Olaines panorāma
Liskovam bronza Pasaules spēlēs skrituļsporta veidos skeitbordā milzu slalomā

Liskovam bronza Pasaules spēlēs skrituļsporta veidos skeitbordā milzu slalomā

Liskovam bronza Pasaules spēlēs skrituļsporta veidos skeitbordā milzu slalomā

Ceturtdien Itālijā Pasaules spēlēs skrituļsporta veidos (World Skate games) skeitbordā ar labiem rezultātiem iesākuši Latvijas izlases pārstāvji, vissekmīgāk nostartējot olainietim Artūram Liskovam, kurš vienīgais no mūsējiem pirmajā disciplīnā milzu slalomā izcīnīja medaļu – bronzu, informē sportistu pārstāvis Ivars Bācis.

 

Pasaules spēles skrituļsporta veidos ir vienas no pašām nozīmīgākajām sacensībām šiem sporta veidiem, ko var arī dēvēt par neoficiālajām olimpiskajām spēlēm. Viens no sporta veidiem Pasaules spēlēs skrituļsportā ir skeitbords, kur latviešiem jau daudzu gadu garumā ir bijuši panākumi, arī vairāki pasaules un Eiropas čempionu tituli.

 

Pasaules spēlēs skrituļsportā skeitbordā vīriešiem un sievietēm kopā ir pieteikti gandrīz simts dalībnieku, kas pārstāv vairāk nekā desmit valstis – trīspadsmit. Kopā ar Latvijas sportistiem pie favorītiem tika pieskaitīti arī amerikāņi un čehi. Šoreiz nemanīja citkārt spēcīgos zviedrus.

 

Pirmajā sacensību dienā skeitbordisti noskaidroja labākos milzu slalomā. Lai arī šī disciplīna Latvijas pārstāvjiem nav tā stiprākā un iecienītākā, tomēr mūsu skeitbordisti Pasaules spēles iesāka ar labiem rezultātiem. Sešiem izdevās iekļūt desmitniekā, trīs no kuriem bija arī sešiniekā, bet viens – trijniekā, tātad jau pirmajā disciplīnā Latvijai tika sarūpēta medaļa.

 

Par šo medaļu parūpējās Artūrs Liskovs, kurš trasi veica 21,62 sekundēs un uzrādīja trešo laiku, piekāpjoties tikai diviem amerikāņiem. Titulētajam Džo Maklarenam olainietis zaudēja 0,28 sekundes, bet sudraba medaļas ieguvējam Orionam Lermanam piekāpās 0,20 sekundes. Vēl arī 4. vietas ieguvējam čeham Jakubam Jirmanam izdevās iekļauties 22 sekundēs – 21,92.

 

Otrs labākais latviešu rindās bija piektās vietas ieguvējs Toms Dreiblats, kurš uzrādīja laiku 22,10 sekundes un tikai par divām sekundes simtdaļām apsteidza titulēto Jāni Kuzminu, kurš noslēdza sešinieku un kurš iepriekšējā dienā treniņā bija smagi kritis. Tieši aiz Jāņa 7. vietā ierindojās šī gada absolūtais Eiropas čempions Gustavs Gailītis, kuru no sešinieka šķīra 0,12 sekundes. Labāko desmitniekā iekļuva arī Brazīlijas, Francijas un Vācijas skeitbordisti.

 

Dāmu konkurencē latvietēm neizdevās iekļūt sešiniekā, toties divas bija labāko desmitniekā. Endija Rūja trasi veica 24,50 sekundēs un ieguva 7. vietu, tikai četrām sekundes simtdaļām pietrūkstot līdz sešiniekam. No trijnieka, noslēdza vāciete Katrīna Zēle, latvieti šķīra 0,80 sekundes. Annas Gailīte bija trešdaļu sekundi lēnāka par Rūju, ieņemot 9. vietu. 11. rezultātu uzrādīja Dominika Ozoliņa (25,02), no desmitnieka atpaliekot 0,16 sekundes. Divdesmitniekā ar 16. laiku (26,06 sekundes) iekļuva Annas māsa Elīza Gailīte.

 

Sievietēm par pirmo vietu norisinājās vēl sīvāka cīņa nekā vīriešiem, jo pirmās divas šķīra divas sekundes simtdaļas. Par uzvarētāju šādā spraigā duelī ar titulēto un pieredzējušo amerikānieti Linnu Krāmeri kļuva čehiete Karolina Vojtova.

 

“Grūts sākums mums ar milzu slalomu, dažādas grūtības, taču pirmā medaļa mums ir. Liels prieks par audzēkni Artūru Liskovu un viņa trešo vietu,” stāsta sestās vietas ieguvējs šajā disciplīnā Jānis Kuzmins un piebilst: “Vakar bija treniņbraucieni, kuros es kritu, ka pilnīgi ātrā palīdzība tika izsaukta.”

 

“Trase bija netradicionāla, arī ne tik ļoti tehniska, cik sarežģīta leņķu veidā, kas mums eiropiešiem ir neierasti. Tas skaidrojams ar to, ka trasi lika amerikānis, pakārtojot trasi saviem sportistiem. Stāvums bija liels, bet trase nebija ātra, toties izaicinoša, jo bija sevi tā kā “jālauž”. Nedrīkstēja trasi braukt uz maksimālo ātrumu, citādi dabūtu diskvalifikāciju, ko arī daudzi braucēji dabūja. Izaicinoši bija pat tikt pie ieskaitīta rezultāta jeb dabūt šo te laiku,” norāda daudzkārtējais pasaules un Eiropas čempions Kuzmins.

 

“Neatceros, kad es būtu pēdējo reizi kritis. Tas varēja būt pirms vairāk nekā 10 gadiem. Un šādā izaicinošā trasē arī nokritu treniņos,” par trases sarežģītību skaidro Kuzmins.