Veselīgs dzīvesveids

Sākoties siltākam laikam, cilvēki aizvien vairāk pavada laiku brīvā dabā. Ērču aktivitātes sezona sākas, kad sniegs nokūst un gaisa temperatūra pārsniedz +3–5 °C grādus. Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Tāpēc ir svarīgi atcerēties par piesardzību un laikus veikt vakcināciju, lai pasargātu sevi un bērnus no ērču encefalīta.

Valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu ir pieejama bērniem no 1 līdz 18 gadu vecuma, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā[1]. Šogad ērču encefalīta endēmisko teritoriju sarakstā iekļauti 5 novadi – Kuldīgas novads, Dienvidkurzemes novads, Ventspils novads, Talsu novads un Cēsu novads. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts[2], kura pamatprakse ir attiecīgajā teritorijā[3].

Šogad, pamatojoties uz Imunizācijas valsts padomes lēmumu, mainīta vakcīnu saņemšanas kārtība – rekomendācija pāriet uz 10 gadu (iepriekš 5 gadi) balstvakcinācijas intervālu pēc ceturtās ērču encefalīta vakcīnas devas saņemšanas (pamatvakcinācija – 1; 2; 3 pote un pirmā balstvakcinācija)[4]. 

SPKC epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai un vienīgi pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnestām slimībām, piemēram, “Laimas slimību” un ērlihiozi. Tāpēc svarīgi ievērot piesardzības pasākumus – pielāgot apģērbu tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt, izvēlēties gaišas un slīdošas drēbes u. c. Pēc pastaigas un tās laikā uzmanīgi jāapskata sevi un savu apģērbu, kā arī regulāri jāpārbauda savus mājdzīvniekus.

Aicinām informāciju izplatīt pašvaldības mājaslapā un/vai sociālo tīklu kontos. 

 

Vairāk informācijas meklē ŠEIT!

 

 

 

 

3. martā tiek atzīmēta Pasaules dzirdes diena, ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni par novēršamiem dzirdes traucējumiem vai dzirdes zudumu.

Skaļa mūzikas klausīšanās nelabvēlīgi ietekmē ausu veselību. Tā var izraisīt zvanīšanu vai trokšņus ausīs, kā arī dzirdes pasliktināšanos. Trokšņa izraisīta dzirdes pasliktināšanās ir novēršama, ievērojot drošas klausīšanās principus:

• klausoties mūziku austiņās, ierīces skaļuma līmeni jāiestata uz ne vairāk kā 60% no maksimālā iespējamā skaļuma. Austiņām jābūt kvalitatīvām un apkārtējo troksni slāpējošām;
• regulāri jāatpūtina dzirdi, atrodoties klusumā, kā arī jāierobežo audio ierīču ikdienas lietošanas ilgumu;
• trokšņainās vietās jālieto ausu aizsarglīdzekļi, piemēram, aizsargaustiņas vai ausu aizbāžņi. Jāmēģina atrasties pēc iespējas tālāk no trokšņa avota;
• priekšroka dodama rotaļlietām ar regulējamu skaļumu. Skaļumu nepieciešams iestatīt zemākajā iespējamajā līmenī.

Ausis nedrīkst tīrīt ar vates kociņiem un citiem spiciem priekšmetiem. Tā var traumēt bungplēvīti, kā arī radīt auss iekaisumu. Pilnīgi pietiek, ja ausis iztīra ar pirkstu.

Ja radušās aizdomas par dzirdes pasliktināšanos, ausīs jūtamas sāpes, dzirdama zvanīšana vai trokšņi, jāvēršas pie ārsta – otolaringologa.

Papildu informācija par drošu un nekaitīgu audio ierīču lietošanu un drošu klausīšanos bērniem: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17647/download?attachment.

Pasaules dzirdes dienas ietvaros SPKC speciālisti izstrādājuši infografiku “Rūpējies par savu dzirdi”, kurā apkopoti ieteikumi, kā saudzēt dzirdi. Pielikumā nosūtām informatīvo materiālu gan PDF, gan attēla formātā, tematiskās dienas tēmas aktualizēšanai pašvaldībā.

 

 

 

 

Katru gadu 10. novembrī tiek atzīmēta Pasaules imunizācijas diena. Šīs dienas mērķis ir veicināt iedzīvotāju informētību par vakcinācijas priekšrocībām un tās ilgtermiņa ieguvumiem slimību novēršanā. Vakcinējoties var pasargāt sevi un apkārtējos no smagas slimības izpausmes. Vakcinācija ir gan izmaksu ziņā, gan darbības ziņā efektīvs risinājums, lai novērstu smagu slimības gaitu visa vecuma cilvēkiem.  

Pateicoties vakcinācijai ir izskaustas bakas un praktiski izskausts poliomielīts un laika posmā no 2000. līdz 2018. gadam mirstība no masalām visā pasaulē samazinājusies par 73%.  

 

Vakcinācija: 

• pasargā cilvēku no saslimšanas vairumā gadījumu. Saslimšanas gadījumos vakcinētam cilvēkam slimības simptomi ir vieglāki un atveseļošanās ir ātrāka.  
• pasargā sabiedrību, jo vakcinētam cilvēkam ir mazāka iespēja izplatīt infekcijas slimību citiem cilvēkiem. Tādējādi vakcinēti cilvēki pasargā tos, kas paši nevar vakcinēties, tostarp, zīdaiņus un cilvēkus ar novājinātu imunitāti, piemēram, onkoloģisko slimību pacientus.  

Atgādinām, ka ir svarīgi rudens un ziemas periodā vakcinēties pret gripu un Covid-19. Vairāk informācijas ŠEIT.  

 

Būtiski ir vakcinēties pret cilvēka papilomas vīrusu, kas var veicināt dzemdes kakla, maksts, vulvas vēža attīstību sievietēm, dzimumlocekļa vēža attīstību vīriešiem, anālā kanāla, kā arī mutes un rīkles vēža attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem. Šobrīd gan meitenēm (12–17 gadi), gan zēniem (12–17 gadi) ir pieejama valsts apmaksāta vakcīna pret vēzi izraisošo CPV vīrusu. Lai nodrošinātu aizsardzību iespējami savlaicīgi, ir svarīgi meitenēm un zēniem vakcinēties vēl pirms intīmu attiecību uzsākšanas. Vairāk informācijas ŠEIT.  

Kā arī atgādinām pārskatīt potēšanās pasi un noskaidrot vai nav nepieciešama revakcinācija pret difteriju.   

 

Aicinām izmantot arī citus SPKC izstrādātos informatīvos materiālus par infekcijas slimībām, to profilaksi un vakcināciju:   

• Video “Vakcinējies pret sezonālo gripu!”; 

• Infografika “Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu” 
• Informācija par cilvēka papilomas vīrusu pieejama ŠEIT; 
• Informācija par difteriju pieejama ŠEIT;  
• Informācija par garo klepu pieejama ŠEIT;  
• Informatīvais materiāls par garo klepu – “Garais klepus”; 

• Informācija par masalām pieejama ŠEIT; 
• Informatīvais materiāls par masalām – “Masalas”; 
• Bērnu vakcinācijas kalendārs ŠEIT;  
• Rekomendētā vakcinācija un piemērotākās vakcīnas pieaugušajiem ŠEIT. 

 

  

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit.    

 

 

 

 

14. novembrī tiek atzīmēta Pasaules diabēta diena. 

Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kuru raksturo organisma nespēja regulēt glikozes (cukura) līmeni asinīs. Cukura diabēts ir viena no nozīmīgākajām neinfekcijas slimībām gan saslimstības, gan mirstības cēloņu ziņā Latvijā, kā arī citās Eiropas Savienības valstīs un pasaulē kopumā.  

Vismaz astoņus no desmit 2. tipa cukura diabēta gadījumiem ir iespējams novērst, veltot vairāk rūpju un uzmanības savai veselībai – uzturot normālu ķermeņa masu, regulāri nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm un lietojot veselīgu, sabalansētu uzturu. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai pašvaldības iedzīvotāji zinātu un ievērotu veselīga dzīvesveida pamatprincipus savā ikdienā, tādējādi samazinot 2.tipa cukura diabēta attīstības risku nākotnē.  

Šogad SPKC speciālisti ir aktualizējuši infografiku par cukura diabētu, lai atgādinātu par galvenajiem cukura diabēta tipiem, simptomiem un veselīga dzīvesveida principiem 2. tipa cukura diabēta profilaksē. Aicinām infografiku ievietot pašvaldības mājaslapā un citos komunikāciju kanālos. Tāpat SPKC speciālisti ir sagatavojuši infolapu “Mīti un fakti par cukura diabētu”, kurā atspēkoti sabiedrībā pastāvošie mīti par cukura diabētu. Ceram, ka izstrādātie materiāli pašvaldības iedzīvotājiem sniegs zināšanas par cukura diabēta raksturīgākajām pazīmēm un profilaktiskajiem pasākumiem slimības novēršanai. 

Aicinām Pasaules diabēta dienā izmantot arī SPKC un VM iepriekš izstrādātos informatīvos materiālus, izglītojot pašvaldības iedzīvotājus par 2. tipa cukura diabēta profilakses jautājumiem: 

• Informatīvie materiāli par cukura diabētu: 
  • Buklets “Cukura diabēts”; 
  • Infografika “Cukura diabēts”; 
  • Video materiāls “Cukura diabēts – kā no tā izvairīties?”. 
• Informatīvie materiāli par veselīgu uzturu: 
  • Krāsojamā grāmata “Vesels ēdis”; 
  • Darba burtnīca “Pasaules ūdens diena”; 
  • Infolapa “Ēd dārzeņus, augļus un ogas katru dienu”;  
  • Infolapa “Ķermeņa masas indekss”; 
  • Infografika “Neaizmirsti padzerties!”; 
  • Infografika “Ēd veselīgi, izmantojot šķīvja principu”;  
  • Infografika “Patiesība par cukuru” ; 
  • Infografika “Saldinātie gāzētie dzērieni” ; 
  • Infografika “Tavs dārzs ir vitamīnu un minerālvielu pilns!”; 
  • Informatīvais materiāls “Ieteikumi veselīgam veģetāram uzturam”; 
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem”; 
  • Buklets “Uztura ieteikumi bērniem līdz 2 gadu vecumam”;  
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam”;  
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura paradumu ceļvedis bērniem 7–10 gadu vecumā”;  
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura paradumu ceļvedis pusaudžiem 11–14 gadu vecumā”;  
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura paradumu ceļvedis jauniešiem 15–18 gadu vecumā”; 
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam”; 
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem”;  
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi sievietēm zīdīšanas periodā”. 
• Informatīvie materiāli par fiziskajām aktivitātēm: 
  • Infolapa “Fizisko aktivitāšu piramīda”; 
  • Uzlīme “Izvēlies kāpt pa kāpnēm”;  
  • Informatīvais materiāls “Fizisko aktivitāšu ieteikumi Latvijas iedzīvotājiem”;  
  • Infografika “Pastaiga – ieguldījums Tavā veselībā visos gadalaikos”; 
  • Infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi bērniem un pusaudžiem (0-17 gadi)”; 
  • Infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi pieaugušajiem (18-64 gadi)”; 
  • Infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi senioriem (>64 gadi)” . 

 

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit.