Olainē pieminēti komunistiskā genocīda upuri
Šodien, 25. martā, pie komunistiskā terora upuriem veltītā piemiņas akmens Zeiferta ielā Olainē norisinājās komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis, kurā klātesošie godināja 1949. gada 25. marta deportāciju upuru piemiņu un pieminēja vienu no traģiskākajām lappusēm Latvijas 20. gadsimta vēsturē.
Saskaņā ar vēstures avotos pieejamajiem datiem 1949. gada 25. marta deportācijās no Latvijas 33 ešelonos tika izvestas 13 624 ģimenes jeb 41 828 cilvēki, tostarp 11 523 vīrieši, 19 414 sievietes un 10 919 bērni.
Laika posmā no 1949. gada 25. marta līdz 29. martam no Olaines pagasta tika deportēti 109 iedzīvotāji, kas spilgti apliecina, cik smagi represijas skāra arī vietējo kopienu un ģimeņu dzīves.
Šī diena atgādina par mūsu tautas piedzīvotajiem zaudējumiem un ciešanām, vienlaikus apliecinot nepieciešamību saglabāt dzīvu piemiņu par deportācijām, represijām un to sekām nākamajām paaudzēm.
Pasākumā klātesošos uzrunāja Olaines Vēstures un mākslas muzeja direktors Māris Ribickis: “Šī diena Latvijas vēsturē vienmēr būs tumša un skumja. 1949. gada 25. marta rīts tūkstošiem ģimeņu atausa ar izmisumu, sāpēm un neziņu par nākotni. Sarunās ar cilvēkiem, kuri paši piedzīvojuši šo traģēdiju, atklājas, ka izsūtījums nebija tikai pārvietošana prom no mājām – tas bija dzīvi sagraujošs pārdzīvojums, kura sekas jūtamas vēl paaudzēs.”
Piemiņas brīdī piedalījās arī Olaines novada pašvaldības domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Līga Gulbe, kura savā uzrunā sacīja: “Jau 77 gadus Māras diena Latvijā diemžēl ir saistīta ar sērām, atceroties notikumus, kas risinājās 1949. gada 25. martā. Arī šogad vēlos teikt sirsnīgu paldies un noliekt galvu jūsu priekšā – tās paaudzes priekšā, kura piedzīvoja šos traģiskos gadus. No jums mēs varam mācīties sīkstumu, nelokāmību un nepadošanos. Paldies jums par to.
Tieši šajā laikā, kad pasaule apkārt ir nemieru pilna, mēs īpaši skaidri apzināmies, cik svarīgi un svēti mums ir jēdzieni – brīvība un valoda. Cik būtiski un vienlaikus trausli ir tas, ka varam dzīvot, domāt, sarunāties un sapņot savā dzimtajā valodā, svinēt savus svētkus un nodot šīs vērtības saviem bērniem. Tas, kas ikdienā šķiet pašsaprotams, patiesībā ir jāsargā ar lielu cieņu un atbildību.”
Piemiņas brīdī vārds tika dots arī Latvijas Politiski represēto apvienības koordinatorei Laimai Sprancmanei un Olaines novada nevalstisko organizāciju valdes priekšsēdētājai Ausmai Konošonokai.
Ar dziesmām un vārdiem piemiņas pasākumā uzstājās Olaines 2. vidusskolas skolēni, piešķirot piemiņas brīdim īpašu emocionālu noskaņu.
Piemiņas brīdi organizēja Olaines Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar Olaines pilsētas politiski represēto personu klubu “Atbalss”.
Sirsnīgs paldies ikvienam, kurš bija klātesošs, piedalījās piemiņas brīdī un ar savu klātbūtni, atbalstu un cieņpilno attieksmi godināja komunistiskā genocīda upuru piemiņu.