Piedāvājam izlasīt interviju ar Olaines novada domes priekšsēdētāju Andri Bergu!
– Kuram gan nav sava viedokļa par to, kas ir Olaine. Vai, jūsuprāt, stereotipi par šo pilsētu laika gaitā mainās?
– Viens no stereotipiem par Olaini ir tāds, ka esam ķīmiķu pilsēta, bet par to nav nekāda iemesla kaunēties. Tieši otrādi – mēs ar to uzsveram, ka bijām, esam un, cerams, arī turpmāk būsim rūpniecības pilsēta un ka pie mums dzīvo cilvēki, kuri prot strādāt ražošanā. Protams, līdztekus pastāv arī stereotipi, kas mūs neapmierina. Piemēram, atmiņas, ka padomju laikos te bija profilaktorijs, kur ārstēja alkoholiķus, tad cietums.
Taču, ja kādreiz pašvaldība lika uzsvaru uz komunikāciju ar saviem iedzīvotājiem, stāstot, ko un kāpēc dara, un prasot, kā būtu labāk, tagad domājam par pilsētas tēlu, kāds tas ir, raugoties no malas. Tāpat kā citas pašvaldības, arī mēs esam ieinteresēti, lai arvien vairāk cilvēku Olaines novadu izvēlētos par savu dzīvesvietu.
– Kā uz Olaini atsaucās Rīgas domes šogad aizsāktā cīņa par iedzīvotāju piesaistīšanu?
– Uz to laiku, kad tiem iedzīvotājiem, kuriem Rīgā ir nekustamais īpašums, vajadzēja reģistrēties galvaspilsētā kā pastāvīgā dzīvesvietā, cilvēku skaits Olaines novadā samazinājās. Arī Olaines novada domei aktuāls kļuva jautājums, vai nedarīt tāpat kā Rīgā un Carnikavā. Tādu lēmumu nepieņēmām, jo iedzīvotāji pie mums deklarējas un dzīvo tāpēc, ka viņus apmierina pašvaldības piedāvātais pakalpojumu klāsts.
Olaines iedzīvotājiem nav arī savas novada vai pilsētas privilēģiju kartes, kā tas ir, piemēram, Siguldā, lai piedāvātu atšķirīgu cenu par produktu vai pakalpojumu vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem. Pirmkārt, jau pati kartes izveidošana nav lēta. Otrkārt, to pakalpojumu skaits, ko Olainē saņem citu novadu iedzīvotāji, apmeklējot ārstu, peldbaseinu, stadionu vai slidotavu, nav tik liels, lai mēs sāktu pakalpojumu saņēmējus šķirot.
- De facto Olaine ir ne tikai rūpniecības pilsēta, bet arī tāds kā mazdārziņu novads. Kā veidojas domes un dārzkopju kooperatīvu attiecības?
- Savulaik, Olaines pilsētai apvienojoties ar Olaines pagastu, novadā iemantojām 47 dārzkopības sabiedrības - bijušās Rīgas rūpnīcu strādnieku dārziņu kolonijas, kas tagad pamazām pārtop par vidi ar individuālo apbūvi un vietu, kur cilvēki dzīvo pastāvīgi. Šis process sākās jau pirms 15 gadiem, kad dārzkopības sabiedrību apsaimniekotajās teritorijās tika atļauts būvēt un nodot ekspluatācijā dzīvojamās ēkas.
Tā ir unikāla problēma, kas mums jārisina. Tāpēc arī novada saistošajos noteikumos iekļāvām nosacījumus, uz kādiem pašvaldība iesaistās šo bijušo dārziņu koloniju infrastruktūras, piemēram, ceļu, sakārtošanā, jo stāsts taču ir par mūsu novada iedzīvotājiem un viņu dzīves telpas uzlabošanu. Tieši caur dārzkopības sabiedrībām dzīvojamo vidi sakārtot ir visvienkāršāk, vienojoties par ielu un ceļu remontu, apgaismojuma ierīkošanu.
Savulaik likumdošanā tika pieļauta kļūda, ļaujot privatizēt koplietošanas ceļus un ielas. Ir bijuši jautājumi, kāpēc pašvaldība nepārņem visus ceļus dārzkopības sabiedrībās. Ir tā, ka visās 47 dārzkopības sabiedrībās ceļu garums mērāms simtos kilometru un tos pilnvērtīgi apsaimniekot pašvaldība nevar. Taču, lai iedzīvotājiem nebūtu jācieš, mēs izveidojām īpašu atbalsta programmu, piemērojot pašvaldības atbalstu 80 procentu apjomā projektiem, kurus vēlas īstenot dārzkopības sabiedrības, kas šos ceļus savulaik ir privatizējušas. Tikai vispirms sabiedrību īpašniekiem pašiem jāvienojas, ko viņi grib izdarīt un kā segs 20 procentus līdzdalības izdevumu.
Pieminētā atbalsta programma ir spēkā jau vairākus gadus. Sākumā gadā iztērējām nepilnus 60 tūkstošus, šogad jau ieplānoti aptuveni 200 tūkstoši eiro. Veidojot ceļus, tagad jārēķinās, ka savulaik šī vide nebija domāta pastāvīgai dzīvošanai, bet tikai kā vieta, kur atbraukt atpūsties.
Pilnu interviju lasiet: