Olaines panorāma
Saimnieciski dzīvokļu īpašnieki tāpat kā apzinīgi pacienti – pēc palīdzības vēršas laikus

Saimnieciski dzīvokļu īpašnieki tāpat kā apzinīgi pacienti – pēc palīdzības vēršas laikus

Saimnieciski dzīvokļu īpašnieki tāpat kā apzinīgi pacienti – pēc palīdzības vēršas laikus

Šīs sajūtas noteikti izbauda Olaines novada iedzīvotāji, kuri izrādījuši iniciatīvu un nav pakļāvušies mītiem, bet apņēmīgi virzījušies uz to, lai arī viņu mājas kļūtu siltas, modernas un drošas.

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes (DME) valsts atbalsta programmā jeb māju renovācijā Olaines novada iedzīvotāji šogad spēruši ievērojamu soli, un nu jau var teikt, ka rezultāti ir redzami – šovasar pilnībā pabeigti projekti divās mājās (Kūdras 3 un Zemgales 13), būvniecība notiek vēl sešās Olaines mājās un vienā mājā Stūnīšu pagastā, savukārt Jaunolainē jau noslēgti pirmie būvniecības līgumi. Jāuzteic Jaunolaines un Stūnīšu iedzīvotāji, kas šogad sarosījās un pierādīja, ka arī ārpus novada administratīvā centra dzīvokļu īpašnieki apzinās māju renovācijas būtiskos ieguvumus, tāpēc balsojuši par projektu sākšanu.

Sakārtota vide, jaunas apkures sistēmas un siltums ir pamudinājums ikvienam, taču pilnīgi noteikti dzīvokļu īpašnieki vispirms domā par materiālo ieguvumu. Un tas ir pareizi – jo ikvienam ir atbildīgi jāizturas pret savām finansēm. Tie iedzīvotāji, kuri par renovācijas procesu ir interesējušies ar izpratni un domājot par savu maciņu un mājokli nākotnē, būs ieguvēji jau pirmajā apkures sezonā. Renovēto māju iedzīvotāji maksās par apkuri aptuveni uz pusi mazāk nekā iepriekš un dzīvos siltumā, savukārt skeptiķi turpinās maksāt (un droši var apgalvot, ka nākotnē apkures izmaksas tikai pieaugs) un saņemt apkures pakalpojumu tādā kvalitātē, kāda nu tā ir padomju laikā celtajām mājām. Aptuveni pirms pusgadsimta celtās mājas no to īpašniekiem nākotnē prasīs arvien lielākus ieguldījumus, pieaugs apsaimniekošanas izmaksas, un pilnīgi droši var apgalvot – ka lētāks apsaimniekošanā nekas nekļūs. Savukārt renovēto māju iedzīvotāji, dzīvojot komfortā, ne tikai ietaupīs jau tagad, bet nodrošinās namu uzlabošanu ar ievērojamu (50%) finansiālo atbalstu no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Iedzīvotājiem, kuri tomēr kaut kādu iemeslu dēļ no renovēšanas atsakās, jāsaprot, ka visi remonti un uzlabojumi mājai tāpat būs nepieciešami, bet izmaksas būs jāsedz tikai un vienīgi pašiem, jo ES fondu finansējums māju renovācijai ir paredzēts līdz 2022. gadam. Un, ņemot vērā, ka process, lai šo finansējumu iegūtu, ir gana sarežģīts un laikietilpīgs, izlemšanai daudz laika nav atlicis.

AS “Olaines ūdens un siltums” valdes priekšsēdētājs Mārcis Mazurs pauž gandarījumu, ka jau vairāk nekā 40 Olaines novada daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji snieguši pozitīvu atbildi vismaz pirmajā balsojumā par energoefektivitātes procesu sākšanu. Viņš arī atgādina, ka kopumā, lai mājā sāktos reāli būvniecības darbi, līdz tam notiek mājas iedzīvotāju trīs balsojumi, kuros nepieciešams savākt 2/3 dzīvokļu īpašnieku balsu. Tomēr jāatceras ļoti būtiska nianse – 1. un 2. balsojums vēl neko neizšķir, proti, iedzīvotāji pirmajā un otrajā balsojumā lemj par energoaudita un tehniskā projekta izstrādi, un to visu apmaksā Olaines novada pašvaldība. Savukārt, nonākot pie trešā balsojuma, ir zināmas projekta izmaksas un tikai tad ir izšķirošais balsojums – vai sākt būvniecību un cik tas izmaksās. Taču arī šajā posmā bankas aizdevuma procentus maksā pašvaldība. Tēlaini salīdzinot balsojuma procesu, varētu teikt, ka tas ir līdzīgi kā aizvest savu māju pie daktera, kas 1. dienā jeb balsojumā veic dārgus un sarežģītus izmeklējumus, 2. dienā jeb balsojumā konsultē, kā labāk māju atveseļot, un beigās – 3. dienā jeb balsojumā – atbildīgais par pacientu (jeb šajā gadījumā īpašnieks par savu māju) izlemj, vai viņš parakstās par piedāvāto operāciju un tās izmaksām. Ja neparakstās, tad uzņemas atbildību, ka visas šīs izmaksas būs jāapmaksā pašam – turpmāk hroniskās slimības ārstēšana tāpat prasīs līdzekļus, un zāles tikai sadārdzināsies.

Lai gan jau daudzreiz par to rakstīts, tomēr ir vērts atgādināt faktus, ka ES padomju laikā celto māju siltināšanai Latvijā dāvina 156 miljonus eiro, un, lai gan skaitlis izklausās ļoti iespaidīgs, ar to pietiks tikai 5% Latvijas māju. Lielākā “buksēšana” vēl joprojām ir paši iedzīvotāji, kas ir pasīvi un ļauj sevi apvārdot ar dažādiem mītiem. Jāsaprot, ka par velti īpašumus neviens nelabos un sliktā apkure vai pilošas caurules ir tikai paša īpašnieka atbildība. Jā, maksājums par renovāciju ir vismaz pāris gadu desmiti, bet maksājums par apkuri ir aptuveni uz pusi mazāks un kopējās īpašnieka izmaksas samazinās. Ziemā mājā tiešām ir silti, bet vasarā (jo īpaši tādā, kāda bija 2018. gada vasara, un to var apliecināt renovētās mājas Kūdras 3 iedzīvotāji) – tas ir vēss patvērums no karstuma.

Patiess prieks, ka daudzās daudzstāvu mājās ir iniciatīvu bagāti un zinoši māju vecākie, taču, ja mājas vecākā nav, iedzīvotāji var nākt uz AS “Olaines ūdens un siltums” pie renovācijas projektu vadītājiem, lai uzzinātu trūkstošo informāciju un aicinātu savus kaimiņus izdarīt lietderīgu darbu mājokļa uzlabošanā, jo tikai saimnieks var izlemt par savu mājokli.

(AS “Olaines ūdens un siltums” projektu vadītāji – 13. kabinetā pirmdienās plkst. 14.00–19.00 un ceturtdienās plkst. 10.00–12.00; tālr. 67146715, 67146716.)

Ineta Valdmane,

AS “Olaines ūdens un siltums”

sabiedrisko attiecību speciāliste