no mūsu pastāvīgajiem klientiem – “Electrolux” nominēja "Dinair Filton" kā 2018. gada labāko piegādātāju. Nominācijai tika izvērtēti vairāk nekā 3200 piegādātāju. Arī citi mūsu klienti ir plaši pazīstamas, starptautiskas kompānijas ar attiecīgi augstām kvalitātes standartu prasībām. Šīs prasības spējam izpildīt, jo viens no mūsu uzņēmuma moto – pastāvīgi fokusēties uz augstu produkcijas kvalitāti un klienta vēlmju nodrošināšanu, ieskaitot izpildes termiņus. Mūsu produkcijas cena varbūt ir nedaudz augstāka nekā Ķīnas ražojumiem, taču uzņēmuma darba kultūra un kvalitātes standarti ir nemainīgi augstā kvalitātē, tādēļ arī esam atzīti par drošiem un uzticamiem sadarbības partneriem,” uzskata Dz. Reksnis.

Vērtējot uzņēmuma darbības rezultātus, ražotnes direktors atzīst, ka "Dinair Filton" izaugsme ir bijusi ļoti dinamiska. “Šajā finanšu gadā ir mērķis sasniegt apgrozījumu 18–19 miljonu eiro apmērā, ko veicina gan jaunu tirgu apgūšana, gan klientu loka paplašināšanās. Savukārt nākamajos gados apgrozījuma pieaugumu prognozējam 15–20% gadā. Mūsuprāt, tas ir nopietns mērķis,” uzsver Dz. Reksnis, piebilstot, ka, protams, tas attiecīgi nozīmē gan ražošanas paplašināšanu, gan arī jaunu darba vietu radīšanu.

Viņš atzīst, ka arī "Dinair Filton" saskaras ar darba tirgus realitāti – atrast un piesaistīt kvalificētus darbiniekus kļūst aizvien grūtāk. Uzņēmums mērķtiecīgi plāno un realizē esošo darbinieku izglītošanu un pārkvalificēšanu, veicinot izaugsmi un stiprinot pastāvīgo darbinieku lojalitāti. “Dinair Filton” sadarbojas ar profesionālajām izglītības iestādēm un piesaista praksē jaunos speciālistus, cerot, ka nākotnē iegūs pastāvīgus, izglītotus un kvalificētus darbiniekus. Uzņēmums sadarbojas arī ar Jelgavas un Olaines NVA filiālēm, arī šie projekti rezultējas ar potenciālajiem darbiniekiem. Vienlaikus Dz. Reksnis atzīst, ka daudzas uzņēmuma ražošanas operācijas ir diezgan specifiskas, tādēļ nākas piesaistīt pretendentus ar bāzes iemaņām un tālāk organizēt specifiskas apmācības uzņēmumā.

“Dinair Filton” pozitīvi vērtē sadarbību ar Olaines novada pašvaldību, kas ir atvērta priekšlikumiem un kopīgai risinājumu meklēšanai. Patlaban, piemēram, ar pašvaldību tiek apspriesta iespēja pagarināt sabiedriskā transporta maršrutu līdz Olaines rūpnieciskajam rajonam, kurā darbojas vairāki lieli uzņēmumi, kam ir aktuāla darbinieku ērta un droša nokļūšana uz un no darba. “Ir sajūta, ka pašvaldībai ir svarīgs katrs uzņēmējs, jo sarunas rit konstruktīvi un abpusēji ieinteresēti. Līdz ar to tas ļauj cerēt uz jautājuma veiksmīgu atrisināšanu,” uzskata Dz. Reksnis.

 



Gaisa filtru ražošana uzņēmumā “Dinair Filton”
 

 “European Steel Production” šogad plāno apgrozījumu virs 5 miljoniem eiro

Olaines industriālajā zonā strādājošais metālapstrādes uzņēmums “European Steel Production” (ESP) teju 100% savas produkcijas eksportē.

ESP valdes loceklis Aleksandrs Cepurītis stāsta, ka uzņēmums specializējas nestandarta metālkonstrukciju ražošanā no tērauda, nerūsējošā tērauda un alumīnija. Uzņēmums veic metālkonstrukciju pilnu ražošanas ciklu – sākot ar projektēšanu līdz gatavo izstrādājumu krāsošanai.

“2016. gadā sadarbībā ar vienu no lielākajiem klientiem sākām specializēto sniega tīrītāju lāpstu pilna cikla ražošanu, klientam nosūtām gatavu lāpstu, kuru atliek tikai uzmontēt un pievienot hidrauliskās un elektriskās sistēmas. Mūsu klients – Norvēģijas uzņēmums “Overaasen” ražo specializēto sniega tīrīšanas tehniku lidostām un dzelzceļiem. Mēs paši savu produkciju Latvijā nerealizējam, taču Rīgas lidostā strādā vairākas “Overaasen” mašīnas, uz kurām ir mūsu ražotās lāpstas, kā arī citas komponentes,” sava uzņēmuma ražošanas specifiku izskaidro Aleksandrs Cepurītis.

Vienlaikus viņš precizē, ka pats ESP eksportē 90% saražotā, bet 10% produkcijas tiek pārdoti klientiem Latvijā, kuri to izmanto kā papildinošās komponentes savos produktos, kurus pēc tam savukārt eksportē.

ESP galvenie eksporta tirgi ir Norvēģijā, Vācijā, arī nedaudz Šveicē. Lielāko daļu produkcijas ESP ražo pēc klientu rasējumiem. “Mūsu pārziņā paliek ražošanas tehnoloģija, kā izgatavot konkrētu produktu ar mazākām izmaksām, ātrāk, kvalitatīvāk. Un tajā pašā laikā klientiem, ar kuriem jau ilgstoši sadarbojamies, nekautrējamies piedāvāt arī ražojamās konstrukcijas uzlabojumus, ja redzam, ka viņiem tas būtu ieguvums. Un viņi arī labprāt ieklausās mūsu viedoklī. Ne jau 100% visu piedāvājumu akceptē, tomēr ir gadījumi, kad mūsu ieteikums tiek labprāt pieņemts,” stāsta Aleksandrs Cepurītis.

Runājot par darbības rezultātiem, ESP pārstāvis norāda, ka pēdējos gados ir jūtams būtisks uzlabojums, kas ļauj droši prognozēt pozitīvas nākotnes attīstības perspektīvas. 2016. gadā uzņēmuma kopējais apgrozījums bija 2,8 miljoni eiro, 2017. gadā – 4,7 miljoni eiro, bet šogad uzņēmums plāno pārsniegt 5,5 miljonus eiro.

“Tas ir uz ražošanas apjomu pieauguma rēķina – apjomi pieaug, izgatavojamo produkcijas veidu skaits pieaug. Gan esošie klienti palielina pasūtījumu apjomu, gan rodas jauni klienti. Un brīžiem mums arī nākas izdarīt izvēli, kurus pasūtījumus pieņemt, bet kurus ne, jo redzam, ka tuvākajos mēnešos ražošana būs pilnīgi noslogota. Varam, protams, palielināt ražošanas apjomu, tomēr primāri vēlamies saglabāt mūsu ražošanas augsto kvalitāti, ko garantējam klientam. Ja kapacitāte pārāk strauji pieaug, var sagaidīt problēmas ar kvalitāti. Mēs esam šajā ziņā piesardzīgi, jo mums primāri ir augsta reputācija, nevis ātra peļņa. Un vienlaikus mēs spējam pielāgot ražošanas procesu ļoti specifisku pasūtījumu izpildei, ko nespēj izpildīt lielie ražotāji. Mūsu nākotnes tirgus ir specializēto iekārtu un to sastāvdaļu ražošana konkrētu pasūtītāju vajadzībām,” teic Aleksandrs Cepurītis.

 

Uzņēmumā strādā 90 cilvēku, no kuriem 75 ir tieši ražošanas procesā nodarbinātie. Lielākā daļa ESP darbinieku ir Olaines novada iedzīvotāji. Visiem darbiniekiem ir gan apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem, gan arī vispārīgā veselības apdrošināšana, un vienlaikus uzņēmuma vadība ir spiesta atzīt, ka joprojām nākas saskarties ar labu darbinieku deficītu.

“Mums ir vairāki darbi un vairākas iekārtas, kur nepieciešamas specifiskas zināšanas un izglītība. Ir daudz metināšanas darbu, kur ir jābūt ne tikai zināšanām, bet arī labām praktiskām iemaņām. Diemžēl šobrīd mums trūkst metinātāju, un patiesībā nav tāda uzņēmuma metālapstrādes nozarē, kuram būtu pietiekams metinātāju skaits. Vislielākā un izplatītākā problēma ar darbaspēku ir tas, ka viņi brauc strādāt uz ārzemēm – Zviedriju, Angliju, Norvēģiju. Mēs tomēr cenšamies noturēt savus speciālistus un kopš 2015. gada esam divas reizes cēluši atalgojuma līmeni darbiniekiem. Tagad pie mums vidējais atalgojums ir 1000 eiro, un, mūsuprāt, tas ļauj noturēt labākos darbiniekus uzņēmumā,” atzina ESP finanšu direktors Vladimirs Kiščenko.

ESP pirmsākumi meklējami 2010. gadā, kad šajās pašās telpās strādājošais Norvēģijas uzņēmēju veidots meitas metālapstrādes uzņēmums “Tipro Baltic” krīzes gados piedzīvoja neveiksmi un nolēma aiziet no vietējā tirgus. No jauna izveidotais uzņēmums SIA “ESP European Steel Production” pārņēma daļu no “Tipro Baltic” aktīviem un klientu bāzes, turpinot iesākto attīstību. “Ņemot vērā, ka jau sākotnēji “Tipro Baltic” norvēģi Latvijā dibināja, lai šeit ražotu īpašas metāla konstrukcijas un eksportētu uz Norvēģiju, līdz ar to ESP transformācija līdz šodienas uzņēmumam ir evolūcija, pārņemot jauniem īpašniekiem un turpinot uzņēmumu attīstīt,” uzsver Aleksandrs Cepurītis, piebilstot, ka 2015. gadā, uzņēmumam dažu ārējo faktoru dēļ bija radušās finanšu grūtības, pamata kreditors AS “Rietumu Banka” nolēma palīdzēt uzņēmumam turpināt darbību un attīstīties. No uzņēmuma īpašniekiem tika atpirktas kapitāla daļas, notika reorganizācija uzņēmuma administrācijā. Sekmīgo darbību rezultātā pēdējo divu gadu laikā izdevās saglabāt uzņēmuma spēju sekmīgi darboties, kā arī palielināt apgrozījumu vairāk nekā divas reizes. Un šodien jau ir acīmredzams, ka ar bankas palīdzību grūtības ir veiksmīgi pārvarētas.

“Ja tu taisi kaut ko vienkāršu, tu zaudē iemaņas un profesionalitāti. Tāpēc vēlamies īstenot tādus pasūtījumus, kas prasa lielu koncentrēšanos, spēju radīt ko īpašu. Mums visu laiku ir jāspēj radīt īpašus produktus. 2015. un 2016. gadā uzņēmums būtībā mainīja vīziju un skatu uz nākotni – uzņēmumā ir palikuši tie, kuri ir spējīgi un gatavi mainīties un pielāgoties jaunajām tirgus tendencēm un prasībām. Mums visu laiku nāk kaut kas jauns. Ražošana ir radošs process. Ne vienmēr to rada inženieri, nereti to izdomā ikdienas darbinieki, bet inženieri izvērtē, vai konkrētā ideja ir tehnoloģiski iespējama ieviešanai dzīvē,” pauž Vladimirs Kiščenko.

 

ESP valdes loceklis A. Cepurītis (no kreisās) un Olaines novada uzņēmējdarbības atbalsta centra direktore E. Alksne ESP ražotnē pie lidostas skrejceļa sniega lāpstas, kuras garums ir 8 metri.

 

Arī šādus sniega pūtējus ražo ESP

 

Ar 25 gadu pieredzi korpusa mēbeļu ražošanā un uzstādīšanā

Olaines novada Stūnīšos darbojas uzņēmums ar savdabīgu nosaukumu – “Novembrī”. Tas dibināts 1993. gadā un 25 gadu darbības laikā ir kļuvis par vienu no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem, kas ražo korpusa mēbeles.

Pieradis, ka iepazīšanās laikā viens no pirmajiem jautājumiem ir par uzņēmuma nosaukuma izvēli, “Novembrī” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Behmans jau uzreiz sarunas sākumā pats vieš skaidrību – uzņēmums ir reģistrēts 1993. gada novembrī un sākotnēji bijis plānots nosaukums “Novembris”, tas bijis jau aizņemts, tādēļ Uzņēmumu reģistrā V. Behmana biznesa partnerim piedāvāts nosaukums “Novembrī”. “Tāda ir šī stāsta mistērija – ļoti vienkārša. Tā kā nebija īpaši laika un vēlmes gudrot jaunu nosaukumu, palikām pie piedāvātā. Turklāt ne jau nosaukums ietekmē uzņēmuma darbības rezultātus,” pauž V. Behmans.
Viņš stāsta, ka “Novembrī” specializācija jau kopš dibināšanas ir mēbeļu, durvju un biroja un viesnīcu interjera elementu projektēšana un ražošana.

“Ražojam visu, izņemot mīkstās mēbeles (ne dīvānus, ne krēslus). Bet visu pārējo ražojam – galdus, krēslus, durvis, dažādus interjera elementus. Šodien mūs jau labi pazīst, taču pirms 25 gadiem sākām šajā biznesā pilnīgi no nulles. Pirms tam kādu laiku nedaudz darbojāmies celtniecības jomā. Pirmos pasūtījumus saņēmām no celtniecības jomas klientiem, kādas bankas, jo deviņdesmitajos gados bija grūtības iegādāties labas biroja mēbeles,” “Novembrī” starta pozīcijas iezīmē V. Behmans.

Sākotnēji “Novembrī” bija mazs uzņēmums, kas darbojās īrētās telpās, taču pamazām tam veidojusies pozitīva reputācija un sāka palielināties pasūtījumu apjoms gan no bankām, gan dažādiem uzņēmumiem tieši biroja mēbeļu izgatavošanai. “Daži no tiem, kuri bija mūsu pirmie klienti, ir palikuši kopā ar mums aizvien, un joprojām ik pa laikam izpildām viņu pasūtījumus. Mēs nekad viņus nepametīsim,” pauž V. Behmans.

Līdz ar pasūtījumu un apgrozījuma pieaugumu, uzņēmums jau varējis arī atlicināt nopelnīto naudu, kas investēta sava nekustamā īpašuma iegādei, lai ražošanu nebūtu jāīsteno īrētās telpās. Pēc ilgākas meklēšanas un variantu izvērtēšanas pieņemts lēmums par labu nekustamajam īpašumam Stūnīšos kāda likvidēta uzņēmuma teritorijā, kur patlaban atrodas “Novembrī” ražošanas bāzes teritorija 2 hektāru platībā un ražošanas telpas 4500 kvadrātmetru platībā.
V. Behmans stāsta, ka patlaban uzņēmumā strādā 50 cilvēku, kuriem visiem ir ilggadēja darba pieredze. Turklāt “Novembrī” ražošanas procesu nodrošina modernas Itālijā un Vācijā ražotas iekārtas, kas ļauj izpildīt daudz lielāka apjoma un visdažādākās sarežģītības pakāpes pasūtījumus. “Šodien mēs spējam īstenot gan pilnu ražošanas ciklu no projekta skices līdz gatavam produktam, kā arī izgatavoto mēbeļu piegādi un uzstādīšanu objektā,” skaidro uzņēmuma vadītājs.

Sākotnēji uzņēmums pilnībā visus pasūtījumus veica Latvijā, taču situācija mainījusies 1995. gada krīzes laikā, kad būtiski kritās pasūtījumu skaits.
“Tolaik sapratu, ka ir ļoti strauji jārīkojas, jo pretējā gadījumā mums draudēs bankrots. Tādēļ ļoti mērķtiecīgi sāku strādāt ar Krievijas tirgu – īpaši ar Pēterburgu. Pašiem tur atrast klientus gan ir diezgan nereāli tieši tāpat kā jebkurā citā valstī, jo darboties no ārzemēm ir ļoti grūti izprast konkrētā tirgus specifiku. Aptuveni gadu darbojos šajā virzienā, līdz atradu uzņēmumu, ar kuru aktīvi sadarbojamies joprojām. Sākām ar dažādu autosalonu apmēbelēšanu dažādās Krievijas pilsētās. Tad radās pirmais piedāvājums piedalīties konkursā, ko organizēja viesnīcas “Mariott” būvnieki Pēterburgā, kuriem bija nepieciešams apmēbelēt topošo viesnīcu. Toreiz ārkārtīgi īsā laikā vajadzēja izgatavot paraugus un nogādāt uz demonstrēšanas telpu Pēterburgā. Mēs to patiešām paveicām. Un – uzvarējām konkursā, ar ko faktiski sākās mūsu ceļš tieši viesnīcu mēbeļu jomā,” atminas V. Behmans.

Jautāts, kāpēc kā galvenais ārvalstu tirgus ir izvēlēta Krievija, viņš norāda: “Eiropā daudzu gadu desmitu laikā jau lielā mērā tirgus ir piesātināts gan ar viesnīcām, gan birojiem un attiecīgi arī šiem objektiem nepieciešamajām mēbelēm. Un salīdzinoši reti mēbeles tiek pilnībā atjaunotas. Tajā pašā laikā Krievijā un arī citās NVS valstīs gan tolaik, gan arī tagad aizvien ir plašs darba lauks, jo tur viss vēl tikai sākuma stadijā – aizvien tiek celtas daudzas jaunas viesnīcu ēkas, biroji,” norāda V. Behmans.

Ap 80% uzņēmuma ražojumu tiek eksportēti un 20% – vietējam tirgum. Galvenais eksporta tirgus ir Krievija, taču ir īstenoti atsevišķi projekti arī Vācijā. Ir arī pirmās iestrādes atsevišķās dienvidaustrumu valstīs, kur patlaban jau saskaņošanas finišam tuvojas sadarbības līgums. Vienlaikus V. Behmans uzsver, ka atkarībā no pasūtījumu grafika un uzvarām konkursos šī proporcija var ļoti strauji mainīties citā sadalījumā. “Ja vinnējam nozīmīgu konkursu Latvijā, tad lielākais darbu apjoms var būt šeit un tikai nedaudz eksporta tirgos. Vienlaikus piedalāmies vairākos lielos konkursos dažādās valstīs. Taču nevar nekad zināt, kurā konkursā uzvarēsim,” pauž “Novembrī” vadītājs, piebilstot, ka tuvākajos gados uzņēmuma plānos ir izmēģināt iespēju arī tālākās Austrumu un Āzijas virziena valstīs, kur tirgus ir tikai pašā attīstības sākuma stadijā, vienlaikus būtisks izaicinājums ir iekļūt šajos tirgos kā ārzemniekiem.

Uzņēmuma “Novembrī” ražotas mēbeles

 

Riepas jebkura izmēra un konstrukcijas transportlīdzeklim – pa tiešo no Olaines

Olaines novada Stūnīšos, blakus Rīgas apvedceļam, jau vairākus gadus atrodas starptautiskā riepu tirdzniecības uzņēmuma “Bohnenkamp AG” Austrumu grupas galvenais birojs “Bohnenkamp SIA”, no kura tiek koordinēts ikdienas darbs Baltijas valstīs, kā arī Baltkrievijā, Kazahstānā, Krievijā, Ukrainā un citās šā reģiona valstīs, klientiem piegādājot augsti kvalitatīvas riepas.

“Pie mums varat nopirkt jebkura izmēra un jebkura veida riepas, diskus un kameras traktoriem, lauksaimniecības tehnikai, iekrāvējiem, industriālajai un celtniecības tehnikai, kā arī pat kvadracikliem, kartingiem, skūteriem un motokrosa motocikliem, kā arī ķerrām. Un, ja klients vēlēsies, piegādāsim viņam arī jebkuras markas un izmēra riepas vieglajai automašīnai,” stāsta “Bohnenkamp SIA” tirdzniecības direktors Anrijs Hodžajevs.

Latvijā uzņēmums dibināts 2001. gadā, un sākotnēji tā nosaukums bija “Starco EG”, jo bija 1962. gadā Dānijā dibinātā uzņēmuma “Starco Europe” meitas kompānija. Savukārt 2016. gada maijā tika paziņots, ka saskaņā ar pieņemto lēmumu par biznesa stiprināšanu uzņēmums “Bohnenkamp AG” (Osnabrika, Vācija) pārņem “Starco EG” biznesu (Latvija, Baltkrievija, Igaunija, Kazahstāna, Krievija, Lietuva un Ukraina) un uzņēmuma “Starco Europe” biznesu Skandināvijas, Vācijas un Beniluksa valstu gala patērētāju tirgū. 1950. gadā Osnabrikā dibinātais “Bohnenkamp AG” ir viens no vadošajiem industriālo, lauksaimniecības, kalnrūpniecības un citas speciālās tehnikas, kā arī kravas automašīnu, piekabju riepu un riteņu piegādātājiem Eiropā. Uzņēmums piedāvā arī plašu lauksaimniecības tehnikas asu un citu komplektējošo sastāvdaļu sortimentu.

“Bohnenkamp AG” kopumā strādā vairāk nekā 150 darbinieku septiņās valstīs – grupā ietilpst septiņi uzņēmumi, 12 filiāles, un grupas uzņēmumos strādājošie ikdienā lieto septiņas darba valodas.

“Jau līdz 2016. gadam šo biznesu attīstījām ne tikai Latvijā. Jau pirmsākumos, veidojot uzņēmumu ar galveno biroju Latvijā, īpašnieki tam saredzēja globālu darbības perspektīvu. To neizveidoja riepu pārdošanas veicināšanai tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – mērķis jau sākotnēji bija arī klienti Krievijā, Kazahstānā un citās NVS valstīs. Baltijas valstu specializēto riepu tirgus ir pārāk mazs, lai tikai šīm trim valstīm veidotu atsevišķu izplatīšanas uzņēmumu,” skaidro Anrijs Hodžajevs.

Olaines novadā esošajā ēkā nav tikai “Bohnenkamp AG” (austrumu grupas) birojs – šajā plašajā noliktavu kompleksā ir izvietots izplatīšanas centrs klientiem visās trijās Baltijas valstīs. “Baltijas reģionā noliktava ir tikai Olainē, jo salīdzinoši nelielie attālumi un labi attīstītā infrastruktūra mums ļauj jebkura klienta pasūtījumu izpildīt 24 stundu laikā kopš pasūtījuma izdarīšanas brīža,” stāsta Anrijs Hodžajevs.

Viņš atzīst, ka konkurence specializētajā riepu tirdzniecības jomā ir ļoti sīva, tāpēc uzņēmums kopš dibināšanas īpašu uzmanību veltījis gan piedāvātā produkta kvalitātei, gan darbinieku kompetences līmenim.

“Darbinieku zināšanas un pieredze mūs padara konkurētspējīgus šajos tirgus apstākļos – mēs spējam profesionāli izvērtēt, kas klientiem nepieciešams, un piedāvājam labāko produktu. Mēs regulāri braucam pie klientiem, ieklausāmies viņu vajadzībās. Mums ir pastāvīga saikne ar klientiem. Otra lieta ir pieejamība – pie mums vienmēr ir pieejams ikviena klienta vēlmes apmierinošs produktu sortiments, kā arī uzticamība – mūsu precei var uzticēties, jo mēs to vairākkārtīgi pārbaudām, pirms piedāvājam klientiem. Piedāvājam jau garantēti kvalitatīvu produktu par saprātīgu cenu. Jā, neesam lētākie, varbūt citreiz pat dārgākie Latvijas tirgū, taču neejam līdzi tirgum, kur nereti prasa lētāko, jo uzskatām, ka lētākais nekad nav labākais. Turklāt jāsaprot – preces cenu neietekmē tikai pašas preces vērtība, bet arī serviss, pieejamība, profesionālas konsultācijas, ko mēs saviem klientiem nodrošinām,” pauž Anrijs Hodžajevs.

Viņš atklāj, ka pārsvarā visus pasūtījumus klientiem Baltijas valstīs piegādā no savas noliktavas Olaines novadā, taču, ja ir kāds specifiskāks pasūtījums vai arī neplānoti ir beigušās konkrētas grupas preces, tad pasūtījumu klients saņem nedēļas laikā no “Bohnenkamp” noliktavām Vācijā.

Anrijs Hodžajevs skaidro, ka specializēto riepu tirdzniecībā īsti nav sezonas un nesezonas periodu. “Sezona mums ir visu laiku, jo riepu sortiments ir plašs, un katras nozares tehnikai ir savs aktuālākais laiks riepu nomaiņai. Piemēram, lauksaimniecībā pasūtījumi sākas februāra beigās, martā un ilgst līdz jūnijam. Tad ir nosacīts klusuma periods, un atkal pieprasījums sākas jūlija beigās uz ražas novākšanas laiku, kas ilgts līdz septembra beigām, oktobra vidum. Tad sākas nākamie – iekrāvējiem maina riepas, jo ir slapjums vai pat sniegs, tātad tas ir nepārtraukts process.”

Skaidrojot biroja un loģistikas centra izvēles iemeslus, “Bohnenkamp SIA” pārstāvis uzsver, ka ir ļoti laba atrašanās vieta – salīdzinoši netālu ir jūras osta, tāpat šeit ir Rīgas apvedceļš, pa kuru var nonākt Buļļu ielas muitas punktā. Arī dzelzceļš ir tuvu, jo riepu transportēšanai nereti tiek izmantots dzelzceļš. Turklāt šajā vietā ir plānota jauna loģistikas kompleksa būvniecība, kas “Bohnenkamp SIA” esot būtiski, jo pašreizējās telpas kļūst par šauru, kā tas jau bijis iepriekš divas reizes kopš uzņēmuma dibināšanas.

Anrijs Hodžajevs atzīst, ka uzņēmums viennozīmīgi ir labākā pozīcijā nekā pirms piedzīvotajām ekonomiskajām krīzēm. “Taču arī konkurenti nesnauž, tāpēc šajā jomā ir ļoti jācenšas. Mēs varbūt necenšamies pēc ļoti strauja apgrozījuma pieauguma, bet vairāk akcentu liekam uz klientu apmierinātību un viņu noturēšanu. Un tajā pašā laikā arī šie akcenti mums ļauj palielināt apgrozījumu,” uzsver “Bohnenkamp SIA” pārstāvis.

Viņš īpaši atzinīgus vārdus velta Olaines novada uzņēmējdarbības atbalsta centra direktorei Edītei Alksnei par ieguldīto darbu un ikdienas komunikāciju ar “Bohnenkamp SIA”. “Jau kopš pirmajām dienām savā amatā Edīte Alksne uzrunāja mūs un atbrauca ar mums iepazīties. Tagad mūsu savstarpējā komunikācija un sadarbība ir ļoti atvērta un augsti profesionālā līmenī. Tādēļ viennozīmīgi jāsaka paldies viņai par līdzšinējo sadarbību, un esam pārliecināti, ka tā turpināsies arī nākotnē,” pauž “Bohnenkamp SIA” pārstāvis.

 

Piekabes riepas montāža uzņēmumā "Bohnenkamp"

 

 

"Bohnenkamp" noliktava

 

Drukāt

Olaines novads

Olaines novada pašvaldība
Tālrunis: 67964333
Mob.tālr.: 20178620
e-pasts: olainesdome@olaine.lv

Olaines pagasta pārvalde
Tālrunis: 67962442
Mob.tālr.: 29510971
e-pasts: pagasts@olaine.lv

Datu aizsardzības speciālists
Tālrunis: 26658265, 27753113
e-pasts: 
datu.specialists@olaine.lv
 

 
 

Vārda dienas svin:
Auseklis, Gaisma
Jaunumi e-pastā
Decembris, 2018
P
O
T
C
Pk
S
Sv
12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31