Olaines novadā aizvadīts skolu un bērnu bibliotekāru lasītpatikas forums “Lasošās kopienas Latvijā”

27. martā Olaines novadā aizvadīts Latvijas skolu un bērnu bibliotekāru 3. lasītpatikas forums “Lasošās kopienas Latvijā”, kas Jaunolainē un Olainē pulcēja skolu un publisko bibliotēku bibliotekārus, pedagogus un lasītveicināšanas entuziastus no visas Latvijas. Forumā īpaša uzmanība tika pievērsta lasītprieka veicināšanai, bibliotēku un skolu sadarbībai, kā arī kopienas nozīmei bērnu un jauniešu lasīšanas paradumu, tekstpratības un kritiskās domāšanas attīstībā.

Foruma atklāšanā tika uzsvērts, ka lasītpatika sākas ar cilvēkiem – ar tiem, kuri bērniem un jauniešiem palīdz atklāt grāmatu pasauli, iedrošina lasīt un veido vidi, kurā lasīšana kļūst par piedzīvojumu, nevis pienākumu. Bibliotēka šodien ir daudz vairāk nekā vieta, kur sastapties ar grāmatām, tā ir telpa kopienai, izaugsmei, sarunai un iedvesmai.

Dalībniekus uzrunāja Latvijas Bibliotekāru biedrības Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja un Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītāja Aija Jankava, kā arī Jaunolaines bibliotēkas vadītāja Ieva Punka. Tika uzsvērts, ka pasākums, kas aizsākās Siguldā, turpinājās Tukuma novadā un šogad norisinājās Olaines novadā, ir kļuvis par skaistu tradīciju un nozīmīgu tikšanās vietu nozares profesionāļiem. Ar pateicības un novērtējuma vārdiem bibliotekāru darbam foruma atklāšanā uzstājās arī Olaines novada pašvaldības, Saeimas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.

Olaines novada pašvaldības domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Līga Gulbe savā uzrunā pateicās bibliotekāriem par viņu darbu, uzsverot, ka tieši viņi bērnos veicina ne vien lasītprasmi, bet arī dziļāku spēju domāt un just: “Pie jums bērns vai jaunietis visbiežāk nonāk jau ar apgūtu lasītprasmi, bet tieši jūs palīdzat lasīšanai kļūt par pieredzi, kurā iesaistās gan sirds, gan prāts.”

Viņa arī akcentēja lasīšanas nozīmi laikā, kad sabiedrībai īpaši nepieciešama kritiskā domāšana un spēja orientēties sarežģītajā pasaulē: “Cilvēks, kurš lasa, saprot izlasīto un prot spriest, spēj patstāvīgi izvērtēt notiekošo un nav viegli ietekmējams.”

Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre forumā īpaši izcēla bibliotekāra mūsdienīgo un sabiedriski nozīmīgo lomu. Viņa atzina, ka bibliotēkas šodien ir kļuvušas par bezrobežu vidi, kur sastopas zināšanas, atbalsts un piederības sajūta: “Bibliotēka ir vieta, kas satuvina atšķirīgo, izceļ kopīgo, sniedz atbalstu un iedvesmo, savā ziņā kļūstot arī par ietekmīgu balsi kopienā.”

Raksturojot bibliotekāru darbu, viņa to salīdzināja ar neredzamu, bet ļoti būtisku sabiedrības vienotības spēku: “Bibliotekārs šodien savā ziņā ir kā kurpju šņore vislabākajā nozīmē, kas satur kopā sabiedrību.”

Agita Zariņa-Stūre uzsvēra arī skolu bibliotēku vēl līdz galam neizmantoto potenciālu, norādot, ka tās var kļūt par ļoti nozīmīgu atbalstu mācību procesā un bērnu izaugsmē, ja vien bibliotēka skolā tiek uztverta kā līdzvērtīgs sadarbības partneris.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols savā uzrunā uzsvēra, ka bērnu ceļš uz lasīšanu sākas ar iespēju izvēlēties, atklāt un iepazīt grāmatu pasauli sev piemērotā veidā. “Lasītprieks patiešām sākas ar brīvību, ar izvēli,” viņš sacīja, piebilstot, ka šāda pieredze palīdz bērniem izaugt par atbildīgiem un domājošiem cilvēkiem. Tāpat viņš apliecināja, ka lasītprasme, tekstpratība un lasītpatikas veicināšana šobrīd ir viena no izglītības jomas prioritātēm valstiskā līmenī.

Foruma saturs apliecināja, ka lasīšanas veicināšana Latvijā notiek daudzveidīgi un radoši – no bibliotēku un skolu sadarbības iniciatīvām līdz darbam ar jauniešiem, stāstniecībai, kopienu iesaistei un kultūrvēstures izziņai. Programmas pirmajā daļā Jaunolainē uzmanība tika veltīta lasošām kopienām Latvijā un sadarbības pieredzei – dalībnieki iepazinās ar grāmatu klubu veidošanas pieredzi bibliotēkās, apmeklēja Teodora Zeiferta skolu, izzinot rakstnieka ieguldījumu latviešu literatūrā un kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi apkaimē, viesojās Olaines Sv. Elizabetes baznīcā, kur lasītpatikas tēma savijās ar novada rakstniecības pirmssākumiem, kā arī piedalījās darbnīcā par stāsta spēku un iespējām ar stāstniecības palīdzību ieinteresēt jauniešus lasīt.

Savukārt pēcpusdienā Olainē forums atklāja, cik atšķirīgi un iedvesmojoši var būt ceļi uz lasīšanu – no nodarbībām, kur bērnus lasīt iedrošina mājdzīvnieki, un muzeja pieredzes, kur grāmatas, vēsture un vietējie stāsti palīdz dziļāk iepazīt novadu, līdz grāmatu, pasaku un stāstu iedzīvināšanai uz bibliotēkas skatuves un jauniešu projektiem, kuros bibliotēka kļūst par radošas iniciatīvas, līdzdalības un ideju attīstīšanas telpu.

Foruma noslēgumā dalībniekiem bija iespēja piedzīvot arī lasītpatiku mūzikā, kur dzeja savijās ar skaņu. Mūziķa un dziesmu autora Mārtiņa Kantera dzeja un mūzika kļuva par īpašu emocionālu akcentu, atklājot vārda spēku vēl citā mākslinieciskā izpausmē.

Šī diena vēlreiz atgādināja, ka lasītpatika nav tikai par grāmatām – tā ir par cilvēkiem, attiecībām un kopābūšanu. Tā ir par vidi, kurā bērns tiek pamanīts, iedrošināts un ieinteresēts. Un tieši bibliotekāri, skolotāji un kultūras darbinieki ir tie, kuri palīdz lasīšanai kļūt par dzīvu, nozīmīgu un iedvesmojošu pieredzi.

Latvijas skolu un bērnu bibliotekāru 3. lasītpatikas forumu “Lasošās kopienas Latvijā” organizēja Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Bibliotekāru biedrība, Olaines novada pašvaldība un Olaines Kultūras centrs.

Foruma galerija pieejama - šeit.