Pašvaldību un uzņēmēju sadarbība ceļā uz viedo uzņēmējdarbību Pierīgas reģionā

Pēdējos gados pieaudzis viedo uzņēmumu skaits Pierīgas reģionā un tā rezultātā ir mainījusies ekonomiskā situācija visā reģionā kopumā, jo tiek radīti produkti ar augstu pievienoto vērtību, pieauguši iedzīvotāju ienākumi un līdz ar to arī novada ienākumi. Mainījusies gan uzņēmējdarbības vide, gan dzīves vide. Ņemot vēra šīs tendences, marta izskaņā Olainē notika pašvaldību un uzņēmēju forums. 

Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Olaines novada domes kopīgi organizētais uz uzņēmējdarbības attīstību vērstais Pierīgas forums  norisinājās Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā (OMTK), pasākumu ieskandinot izglītības iestādes vokālajam ansamblim. Olaines novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Čmiļs uzsvēra pilsētas industriālo raksturu (kā vēstīja arī baneris – aktīvs, industriāls, zaļš) un vēlmi sadarboties ar aizvien jauniem partneriem, tajā skaitā zinātniekiem un uzņēmējiem. LZA prezidents Ojārs Spārītis atgādināja par šādu tikšanos galveno mērķi – lai sarunās, līdzdomāšanā, jautājumos un atbildēs raisās peļņas idejas, kas jaunā tehnoloģiju viļņa laikmetā ir neatraujamas no zinātnes sasniegumiem. Foruma moderatore bija LZA LMZN zinātniskā sekretāre Ligita Āzena.

Jāvirzās uz ilgtermiņa uzņēmējdarbību – rezultatīvu un efektīvu

EKOSOC-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža savā prezentācijā atgādināja, ka Pierīga nav tikai reģions ap galvaspilsētu, bet plešas no Tukuma līdz Ainažiem. Tajā ir 0,46 miljoni iedzīvotāju ar ekonomikai labvēlīgu dominējošo vecumu 25–49 gadi, ar ātrāko uzņēmumu skaita augšanas tempu Latvijā 2009.–2016. gadā (tieši zināšanu ekonomikas uzņēmumi aug ātrāk par pārējiem), bet ar ievērojami atšķirīgu nodarbinātības līmeni un attiecīgi neto apgrozījumu dažādās vietās – piemēram, ar augstu Mārupes, Ķekavas, Olaines, Ogres, Tukuma novadā un viszemāko Sējas, Jaunpils, Alojas novadā. Ieguldījumus pētniecībā prasošo augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanu arī veiksmīgākajās vietās vairākkārt pārsniedz pakalpojumi, tajā skaitā zināšanu ietilpīgie (KIS, Knowledge-intensive services).

Ļoti nozīmīga ir veiksmes stāstu popularizēšana, jo iedarbojas parauga spēks – ja tu vari, es arī varu! Forumā notika produktu ar firmas zīmi “Smalkais muslis” degustācija: samaltas pilngraudu auzu pārslas ar ogu un augļu piedevām bez cukura. Šo veselīgo izstrādājumu autorēm Ilzei Kalācei-Bērziņai un Ievai Briķei ir bijis iespējams uzņēmējdarbībā saņemt LIAA Jūrmalas biznesa inkubatora atbalstu.

Olaines novada Uzņēmējdarbības atbalsta centra direktore Edīte Alksne, iepazīstinot ar novada ekonomisko aktivitāti, minēja tādus faktus kā: 82,6 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem un 6. vieta starp 119 pašvaldībām,  bezdarba līmenis 4% un divvirziena mobilitāte – brauc strādāt gan uz novadu, gan no novada, mērķis ir panākt, lai cilvēkiem nebūtu jātērē laiks ceļā, lai varētu strādāt uz vietas. Bet iedzīvotājiem ir arī jāpārvar nesadarbošanās ar pašvaldību, kura var sniegt atbalstu uzņēmējiem un investoriem, piemēram, grantu programmas “Iedvesma”, Zemgales reģiona Kompetenču centra,  NĪN atlaižu, LIAA Biznesa inkubatora veidā. Lai gan novadam izdevīgāk būtu izmantot Jelgavā atrodošos inkubatoru, tīkls izveidots tā, ka olainiešiem jādodas uz Jūrmalu. Tika izteikta cerība, ka Olainē līdzīgi daudzu citu novadu paraugam uzņēmēji izveidos biedrību, kas var būt pašvaldības, zinātnieku un uzņēmējdarbībā esošo un potenciālo dalībnieku sadarbības veicinātāja.

Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš kā risināmos jautājumus Pierīgas, Rīgas metropoles areāla attīstībai un uzņēmējdarbības izaugsmei izcēla: pārvaldība, t.sk. vienota izpratne par iekšējo telpu (Rīgai piegulošās un tuvākās teritorijas) un ārējo telpu (Tukuma, Jelgavas, Ogres, Siguldas un Limbažu novada pašvaldības un tuvākās teritorijas), pētnieciski analītiskā bāze, sadarbība, kopprojekti, finansēšanas mehānismi; starptautiskā konkurētspēja, t.sk. mārketings un zīmolvedība, komplekss tūrisma piedāvājums, ražošana metropolē ar atbilstīgu infrastruktūru; urbānās izplešanās un vienlaidus apbūves ierobežošana; transports un mobilitāte; publiskie pakalpojumi; dabas vide, t.sk. zaļo un zilo teritoriju saglabāšana.

Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe pievērsās mūsdienu uzņēmējdarbības izaicinājumiem – mainīga ārējā vide, digitalizācijas attīstība, eksporta veicināšana, zināšanu uzņēmējdarbība, ražošanas procesu transformācija, attālinātais darbs u.c. “Jaunajā pasaulē” realitāte ir mākslīgais intelekts, roboti, 4D printēšana un biznesam ir jāvirzās roku rokā ar zinātni. Latvijā tikai 9% mazo un vidējo uzņēmumu šogad plāno apgrozījuma pieaugumu, bet 23% lēš apgrozījuma samazinājumu. Vienlaikus pētījumu rezultāti par MVU darbības pozitīvajiem efektiem dažādās pasaules valstīs liecina par globālo konkurētspēju, jaunu produktu radīšanu un līdz par 70% eksportētās produkcijas, darba ražīgumu un apmierinātību ar darbu. Kas tam nepieciešams?

Radošums – spēja mācīties, analizēt un ģenerēt, atlicināt tam laiku, nevis tikai “skriet un dzēst ugunsgrēku”. Ekoinovācijas un zināšanas – samazināt ražošanas veidu ietekmi uz vidi, panākot dabas resursu efektīvāku un atbildīgāku izmantošanu (prezentācijas slaidā bija ilustrācija: no uzņēmēja laistītā auga pie viņa lido naudas zīmes…). Patiesa, nevis formāla kvalitātes vadības sistēma – tai ir jānodrošina ilgtermiņa uzņēmējdarbība, kas nozīmē arī uz produktu transformēt klientu prasības. Visbeidzot jādomā par to, kā esošos līdzekļus izmantot daudz labāk, kā rezultātu sasniegt iespējami efektīvāk (arī liekot lietā zinātnes sasniegumus un jaunas tehnoloģijas), tad varēs drīzāk nonākt pie Latvijā tik nepieciešamās produktivitātes.

OMTK direktora vietniece Marita Strādere informēja, ka izglītības iestādē 2017. gadā ir uzsākts un līdz 2020. gadam norisināsies ES projekts studiju mācību vides uzlabošanai, galvenais, notiks laboratoriju modernizācija. Tas ir ļoti būtiski, lai sagatavotu kvalitatīvus speciālistus arī Olainē izvietotajām ražotnēm, t.sk. farmaceitisko un ķīmisko vielu ražošanas uzņēmumiem.

Augsto tehnoloģiju ražošanā nepieciešamākās ir eksaktās un tehniskās zināšanas

Foruma diskusiju daļu uzsāka sterilo farmaceitisko produktu ražošanas privātuzņēmuma SIA “PharmIdea” valdes loceklis Vitālijs Skrīvelis, minot arī faktu, ka uzņēmumā strādā desmit OMTK absolventu, vienlaikus par šķērsli ražotnes attīstībai nosaucot kvalificēta personāla trūkumu Latvijas darba tirgū, kā arī energoresursu cenas pieaugumu katru gadu. Viņš uzsvēra, ka Latvijas zinātnieki ir ļoti gudri sintēzē, kas apvienojumā ar ārzemnieku ražošanas organizēšanas prasmēm ļāva 2005. gadā izveidot šo veiksmīgi strādājošo firmu: šobrīd 70 darbinieki, produkcijas eksports uz 24 valstīm un 5,5 milj. eiro apgrozījums. Tā kā neviens uzņēmums nevar ražot visu, tad “PharmIdea” terapijas klases produktu izvēle ir hospitālajā ginekoloģijā un reanimācijā nepieciešamās sterilās zāles. Uzņēmumā par mērķi izvirzīta darba efektivizēšana un produktivitātes celšana, turklāt tas panākams vairākkārtīgā apjomā, lai sasniegtu “normālos” 200–250 tūkstošus eiro uz nodarbināto gadā līdzšinējo 80 tūkstošu vietā, kas nozīmētu arī augstākas algas, tagad pie konveijera varot nopelnīt 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Diskusija izvērtās par eksakto priekšmetu mācīšanu skolā, līdzšinējā praksē saredzot draudus vēl lielākam darbaspēka trūkumam augsto tehnoloģiju ražošanā, kur nepieciešamākās ir tieši eksaktās un tehniskās zināšanas. Pēc V. Skrīveļa domām, kāda zināšanu ekonomika ar vietējo darbaspēku var attīstīties, ja no 12000 vidusskolas absolventu ķīmijas un fizikas eksāmenu kārto pustūkstotis un nepilns tūkstotis?! Vidusskolā eksāmeniem šajos priekšmetos jākļūst par obligātiem, diagnosticējošus pārbaudes darbus veicot jau pamatskolas līmenī. Protams, nepieciešami arī prasmīgi šo priekšmetu skolotāji. Pašiem uzņēmējiem aktīvāk jāpopularizē, kādi speciālisti tiem nepieciešami, lai notiek “spiediens” uz vecāku un bērnu domāšanu – inženieriem ir nākotne!

LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe uzsvēra valsts politikas veidotāju atrautību no dzīves realitātes daudzos gadījumos, rezultātā veidojoties divām paralēlām informācijas un rīcības telpām un nelietderīgiem līdzekļu tēriņiem. Kā viens no piemēriem tika minēts reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns. Daudz vērtīgāk tam paredzētos līdzekļus būtu investēt izglītībā un zinātnē. Indars Melzobs no Mārupes uzņēmēju biedrības arī akcentēja zemo finansējumu zinātnei, kas nekorelē ar viedās uzņēmējdarbības un zināšanu ekonomikas attīstības vajadzībām. Vispār sabiedrībā zinātnei pārāk maz tiek veltīta uzmanība, zinātnieki ļoti reti redzami televīzijas ekrānos rādīto “zvaigžņu” vidū. Bet robotikas pulciņš pirmklasnieka vecākiem izmaksā 40 eiro mēnesī, tur būtu nepieciešamas valsts investīcijas – savu nākamo viedās ekonomikas speciālistu sagatavošanā.

“Izslēdziet televizorus un darbojieties!” un “Saņemt atbalstu ir gudri”

Ķekavas novada uzņēmēju padomes pārstāvis Ivars Girgensons tā arī aicināja – izslēdziet televizorus, jo par zinātni un uzņēmējdarbību tāpat maz kaut ko tur ieraudzīsiet, un darbojieties, kā arī – “lai esam vairāk pasākumos ar reāliem cilvēkiem un cipariem”. Olaines novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs Kristaps Kauliņš savukārt uzsvēra, ka uzņēmējdarbības gaitās saņemt atbalstu, valsts vai pašvaldības, ir gudri, jo procesi kļūst aizvien sarežģītāki, īpaši iesācējiem nepieciešama palīdzība, ko var gūt arī dažādos sadarbības veidos.

Rīgas plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības centra vadītāja Dace Grīnberga dažāda veida sadarbību atzina par menedžējamu, gudri vadāmu procesu, turklāt sadarbībai nav robežu, īpaši, ja paši apzinās tās nepieciešamību un to meklē, nevis pilda rīkojumu sadarboties. 

Kā rāda attēlā redzamais pasaulē populārais sadarbības modelis, arī mediji tomēr jāietver viedo attīstību sekmējošajā sadarbības lokā, paužot cerību, ka tie aktīvāk izglītos un informēs sabiedrību par zināšanu ekonomiku virzošajiem procesiem, kas nu jau skar katru iedzīvotāju. 

Forumu rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija, Olaines novada dome, Latvijas Pašvaldību savienība, Rīgas Plānošanas reģions sadarbībā ar Olaines novada uzņēmējdarbības atbalsta centru valsts pētījumu programmas EKOSOC- LV ietvaros. 

[[GALLERY:738]]