Olaines panorāma
Uzņēmums "Klean": "Neviena grāmata neiemācīs tik daudz kā pieredze"

Uzņēmums "Klean": "Neviena grāmata neiemācīs tik daudz kā pieredze"

Uzņēmums "Klean": "Neviena grāmata neiemācīs tik daudz kā pieredze"

Taču nupat Kristofers "SEB bankas" programmā "(ie)dvesma" saņēma grantu 10 000 eiro apmērā, kas pašreizējo biznesa modeli ļaus ievērojami pilnveidot.

Pastāstiet par platformu “Klean” – kāpēc tā cilvēkiem ir noderīga?

Tā ir divpusēja platforma, kur klients var pasūtīt uzkopšanu sev ērtā laikā, turklāt uzreiz noskaidrojot, cik pakalpojums izmaksās. Otrā pusē ir tīrītājs, kurš šo pieteikumu redz un tam piesakās. Mūsu biznesa modeli attāli varētu salīdzināt ar “Taxify” – princips ir līdzīgs.

Cik ilgs laiks pagāja, lai platformu ieviestu tirgū? Vai sākotnējā iecere ir piedzīvojusi kādas izmaiņas?

Kopā ar biznesa partneri Vadimu Ševļakovu izstrādājot platformu, pagāja nepilns gads, taču tad sapratu, ka pilnveidot jau var bezgalīgi, bet vienā brīdī tā tomēr jānodod lietotāju vērtēšanai.

Kad palaidām produktu tirgū, izrādījās, ka manis izdomātais biznesa modelis tomēr īsti nestrādā un vajadzīga cita pieeja. Sākotnēji man šķita, ka es vienkārši izveidošu platformu, kur klients veiks pasūtījumu, bet tīrītājs pieteiksies. Taču atklājās, ka nepieciešams arī milzīgs organizatoriskais darbs, jo šis ir bizness ar cilvēkiem, un tieši cilvēki jebkurā biznesā ir lielākais izaicinājums – tas nav kā uztaisīt programmu, ko pēc tam var simtreiz nokopēt.

Tāpat biju plānojis, ka ar laiku platforma nodrošinās dažādus pakalpojumus – sākšu ar tīrīšanu, pēc tam piedāvāšu remontu –, taču, sākot strādāt, sapratu, ka vienam uzņēmumam tas ir ļoti grūti paveicams. Gada laikā esmu pieredzējis tik daudz problēmu, ka tagad uzskatu – viss spēks tomēr jākoncentrē uz vienu jomu.

Kāds šobrīd ir galvenais uzdevums, kas jums jāpaveic?

Pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Kur rodas problēma? Nav pietiekami daudz uzticamu tīrītāju, kurus varētu piesaistīt platformai, un esošie pārsvarā ir vecāka gadagājuma cilvēki. Jaunie varbūt arī gribētu, taču viņiem trūkst vajadzīgo iemaņu, – mēs nevaram sūtīt pie klienta cilvēku, kurš nekad iepriekš nav veicis uzkopšanu. Līdz ar to esmu nonācis pie secinājuma, ka nepieciešama kaut kāda apmācības sistēma, jo Latvijā nekā tāda nav. Tas ir arī tas, pie kā šobrīd strādāju, – kā izveidot efektīvu apmācības sistēmu tīrītājiem.

Vai esat pētījis ārvalstu konkurentu veiksmes un neveiksmes un vai uzskatāt, ka nākotnē jūsu biznesam varētu būt arī eksporta potenciāls?

Jā, līdzīga veida uzņēmumi darbojas gan tepat kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā –, gan arī citur Eiropā, ASV un visā pasaulē. Tuvākais konkurents ir uzņēmums Viļņā, ar kuru, iespējams, nākotnē mēs varētu apvienoties, jo arī viņi saskaras ar dažādām problēmām – kopā varētu būt vieglāk rast risinājumus. Piemēram, ASV savulaik lielākais šāda tipa uzņēmums “Homejoy” bankrotēja, jo ļoti ātri mēģināja izplesties un piedāvāja pārāk zemas cenas, lai būtu rentabls.

Uz eksportu skatos tā – ja ir vēlme eksportēt, jāatrod kāda īpaša lieta, ko varu piedāvāt. Lielākoties neviena no konkurentu kompānijām nenodarbojas ar tīrītāju apmācībām pirms viņu pieņemšanas darbā. To izmēģināju pats – piecās minūtēs piereģistrējos Vācijas lielākajā platformā “Helpling” un jau skaitījos tīrītājs.

Baltijā šobrīd ir viens uzņēmums, kurš apmāca tīrītājus, – ar to kopā arī mēģinu izveidot apmācības sistēmu, kur jaunie tīrītāji vajadzīgās iemaņas varētu apgūt ar video palīdzību. 

Kā uzņēmumam līdz šim izdevies piesaistīt finansējumu, un kādam mērķim kalpos saņemtais grants?

Šis man ir jau otrais raunds finanšu piesaistē. Biznesu uzsākot, man ar draugu palīdzību izdevās piesaistīt privātās investīcijas. Šāda tipa platformām vispār ir grūti piesaistīt naudu, jo tas ir liels risks, bet, protams, arī liela atdeve, ja projekts izrādās veiksmīgs.

Puse no saņemtā granta aizies IT lietām, jo tā ir joma, kur uzlabojumi nepieciešami nepārtraukti. Vēl 20% izmantošu tīrītāju apmācības programmas ieviešanai, 20% – tālākai tirgus izpētei un, visbeidzot, 10% – mārketingam.

Esmu sapratis, ka labs produkts pārdod pats sevi, līdz ar to – jo labāks produkts, jo mazāk būs jāiegulda mārketinga aktivitātēs.

Informāciju sagatavoja:

Olaines novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciālists