Vasaras saulgrieži. Priecīgus svētkus!
Vasaras saulgrieži ir laiks, uz kuru attiecas latviešu tautas paruna – ko sēsi, to pļausi. Tiek dota iespēja uzdot sev jautājumu: ko es gribu, ko man vajag, ko es varu darīt, lai notiktu tas, kas man ir vispiemērotākais? Tas ir laiks savu domu sakārtošanai, gan vainagus pinot, gan dedzot ugunskuru.
Jāņiem gatavojas jau laikus – izravē dobes, izmazgā drēbes, sapoš istabu un māju. Tiek gādāts, lai nekā netrūktu, ko pasniegt jāņubērniem. Saimnieki darīja visu, lai izvairītos no diezgan bezkaunīgas apdziedāšanas.
Diena pirms Jāņiem ir “zāļu diena”. Tiek gādātas meijas no bērziem un pīlādžiem mājai – bērzs veicina attīrīšanos, pīlādzis aizsargā no ļaunuma. Telpas un durvju priekšu rotā ar ozolu zariņiem, kalmēm, jāņuzālēm. Laika vērojums: ja bērziem robainas lapas, būs slapja vasara, ja gludenas lapu malas – sausa vasara.
Vainagu pinot, domā par to, kuram šis vainags tiks dāvāts. Vainags jānopin tik stiprs, lai to nevarētu pārraut. Lai vainags būtu tik stiprs kā ģimenes trīs paaudzēs vai tava vēlēšanās. Ziedu enerģija, ievīta vainagā, veicina attīrīšanos. Vainagā iepin tos ziediņus, pēc kuriem sniedzas roka. Tad skatās, kas dzīvē būs visvajadzīgākais. Ozolu vainagā ir spēks un ilga mūža kods, tas nodrošina enerģētisko aizsardzību. Jasmīna un citu ziedu saldā smarža piesaista viedus sapņus un mīlestību. Asinszāle rūpējas par veselību un spēku. Zemeņu ziedi nes veiksmi. Āboliņš stiprina garīgos spēkus un uzticību. Piparmētra atbrīvo no ļauniem spēkiem un nodrošina aizsardzību. Biškrēsliņš – ilgam mūžam un tīrībai. Margrietiņa veicina mīlestību un kaislību.
Vainagus vijot, pirmie ziedi jāliek krustā, lai ļauni ļaudis neaprunātu. Tautasdziesmas vēsta par buldurjāni vainagā. Jāņuzāles lasot, vispirms ar augu sasveicinās un lūdz atļauju to noplūkt. Trejdeviņu ziedu pušķim lasa 27 dažādu augu pušķīšus. Katram noplūktajam auga pušķītim tiek uzticēta kāda vēlme (līdz nākamā gada vasaras saulgriežiem). Pirmie deviņi augi plūcami par sevi, otrie deviņi – par tuviniekiem, trešie deviņi – par savu tautu un zemi.
Jāņu vakars
Jāņu vakarā aplīgo māju, mājas lietas, liek vainagus arī mājas mīluļiem un lopiņiem. Jāņu vakarā vajag iet uz mežu un iegulties papardēs. Kas no briesmām nebaidīsies, tas varēs dabūt vienu papardes ziedu un kļūt bagāts. Tur, kur līgotāji gājuši pāri pļavām, augot labāka zāle. Saulrietā sien deviņu zaru lapu slotiņu rasas vākšanai. Jāņu vakarā kaimiņienēm vajag daudz runāt, tad neesot jāstrīdas visu gadu. Jāņu vakarā pušķo laukus: kāpostos sprauž liepu zaru, lai mīksti kāposti izaug; rudzos – ozola zaru, lai cieti graudi; pīlādzi – pie vārtiem, lai sātans netiek iekšā; mežrozes – pie kūts, lai raganas netiek govis slaukt.
Jāņu nakts
Saulei rietot, kalna galā iededz uguni, lai lauki tiktu tālu apspīdēti un būtu ražīgi. Ugunskuri attīra cilvēku. Ugunij ziedo trīs svarīgas lietas – maizīti, medu, dzīparu. Mentāli varam sadedzināt visu lieko un nevajadzīgo, lai atbrīvotos vieta vēlamajam, vajadzīgajam, noderīgajam. Jāņuguns deg līdz saullēktam. (Šajā ugunskurā desiņas necep.) Uzturēšanās pie ugunskura dod veselību un pasargā no slimībām. Pāri ugunskuram lec, sadevušies rokās vai apjozušies ar vībotnēm.
Jāņabērni dzied līgotnes, iet rotaļās, zīlē. Meitas met vainagu ābelē un skaita – pēc cik mēģinājumiem vainags paliks zaros, pēc tik gadiem apprecēsies. Meitas palaiž upē vai ezerā pa diviem vainagiem, lai zīlētu par kāzām, – ja vainagi satiksies, kāzas rudenī būs.
Ap pusnakti brien ūdenī – tad būšot nauda pastalās, bet kabatas lakatā līdzi paņemtie vībotņu ziedi pārvērtīšoties zeltā vai sudrabā. Jāņu naktī lec pāri ugunskuram, lai odi nekostu. Jāņu naktī varot dabūt velnu redzēt, ja pliks stāvot vārtu starpā.
Jāņu rīts
Vēl pirms saullēkta savāc rīta rasu palagā vai rasas slotiņā. Rasu glabāja veselībai. Vībotnes rasu savāc lakatiņā – būšot nauda. Biškrēsliņu rasa derot dziedniecībai. Brien pa rasu – būšot nauda pastalās. Mazgājas rasā skaistumam un veselībai.
Pie ugunskura ar dziesmām sagaida saulīti, kura trejdeviņas reizes rotājas. To varot redzēt caur biezu ķemmi. Sakopj ugunskura vietu. Nodzied saules dziesmas.
Jāņu diena
Cienājas ar sieru. Jāņu vainagus piekar pie sienas klētī vai istabā. Tie glabāsies vismaz līdz Bluķa vakaram. Šos vainagus aplej ar verdošu ūdeni un lieto vannām.
Ja Jāņos līst lietus, būs slapja vasara. Ja Jāņu dienā nelīst lietus, būs jauks rudens.
Pēcjāņi
No Jāņu meijām sien pirtsslotas. Pīlādžu zari paliek aizsprausti istabas stūros, lai sargātu no kukaiņiem. Cik dienas pēc Jāņiem dzeguze kūko, tik dienas pēc Mārtiņiem lopi ies ganos.