Olaines panorāma
Sev radītais produkts kļūst par biznesu

Sev radītais produkts kļūst par biznesu

Ineses Olštremas uzņēmums “Mr. Cone” aptuveni pirms četriem gadiem pirmais Latvijā sāka piedāvāt priežu čiekuru sīrupu imunitātes uzlabošanai, tagad tam pievienojušies priežu ziedputekšņi medū, priežu čiekuri sīrupā un arī čiekuru ievārījums, bet Ineses nākotnes plānos jau ir virkne citu produktu.

Kā jūs nonācāt līdz tik neparastai biznesa idejai?

Meita ziemas sezonā ļoti bieži slimoja, un mēs sākām meklēt labu, dabīgu līdzekli, kas varētu spēcināt viņas imunitāti. Tā kā veikalu plauktos Latvijā neko nevarējām atrast, sākām meklēt informāciju internetā un uzdūrāmies tādai lietai kā priežu čiekuru sīrups. Tas nekur nebija nopērkams, tāpēc izdomājām pamēģināt uztaisīt paši. Rezultāti bija fantastiski – pārliecinājāmies, ka sīrups tiešām strādā, vairs nenācās dzīvot pa slimnīcām, meita ar vīrusiem tika galā daudz vieglāk. Latvijā šādu produktu iegādāties nebija iespējams, tāpēc 2014. gada rudenī nolēmām piedāvāt izmēģināt arī citiem pazīstamiem cilvēkiem, paskatīties, vai ir interese.

Pamazām sākām piedalīties tirdziņos, stāstīt cilvēkiem, kāpēc šis produkts vajadzīgs. Sākumā daļa skatījās ar neuzticību, uzdeva daudz jautājumu – bija jāapbruņojas ar lielu pacietību, lai visu izstāstītu un parādītu. Tā kā balstījāmies uz savu pieredzi, mums tas nebija grūti. Pēc tam jau cilvēki paši pārliecinājās par produkta spējām un iepirkās pie mums atkārtoti. Atsauksmes bija labas, pieprasījums pamazām sāka augt.

Jāsaka, ka sākumā daudziem bija psiholoģiskā barjera – ierauga čiekuru un domā, kā nu tā ņems un to ēdīs. Mums pamazām daudzi no šiem stereotipiem bija jāsalauž, stāstot un dodot pagaršot, tas bija un ir nemitīgs darbs ar cilvēkiem.

Vai iepriekš jums ir bijusi saskarsme ar uzņēmējdarbību?

Jāsaka, ka nē. Vīrs jau no 1996. gada darbojās tirdzniecībā, es strādāju loģistikas kompānijā, man ir arī pieredze grāmatvedībā. Sākot uzņēmējdarbību, mums iepriekšējā darba pieredze ir lieti noderējusi, palīdzējusi labāk izprast dažādus procesus. Taču mēs nemitīgi apgūstam arī jaunas lietas.

Vienā brīdī sapratāt, ka ražošana savā virtuvē ir noiets posms, jāiet tālāk. Pastāstiet, kā tikāt pie jaunās ražotnes, kādi ir jūsu ieguvumi no tās? 

Iepriekš darbojos kā mājražotāja saskaņā ar PVD prasībām aprīkotā virtuvē. Tad viss bija kopā – ražotne, birojs un dzīves telpa, intensīvākajos gatavošanas brīžos ziemā varēja pat gadīties tā, ka neatlika vietas, kur sev un bērnam vakariņas uztaisīt. Smējāmies – vakariņās būs vai nu sīrups, vai čiekuriņi.

Vienā brīdī mūs uzrunāja “Pierīgas partnerība”, informējot, ka ir iespēja kā mājražotājam saņemt ES fondu atbalstu. Pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr sagatavojām visu projektam nepieciešamo, taču tagad mums ir neliela ražotnīte turpat līdzās mājai garāžā. Ir ļoti ērti, vieglāk plānot darbus, un arī apjomi auguši – 20 litru katla vietā tagad vāru 200 litru katlā.

Ir sajūta, ka sākam jaunu posmu un varam pievērsties ne tikai ražošanai, bet arī jaunām idejām, intensīvākam darbam ar klientiem un sadarbības partneriem.

Kā jūs nonākat līdz savam klientam?

Mūsu produkti iegādājami gan reģionu ekoveikalos, gan “Rimi” “Klēts” nodaļās, gan arī tirdziņos. Dažkārt klienti uzmeklē mūs paši. Kad sākām, šādu produktu Latvijā piedāvājām vienīgie, tagad ir parādījušies vēl daži pārdevēji, kas piedāvā ko līdzīgu. Reizēm redzam, ka tirdziņos tirgo produktu bez informācijas, kas un kur to ražojis. Kā tādam produktam var uzticēties, ja ražotājs neuzņemas atbildību?

Mēs esam izveidojuši zīmolu un strādājam pie savas atpazīstamības, kas ir būtiski, jo par savu produktu uzņemamies pilnu atbildību, rūpējamies par nemainīgu kvalitāti un nodrošinām, lai tas būtu pieejams visa gada garumā. Mums ļoti svarīgas ir arī atsauksmes, nepārtraukts dialogs ar pircēju.

Varam arī lepoties ar visplašāko sortimentu, jo nepiedāvājam tikai sīrupu, bet arī priežu ievārījumu, čiekurus sīrupā, marmelādes konfektes un žāvētus čiekuriņus kā sukādes. Esam Latvijā vienīgie, kas vāc priežu ziedputekšņus. Cenšamies piedāvāt veselības produktu paketi, ne tikai sīrupu.

Kādi ir bijuši jūsu līdz šim lielākie izaicinājumi?

Liels izaicinājums bija jau minētais ES fondu projekts, kura ietvaros sakārtojām produkta “seju”, zīmolu, izveidojām mājaslapu. Tā bija ļoti vērtīga pieredze, kam salīdzinoši īsā laikā izgājām cauri.

Viena no grūtākajām lietām ir izejvielu – priežu čiekuru – vākšana, ko lielākoties darām paši. To var veikt pavisam īsu brīdi pavasarī, kad čiekuriem ir ārstnieciskās īpašības, bet pie mums pavasaris mēdz būt ļoti pēkšņs, vienmēr jārēķinās ar dabas untumiem. Tas ir mūsu saspringtākais darba laiks.

Esam arī pirmie, kas Latvijā izgājuši saviem priežu produktiem reģistrāciju Uztura bagātinātāju reģistrā – priede pieskaitāma ārstnieciskajiem augiem, tāpēc ir jāreģistrē viss, kas no tās nācis, izņemot ziedputekšņi. Tā kā bijām pirmie, arī PVD pirmoreiz saskārās ar konkrētajām likuma normām, un pagāja apmēram pusgads, kamēr nokārtojām reģistrāciju.

Vai uz savu produkciju skatāties arī kā uz eksporta preci?

Nākotnē mēs gribētu tiekties uz sadalījumu 50/50 – vietējais un ārvalstu tirgus. Jāsāk ar tuvākajiem kaimiņiem, viņiem stipri līdzīgas problēmas ar elpceļiem kā mums. Ar lietuviešiem jau ir izveidojušies veiksmīgas sadarbības aizmetņi.

Esam nosūtījuši produkcijas paraudziņus arī uz Angliju un Vāciju. Taču tas ir liels darbs, jo šis nav tāds produkts, uz ko atliek paskatīties, lai jau būtu skaidrs, kas tas ir un ko dos. Latvijā daļa cilvēku jau to zina, tāpēc ir vienkāršāk – ieliec veikalā un daudzi atpazīs. Ārzemēs ļoti jādomā par atpazīstamības veicināšanu.

Plāni mums ir lieli, bet mēs nesteidzamies, ejam soli pa solim.