Šoruden iedzīvotājus izglītos par sirds un asinsvadu slimību simptomiem un sirdij veselīgu uzturu
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole: „Kampaņa „Mīli savu sirdi” ir turpinājums pagājušajā gadā, Sirds veselības gadā aizsāktajai kampaņai. Kampaņas laikā vēlamies veicināt iedzīvotāju informētību par hronisku SAS pazīmēm un slimībām, kuru gadījumā nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, kā arī par veselīgu dzīvesveidu, kas var novērst un mazināt SAS.”
Kampaņas „Mīli savu sirdi” laikā tiks īstenoti pasākumi ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni par hronisku sirds un asinsvadu slimību pazīmēm, kuru gadījumā savlaicīgi jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai veiktu regulāras sirds veselības pārbaudes. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tādām nopietnām saslimšanām kā stenokardija, hipertensija, sirds mazspēja un ateroskleroze. Savukārt, lai mazinātu mirstību no akūta miokarda infarkta un smadzeņu insulta, ir būtiski atpazīt šo slimību simptomus, kad laicīgi un negaidot jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, tāpēc īpašs akcents kampaņas ietvaros tiks likts uz infarkta un insulta atpazīšanu.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Medicīniskās kvalifikācijas un mācību centra vadītāja, ārste reanimatoloģe Dzintra Jakubaņeca: „Ikvienam iedzīvotājam vajadzētu būt informētam par insulta un infarkta pazīmēm, lai spētu savlaicīgi palīdzēt sev un līdzcilvēkiem. Ja infarkta gadījumā cilvēks pats var pamanīt un atpazīt pirmos simptomus, tad insulta gadījumā pirmās pazīmes var pamanīt tieši līdzcilvēki, klātesošie. Gan insulta, gan infarkta gadījumā nekavējoša vēršanās pēc palīdzības ir vissvarīgākā – tas dod iespēju pēc iespējas ātrāk nonākt kvalificētu mediķu aprūpē un atveseļoties.”
SPKC atgādina – raksturīgākās infarkta pazīmes ir: pēkšņas sāpes krūtīs (dedzinošas, žņaudzošas, plēsošas, sāpju izstarošanās (uz ķermeņa kreiso pusi)); sirdsklauves; elpas trūkums; svīšana; trauksme, nāves bailes; galvas reibonis; pārmērīgs nogurums; slikta dūša; vemšana. Minēto simptomu gadījumā nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113.
Savukārt reibonis, spēcīgas galvassāpes, tirpšana, līdzsvara un atmiņas traucējumi ir pazīmes, kas var liecināt par insultu. Gadījumā, ja cilvēkam ir šādas pazīmes, līdzcilvēkiem ir jālūdz, lai viņš izpilda testu ĀTRI:
· Ā – Atsmaidīt. Lūdz cilvēku pasmaidīt un novērtē, vai sejas vienā pusē acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis;
· T – Turēt. Pārbaudi, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un pastāvīgi noturēt abas rokas;
· R- Runāt. Pārbaudi, vai cilvēks spej runāt un pateikt vai atkārtot vienkāršus teikumus.
· I – Izsaukt. Ja cilvēks nevar izdarīt kaut vienu no šīm darbībām, nekavējoties izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113.
„Katra minūte ir dārga! un Nekautrējieties zvanīt 113! Šos divus likumus der atcerēties tad, ja kādas no pazīmēm liecina, ka pašam vai citam cilvēkam noticis infarkts vai insults. Pat tad, ja māc šaubas, labāk izsaukt Neatliekamo medicīnisko palīdzību un pārliecināties, ka viss kārtībā, nekā sagaidīt brīdi, kad varētu būt par vēlu. Protams, vēl labāk - darīt visu, lai šādus mirkļus nepiedzīvotu! Nesmēķēt, kustēties, pareizi ēst un vairāk smaidīt - tas visiem ir labi zināms, tāpēc novēlu gribasspēku to ieviest dzīvē", saka Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs prof. Andrejs Ērglis.
SPKC direktore Inga Šmate: „Liela daļa kampaņas aktivitāšu tiks veltītas sirds veselības profilaksei un zināšanu sniegšanai iedzīvotājiem par veselīgu uzturu. Kampaņas rezultātā vēlamies, lai ne tikai iedzīvotāji zinātu, kā pareizi ēst, bet būtu motivēti iegūtās zināšanas ieviest savā ikdienas dzīvē – iepirktos un gatavotu veselīgi sev un savai ģimenei.”
Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis: „Uztura paradumu pētījumi rāda, ka diemžēl esam attālinājušies no dabiska uztura, lietojot pārstrādātus produktus, kas ir vai nu pārāk sālīti, saldināti vai trekni, un nu nekādi neveicina sirds veselību. Vairāk būtu jādomā par svaigu dārzeņu un augļu ēšanu ikdienā, jāizvēlas pilngraudu produkti, jāsamazina dzīvnieku valsts tauku patēriņš, savukārt jādod priekšroka “labajiem” taukiem, kas sastopami zivīs, riekstos un kvalitatīvās eļļās. Noteikti jāatceras arī par pietiekamu šķidruma patēriņu! Rīcība jau ir pavisam vienkārša – ievērojot veselīga uztura pamatprincipus, jums būs potenciāli mazāks svars, būs mazāk problēmu ar otrā tipa cukura diabētu, būs “pareizāks” asinsspiediens un izrietoši no tā - jums būs labāka sirds veselība!”
Kampaņas atklāšanas video iespējams noskatīties SPKC mājas lapā.
Kampaņas ietvaros izstrādāti informatīvie materiāli, tai skaitā par sirdij veselīgu uzturu, izgatavoti TV klipi, interneta baneri un vides reklāmas ar aicinājumu pievērst uzmanību infarkta un insulta simptomiem. Mērķauditorija tiks uzrunāta arī sociālajos tīklos un interneta vidē ar tiešraižu palīdzību. Plānota arī virkne pasākumu, kuros iedzīvotājiem par SAS simptomiem un sirdij veselīgu uzturu stāstīs vadošie kardiologi, uztura speciālisti, neirologi, ģimenes ārsti un citi nozares eksperti. Tāpat tiks rīkoti informatīvi un izglītojoši pasākumi, kuros iedzīvotāji varēs bez maksas saņemt informatīvos materiālus un ārstu - speciālistu konsultācijas par sirds un asinsvadu slimībām, izmērīt asinsspiedienu un pulsu, aizpildīt testus par sirds veselību u.tml. Turklāt plānota arī sadarbība ar sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, lai piedāvātu iedzīvotājiem iespēju izvēlēties sirdij veselīgu uzturu.
Informatīvo kampaņu „Mīli savu sirdi!” organizē Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs, atbalsta Latvijas Kardiologu biedrība un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Plašāka informācija par kampaņu pieejama: www.spkc.gov.lv, www.draugiem.lv/sveiksunvesels
Informācijai
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir viena no svarīgākajām sabiedrības veselības problēmām gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā – pie mums SAS joprojām ir galvenais nāves iemesls (55% gadījumu no visiem mirušajiem). Svarīgi apzināties, ka mūsu sirds un asinsvadu veselība ir atkarīga ne tikai no iedzimtības un ģenētiskiem faktoriem, bet, galvenokārt, no paradumiem un dzīvesveida, tāpēc profilakses pasākumiem, kā arī riska faktoru novēršanai ir būtiska nozīme šo slimību izplatības mazināšanā. Kā galvenie ietekmējamie riska faktori SAS slimību izplatībā ir minami - paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, nesabalansēts uzturs, aptaukošanās, pārmērīga alkohola lietošana un pastāvīgs stress.
Plašāka informācija:
Slimību profilakses un kontroles centrs
Komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Ševčenko (26537869)