Tikai kopā ar iedzīvotājiem varam izveidot sakārtotu novadu

Novadā par pašvaldības ceļu ikdienas uzturēšanu, ceļu atjaunošanu un izbūvi atbildu es. Tā kā pēdējos gadus pašvaldība piešķir līdzfinansējumu līdz 80% apmērā dārzkopības kooperatīvu un daudzdzīvokļu māju koplietošanas infrastruktūras (ceļi, grāvji, laukumi, apgaismojums) atjaunošanai, tad ļoti bieži esmu pašvaldības speciālists, kas palīdz saprast, no kura gala idejai ķerties klāt, kā darbs jāorganizē, kādi dokumenti jāiesniedz, kā saprast tehnisko risinājumu utml. 

Pavisam nesen ziņās bija lasāms, ka Olaines novadā par 826 tūkstošiem eiro tiks atjaunotas ielas un pagalmi. Tā ir ļoti liela summa, un iedzīvotāji noteikti gribēs zināt par tās izmantošanu.

Uzreiz vēlos uzsvērt, ka viena lieta ir pašvaldības ceļi un ielas, un otra lieta – iekšpagalmi. Ja runājam par pašvaldības ceļiem un ielām, tad to stāvoklis ir ļoti labs. Šobrīd strādājam pie tā, lai saplānotu periodiskās uzturēšanas darbus un izmaksas, lai šādu pašvaldības ceļu un ielu stāvokli spētu nodrošināt arī ilgtermiņā. Darbi jāveic plānveidīgi un sistemātiski, lai nav tā, ka pēkšņi vienā gadā liela daļa no ceļiem ir tik sliktā stāvoklī, ka visiem ir nepieciešams steidzams remonts, un vienā gadā to nevar atļauties.

Ar ceļiem ir līdzīgi kā ar mājām – nepieciešams veikt periodisko atjaunošanu. Bieži var būt situācija, kad nespeciālistam liekas, ka ceļš vēl ir labā stāvoklī, bet speciālists jau redz, ka tas sācis bojāties un ir jāveic tā periodiskā uzturēšana (piemēram, asfalta virskārtas atjaunošana). Ļoti bieži, ieguldot nedaudz līdzekļus, var ievērojami paildzināt visas ceļa konstrukcijas mūžu. Ja izbūvējam asfalta ceļu, tad normatīvi nosaka, ka aptuveni pēc 8-10 gadiem virskārta ir jāatjauno. Reāli dzīvē var būt situācijas, ka ir tikai izveidojušās plaisas, bet tās jau ir 5-8 cm dziļumā, un tad nākamā stadija jau būs tāda, ka veidosies bedres un lūzīs ārā gabali, bojāsies pamati. Uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas tajā posmā, kad vēl ir tās mazās plaisiņas, ir daudz lētākas nekā tad, kad ceļš būs līdz galam sabrucis. 

Runājot par ieguldījumiem – daudzdzīvokļu mājās un pagalmos ieguldīt naudu ir visloģiskāk. Piemēram, ja uztaisām ceļus vairākiem desmitiem privātmāju, ieguldot 100 tūkstošus, tad par šiem pašiem 100 tūkstošiem varam uztaisīt ceļu uz 4 daudzdzīvokļu mājām, kur ir 150 dzīvokļi.

Labi, tad atgriežamies pie jautājuma par pagalmiem un 0,8 miljoniem eiro. Ja ceļi mums ir labi, tad par pagalmiem to nevar teikt! 

Jā, kā jau minēju, par daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu izbūvi un uzturēšanu ir atbildīgi katras mājas iedzīvotāji – kopā. Diemžēl Olaines novadā situācija ir ļoti dažāda – ir mājas, kur cilvēki ir sapratuši, ka tas ir viņu īpašums un viņi ir saimnieki savā mājā un pagalmā. Ar vai bez pašvaldības līdzfinansējuma ir izbūvētas stāvvietas, atpūtas vietas, gājēju celiņi, izveidoti apstādījumi utml. Bet ir mājas, kur cilvēki nevar saprast, ka tas ir viņu kopīpašums, un nevar vienoties par tā sakārtošanu vai labiekārtošanu. Daļā Olaines pilsētas un Gaismas ciemā situācija ir vēl sarežģītāka, jo daudzdzīvokļu mājas atrodas uz privātas zemes, un īpašniekiem ir jāmaksā nomas maksa par zemi, uz kuras atrodas mājas. Šādās mājās papildus nofinansēt iekšpagalmu atjaunošanu ir vēl problemātiskāk, ko pierādīja arī tehniskā stāvokļa novērtējums – lielākā daļa no iekšpagalmiem, kas atrodas uz privātas zemes, ir avārijas stāvoklī, veidojas situācijas, kad ir problemātiski ar vieglo mašīnu iebraukt pagalmā. Šī jautājuma risināšanai Olaines novada domes deputāti jūlija domes sēdē ir pieņēmuši lēmumu, ka avārijas stāvoklī esošo pagalmu sakārtošana šogad būs viena no prioritātēm. Arī es kā iedzīvotājs un speciālists atbalstu ideju daļu naudas novirzīt šo pagalmu sakārtošanai.

Deputāti paši reāli ir izstaigājuši šos pagalmus?

Deputātiem par šo jautājumu bija ļoti liela interese, savukārt ar priekšsēdētāju Andri Bergu kopīgi izstaigājām pagalmus krustu šķērsu. 

Ir jau arī plāns, kādā secībā darbi varētu notikt?

Darbi ir jau uzsākti – atjaunots segums Zemgales 41 piebraucamajam ceļam pie PII "Dzērvenīte", norit darbi pie Zemgales 47, 51. Iedzīvotāji noteikti būs pamanījuši, ka, atjaunojot segumu, tiek izmantots bruģis ierastā asfalta vietā. Kāpēc bruģis? Tāpēc, ka tas ir praktiski – veicot remontdarbus inženierkomunikāciju avāriju gadījumā, neveidosies ielāpi, bet ir iespējams bruģi izņemt un pēc remonta nolikt atpakaļ, bruģakmens bojājuma gadījumā to var viegli nomainīt, turklāt betonam atšķirībā no asfalta nav izgarojumu. Papildus segumu atjaunošanai, AS "Olaines ūdens un siltums" veiks arī lietus un sadzīves kanalizācijas remontdarbus. Visvairāk darbu būs tā saucamajā jaunajā rajonā (Stacijas, Parka, Drustu, Dzērvenītes, Zemgales ielās). Ja skatāmies uz veco rajonu, tur situācija ir apmierinoša vai pat laba, jo ūdenssaimniecības projektu realizācijas laikā iekšpagalmi ir kapitāli izremontēti. Jelgavas ielā situācija ir salīdzinoši apmierinoša.

Pieminot Jelgavas ielu, vai kāda daļa šīs ielas iedzīvotāju nejutīsies savā ziņā apdalīti, jo savulaik viņi daļēji ar savu finansējumu ir piedalījušies pagalmu atjaunošanā, savukārt šobrīd plānoto darbu izmaksas segs dome, un iedzīvotājiem nekas nebūs jāmaksā?

Varu vien piebilst, ka esam šo jautājumu pārrunājuši. Mans personīgais un arī kā speciālista viedoklis ir tāds, ka laiks iet, un vienā brīdī ir vieni nosacījumi, citā brīdī – citi. Varbūt pieminētais pagalms vēl joprojām ir tādā stāvoklī, ka, izvērtējot to šodien, arī tagad tur netiktu veikti šie darbi. Pilnīgi noteikti sāksim ar sliktākajiem pagalmiem, kur fiziski vairs nevar izbraukt, un pagalmiem, kuri atrodas uz privātīpašnieka zemes, par kuru nomu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji maksā katru mēnesi. Turklāt jāuzsver, ka tie iedzīvotāji, kas savulaik jau atjaunojuši pagalmu, ir tikai ieguvēji, jo viņu pagalms ir nevis 2015. gadā ielikts 2018. gadā veicamo darbu plānā, bet rezultāts jau ir sasniegts agrāk, piemēram, 2013. gadā. Situāciju var izskaidrot šādā piemērā – šodien aizeju uz banku, lai pirktu īpašumu, un procentu likme ir 4%, pēc pusgada iet mana māsa, un tad jau likme ir 5% vai 6%. No māsas puses būtu neprāts iet skaidroties, ka, pag, a brālim bija zemāka likme! Domāju, ka situācija ir godīga un cilvēkiem nevajadzētu justies apdalītiem vai apkrāptiem. 

Ideja ir skaista, bet vai praksē Tu kā ceļu inženieris redzi šo izpratni un pretimnākšanu no iedzīvotājiem, vai redzi vēlmi iedziļināties jautājumos un darīt?

Cilvēki ir ļoti dažādi, ir tādi, kas ir sapratuši, ka varam būt saimnieki savā novadā, pilsētā, kooperatīvā, pagalmā, un ir gatavi gan ierīkot puķu dobi, gan vienoties par pagalma labiekārtošanu un mājas renovāciju, kas ir ļoti svarīgs jautājums katram Olaines novada daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājam, gan "uzmanīt kārtību" sev apkārt un vajadzības gadījumā risināt jautājumus, un ir pilnīgi pretēji cilvēki, kas uzskata, ka viss jāsakārto kādam no malas un pašam nav ne par ko jādomā un jāmaksā. Diemžēl otrā tipa cilvēkiem ir ļoti grūti, jo viņi nespēj saprast, kāpēc citiem ir ceļi, puķu dobes, renovētas mājas, bet viņiem nav.. 

Tie ir no sērijas "man pienākas".

Jā, tik tiešām ir cilvēki, kas saka: "Man pienākas!" Cilvēkiem jāsaprot, ka māja ir privatizēta un tai piegulošā zeme ir privātīpašums, tas ir kolektīvais privātīpašums, un viņu ziņā ir brīvi izvēlēties apsaimniekotāju. Ar apsaimniekotāju uz šīs zemes varat darīt jebko – taisīt spēļu laukumu, stāvvietu. Bet nē! Attieksme ir – nāciet un uztaisiet! Te jāmin piemērs, ko mēdzu iedzīvotājiem stāstīt – ja es dzīvotu privātā mājā, vai tad būtu normāli, ja es zvanītu uz pašvaldību un teiktu: "Atbrauciet un uzrociet man zemi! Es taču maksāju nekustamā īpašuma nodokli….!"?

Kopumā ar celiņiem gan gājējiem, gan velobraucējiem pēdējo gadu laikā vajadzētu būt apmierinātiem, bet zinu, ka vasarā atkal uzvirmojis jautājums par nokļūšanu iedzīvotāju iecienītajās Klīvenēs. Tiem, kas dodas ar velo vai kājām, ceļš izvēršas ne visai jauks, kad garām brauc auto.

Jā, mums ir svarīga gājēju un velo infrastruktūra, ir padarīts liels darbs savienojot ar veloceliņiem Olaini un Jaunolaini, plānots arī, ka līdz 2020. gadam tiks savienota arī Jaunolaine ar Stūnīšiem un Gaismām. Ar biedrību "Latvijas Velo informācijas centrs" ir noslēgts līgums, un viņi veic izpēti par velomaršrutu izstrādi Olaines novadā. Mērķis ir saprast tuvāko gadu darbus, lai izveidotu iedzīvotājiem un novada viesiem ērti pieejamus un interesantus velo maršrutus atpūtai, turklāt, lai šie maršruti būtu dažādi – nelielam vakara izbraucienam, vai visai ģimenei garākam izbraucienam, kas var noslēgties ar mazu pikniku. 

Tad jau vajag arī piemērotu piknika vietu!

Pie tā arī strādājam, un ļoti labi ir tas, ka visos galapunktos ir ūdeņi. Viens plānotais maršruts ir uz Uzvaras līdumu, cits uz Melnā ezera purvu, uz Stūnīšiem, Gaismām, gar Misas upi uz Plakanciemu, uz Dalbi, un vēl viens, kas man liekas interesants – uz Ložmetējkalnu caur Cenas tīreli. Veloceliņi ir svarīgi tur, kur vairāk cilvēku – lielajos ciemos un pilsētā. Savukārt ārpus apdzīvotām vietām var izmantot mazos lauku un meža ceļus.

Bet kā un vai tiek risināts jautājums par ceļu uz Klīvenēm?

Jā, iepriekšējos gados ir izdarīts labs darbiņš, bet nav izvērtēts risks, ka paralēli ir grants ceļš. Vislabākais variants putekļu novēršanai būtu asfaltēšana, kas izmaksātu aptuveni 350–400 tūkstošus, ja asfaltētu to daļu, kas ir paralēli veloceliņam. Bet to darīt nav pārāk saimnieciski, jo uz šī ceļa palielināta auto plūsma veidojas tikai vasaras mēnešos. Vēl viens variants – pasaulē ir izdomāta arī ķīmija, ko iestrādāt segumā, kas savukārt piesaistītu nakts rasu. Nesen pamēģinājām vienu 300 m posmu uztaisīt, bet vēlamo rezultātu neguvām. Izmaksas ir diezgan dārgas – viens kilometrs maksā 500 eiro. Kopš jūlija beigām veicam pašvaldības ceļa laistīšanu ar ūdeni, esam apmierināti ar iegūto rezultātu – putekļu ir daudz mazāk! Liels prieks, ka to ievērojuši un novērtē arī iedzīvotāji, kas ikdienā izmanto gājēju celiņu.

Dārzkopības sabiedrības, kas savulaik bija tiešām tikai dārzi ar mājiņām, tagad pārvērtušās par dzīvojamām mājām, kur cilvēki pavada visu gadu, un attiecīgi kādreizējie ceļi uz mazdārziņiem šodien noteikti vairs nav īsti piemēroti lietošanas intensitātei, kā agrāk. 

Dārzkopības kooperatīvi ir viens no mūsu rūpju bērniem. Kā pašvaldība mēs saprotam, ka vajag radīt visus apstākļus, lai cilvēki tur var saimniekot, dzīvot apstākļos, kādos vēlas, un tur bez ceļiem ir vēl vesela virkne jautājumu – organizatoriskie, juridiskie. Pašvaldībā strādāju tikai mazliet vairāk nekā gadu, bet jūtu, ka mūsu kopējais darbs sāk nest ievērojamus augļus. Ir kooperatīvi, kur attīstība jau ir sasniegusi stadiju ar asfaltētiem ceļiem, apgaismojumu! Tas priecē! Un gribētos aktivizēt vēl vairāk kooperatīvu, lai mūsu novads pēc iespējas plašākā mērogā būtu sakārtots. Ir, protams, arī ne tik labi piemēri.

Kā Tu to izskaidro? 

Manuprāt, viss ir atkarīgs no cilvēkiem! Ja mēs kaut ko gribam, tad visiem kopā atliek tikai nospraust mērķi, izveidot uzdevumus un uz priekšu! Vienam liekas, ja ir ceļš, tad kādam viņš ir jāuztur, bet ir citi, kas saprot, ka ceļa stāvoklis un kvalitāte ir tiešā veidā atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem, no kooperatīva, cik visi ir aktīvi. Kā uztur un kā lieto ceļu. Piemēram, ir neprāts veikt smagu materiālu (piemēram, smilts, malka, kūtsmēsli utml.) piegādi pa grantētajiem kooperatīva ceļiem gada mitrajā laikā – pavasarī un rudenī. 

Olaine un Jaunolaine šovasar tiek aprīkotas ar paaugstināta kontrasta gaismekļiem virs gājēju pārejām – pastāsti sīkāk

Tas ir nopietns ieguldījums Olaines un Jaunolaines gājēju un velosipēdistu drošības paaugstināšanā. 2014. gadā Zemgales ielā tika izveidots "pilotprojekts" – viens šāds prožektora veida gājēju pārejas apgaismojums, lai būtu uzskatāms piemērs. Tā kā šis uzskates līdzeklis bija pārliecinošs, tad šobrīd ir procesā visu galveno gājēju pāreju aprīkošana ar šādiem gaismekļiem. 

Vai šobrīd strādājot pietiek ar jau gūto zināšanu bagāžu, vai jāturpina sevi pilnveidot?

Es to daru visu laiku, ļoti daudz lasu, komunicēju un, kaut kur braucot, vienmēr pavada "profesionālais kretīnisms" – skatos uz augšu, kādi stabi un apgaismojums, skatos uz leju, kāds segums, kā uzkrāsotas līnijas un pat kā sastādītas puķes. 

Un kā uz šī fona izskatās Olaines novads?

Domāju, ka esam virs Latvijas vidējā līmeņa, bet, katram pieliekot roku, varētu būt viens no visskaistākajiem un sakoptākajiem novadiem. Ir vēl uz ko tiekties! Iedzīvotāji droši vien jau būs pamanījuši virkni publikāciju saistībā ar māju renovāciju, vēlreiz ikvienam gribētu ieteikt rūpīgi iedziļināties sniegtajā informācijā un novērtēt iespējas, ko šobrīd piedāvā namu apsaimniekotājs, pašvaldība un Eiropas Savienības fondi, un izmantot iespēju sakārtot savu īpašumu, paildzināt tā dzīves ilgumu, ietaupīt līdzekļus uz apkures rēķiniem. Novadā darba netrūkst, būtu jāpiestrādā privātīpašumu īpašniekiem pie savu īpašumu sakopšanas, koplietošanas grāvju tīrīšanas. Pie šo jautājumu risināšanas strādā pašvaldības speciālisti, un nereti tiek iesaistīta arī pašvaldības policija. Savukārt pilsētā un lielajos ciemos būtu nepieciešams rūpīgāks darbs pie labiekārtojumu izveides un apstādījumu ierīkošanas un uzturēšanas.