Pašvaldības policija atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma!

Olaines novada pašvaldības policija atgādina, ka zemju īpašnieku  pienākums ir uzturēt savus īpašumus tādā kārtībā, lai neveidotos pērnā gada zāle. To paredz arī Olaines novada domes saistošie noteikumi.

Dedzinot pērno zāli un dzēšot kūlas ugunsgrēkus, nereti cieš paši cilvēki, tiek bojāts īpašums, kā arī nodarīts būtisks kaitējums dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts (rudenī nav nopļauta zāle).  Bet kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.

Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām.

Pašvaldības policija atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 179. panta ceturto daļu, par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro, kā arī atbilstoši LAPK 51. panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro. Saskaņā ar LAPK 210. pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51. panta otrajā daļā un 179. panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas

Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 14. aprīļa noteikumu Nr.238 28. punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179. panta pirmajai daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai - no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.