Ķiploku bizness Uzvaras Līdumā

Uzņēmums: “Ķiploku pasaule”

Saimnieki: Antra un Aigars Zeiliņi

Darbības joma: pārtikas produktu mājražošana

Daži produktu veidi: ķiploku pesto, marinēti ķiploki, aveņu–ķiploku mērce, ķiploku ledenes, marinēti ķiploku ziedi, tomāti želejā ar ķiplokiem, ķiploku sveces

Ķiploku bizness Uzvaras Līdumā

Ar recepti mantojumā, krīzes motivēta, Zeiliņu ģimene izveido veiksmīgu mājražošanas uzņēmumu “Ķiploku pasaule”.

Ideja par ķiplokiem nāk no senčiem – par sava biznesa pirmsākumiem stāsta uzņēmuma “Ķiploku pasaule” dibinātāji Antra un Aigars Zeiliņi. Aigara vecvecāki ir bijuši lieli ķiploku cienītāji – audzējuši un pārstrādājuši tos pašu vajadzībām kā veselīgu un gardu piedevu ēdienam. Pēckrīzes laikā izveidotais ķiploku bizness astoņu gadu laikā ir krietni gājis plašumā – apskatīt ķiploku audzētavu un nobaudīt kādu no 15 produktu veidiem uz Uzvaras Līdumu gadā atbrauc ap trim tūkstošiem viesu.

Kā sākāt savu biznesu?

Iesākām pēckrīzes laikā, jo krīzes rezultātā paliku bez darba. Tad nu bija jādomā, ko darīt tālāk. Uzvaras Līdumā nopirkām zemesgabalu, kas tolaik bija mūsu dzīvesvietai Dalbē tuvākā nopērkamā zeme, un tā viss sākās.

Kāpēc pievērsāties tieši ķiplokiem?

Ieprecējos ķiploku cienītāju ģimenē (smejas). Krīzes laikā apmeklēju daudzus dažādus seminārus, kur ķiploki tik daudz pieminēti kā attīstāms virziens, jo tolaik no Latvijas veikalu plauktiem mūsu pašu ķiploks bija pazudis. Mani šī niša ieinteresēja, un uzreiz bija arī skaidrs tas, ka es negribu audzēt ķiplokus vairumtirdzniecībai, bet gribu izveidot uz ķiploku bāzes savus produktus.

Cik daudz ķiploku izaudzējat?

Ņemot vērā, ka te viss ir roku darbs – ar rokām stādām, ravējam, novācam un pārstrādājam –, mūsu maksimālais apjoms ir aptuveni pushektārs zemes. Tajā iestādām ap 500 kilogramiem ķiploku, novācam kādas divas tonnas. Nelielu daļu pārdodam, bet visu pārējo pārstrādājam vai izmantojam stādīšanai. Bet mūsu pirmie produkti bija marinēti ķiploku ziedi un ķiploku pulveris.

Kur uzzinājāt, kā ķiploku produkti jāgatavo?

Tā ir mūsu ģimenes recepte, saņemta mantojumā. Laika gaitā daudzus jaunus produktus esmu izgudrojusi pati – bieži vien kādu izaudzētu kultūru pārprodukcijas dēļ, kad jāizdomā, ko vēl varētu iesākt, piemēram, ar tomātiem, avenēm vai burkāniem. Jāuzsver – viss, ko izmantojam produktu gatavošanā, ir pašu izaudzēts. Ģimenes ietvaros top arī gatavo produktu noformējums un mārketings – ar to palīdz abas mūsu meitas.

Kā Jūs raksturotu pieprasījumu – kas cilvēkiem garšo visvairāk?

Viens no pārsteigumiem man bija, cik liels ir aso piedevu pieprasījums. Kad izveidojām pirmo aso ķiploku produktu “Rīkļu rāvējs”, izrādījās, ka daudziem tas nav gana ass. Tapa vēl asāka piedeva, un šiem abiem ir ļoti labs noiets. Šobrīd ejošākais produkts ir aveņu–ķiploku mērce. Šīs gan nav vēsturiskās receptes, bet pašu izveidotas salīdzinoši nesen. Šogad ir tapis arī jauns nepārtikas produkts – aromātisks un veselīgs ķiploku uzlējums pirts akmeņiem.

Kurā gadalaikā ziemas ķiploku stāda, kad novāc?

Stādām aptuveni oktobra vidū – tad rīkojam talku, bet novākšanai raža ir gatava jūlijā. Tas ir krietni darbietilpīgāks process, tad algojam palīgus. Šogad sadarbojamies ar Olaines cietuma Atkarīgo centru, mums nāk talkā brīvprātīgie. Piemēram, šodien notiek stādāmo ķiploku daivošana.

Viss darba process notiek tepat, uz vietas. Pirms četriem gadiem te uzbūvējām šķūni, kas sākotnēji bija paredzēts kā tehnikas novietne, bet tad par mums parādījās ekskursantu interese. Tā nu šķūnis pārtapa par namu ekskursantu uzņemšanai un degustāciju telpu. Tepat notiek arī ķiploku pārstrāde, ir izveidota speciāla noliktava produktu glabāšanai, otrajā stāvā ķiplokus žāvējam. Nekādu ražošanas cehu mums nav, jo esam mājražotājs – produkti top tepat, uz plīts.

Un kā savu produktu pārdodat?

Pamatā tie ir dažādi tirdziņi un ekskursanti, kas atbrauc ciemos, nodegustē un tad nopērk. Otro gadu strādā interneta veikals. Lielveikalos mūsu produkta nav, jo tad būtu jānodrošina milzīgs ražošanas apjoms, kas jau vairs nav mājražošana, bet ražošana cehā. Jāsaka, visaktīvākais pārdošanas kanāls pēdējā laikā ir ekskursantu vizītes, jo brauc viesi gan no Latvijas, gan Lietuvas. Ir tādas sestdienas, kad autobusi te brauc cits pēc cita visas dienas garumā.

Kurā brīdī sapratāt, ka ar savu biznesa ideju esat trāpījuši, ka pēc ķiploku produktiem ir pieprasījums?

Pirmos divus gadus bija klusums, tad vēl kādus divus – salīdzinoši neliela interese. Pēc tam gan bija brīdis, kad sapratām, – beidzot esam pamanīti. Pēdējā laikā esam lielās pārdomās par to, vai saglabājam esošo ģimenes biznesa modeli, vai ejam plašumā un pārtopam jau par industriālu ražotāju. Neesam vēl īsti tam gatavi, apzinoties investīciju apjomu, kas būtu jāiegulda. Turklāt nevar jau zināt, vai ekonomikas attīstība un cilvēku pirktspēja turēsies labā līmenī arī pēc gada, diviem. Ja cilvēki tiktu pieņemti darbā, būtu paņemts aizņēmums iekārtu iegādei, viss iedarbināts, un pēkšņi… nepērk. Tas ir liels risks, kas jāņem vērā. Bet ideju par paplašināšanos ir ļoti daudz, pietrūkst kapacitātes, lai tās realizētu.

Kā jūtaties kā paši sava biznesa saimnieki?

Jā, mēs abi ar vīru agrāk esam bijuši biroja darbinieki. Tagad izbaudām to, ka esam saimnieki paši sev. Protams, šis nereti ir darbs bez brīvdienām – no pavasara līdz rudenim viens darbs seko citam, un tāda pilnvērtīga atpūta ir iespējama vien ziemā. Nebūt ne viegla, bet mierīgāka, harmoniskāka ikdiena. Jūtamies labi.