4. maijs - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena
4. maijs Latvijas vēsturē
Augstākās padomes vēlēšanas
1990. gada 18. martā notika Augstākās Padomes vēlēšanas. Šajās vēlēšanās pirmo reizi Padomju Savienībā tika pieļauta vairāku politisko spēku piedalīšanās. Spēcīgākais Latvijas neatkarības idejas atbalstošais politiskais spēks bija 1988. gadā dibinātā Latvijas Tautas fronte. Augstākās Padomes vēlēšanās no 201 mandāta 131 ieguva Latvijas Tautas frontes deputāti, kas bija svarīgs panākums ceļā un neatkarības deklarācijas izveidi un apstiprināšanu.
Neatkarības deklarācijas izveide
Pēc vēlēšanām tika uzsākta sarežģītā dokumenta – Neatkarības deklarācijas vadlīniju izveide. Šo sarežģīto uzdevumu veica Latvijas Tautas frontes frakcija ( Romāns Apsītis, Valdis Birkavs, Vilnis Eglājs, Aivars Endziņš, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš, Egils Levits un Rolands Rikards).1990.gada 24.martā parādījās Neatkarības deklarācijas pirmie projekti – “minimālais” (ierobežotas neatkarības pieprasīšana) un “maksimālais” (pilnīgas neatkarības pasludināšana) variants. Deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pasludināja 1940. gada 17. jūnija Padomju Savienības militāro iebrukumu Latvijas teritorijā par starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti. Aprīlī un maijā darbs turpinās tikai pie “maksimālā” varianta pilnveidošanas un uzlabošanas. Neatkarības deklarācijas izveides pretinieki bija Interfrontes pārstāvji.
1990. gada 4. maijs – Neatkarības deklarācijas pieņemšana
Dienu pirms svarīgā dokumenta pieņemšanas, tika sasaukta Augstākās Padomes pirmā sesija, kuras laikā tika ievēlēts padomes priekšsēdētājs – Anatolijs Gorbunovs. Jau rīta pusē pie Augstākās padomes ēkas pulcējās cilvēki, lai paustu atbalstu deputātiem, kas veica atbildīgu balsojumu par Latvijas neatkarību. Pašu ēku apsargāja milicijas darbinieki un Latvijas Tautas frontes brīvprātīgie, lai šo svarīgo balsojumu nepārtrauktu provokācijas un cita veida nekārtības, kuras varēja izraisīt Interfrontes biedri. Balsojums sākās pēcpusdienā un par deklarācijas pieņemšanu nobalso 2/3 deputāti, jeb 132 no 198 deputātiem. Balsojuma laika pie Augstākās padomes ēkas bija sapulcējies milzīgs skaits cilvēki, kuri ar radio uztvērējiem rokās uzmanīgi sekoja līdzi balsu skaitīšanai. Augstākās Padomes frakcijas “Līdztiesība” ( Interfronte) deputāti balsoja ar kāju palīdzību, tādā veidā norādot savu attieksmi pret neatkarības ideju. Pēc balsojuma “Līdztiesība” biedri demonstratīvi atstāja sēžu zāli.
Pēc balsojuma cilvēki ar ziediem rokās un asarām acīs sagaidīja no Augstākās padomes ēkas iznākušos Latvijas tautas frontes frakcijas deputātus un sirsnīgi pateicās par balsojumu. Deklarācijas pieņemšana bija otrs svarīgākais dokuments Latvijas vēsturē aiz 1918.gada 18.novembrī parakstītā Latvijas Republikas proklamācijas akta.