Pieminot barikāžu laiku
Barikāžu laiks ir apzīmējums aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti laikā no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim. Barikādes bija nozīmīgs tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdis, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi un brīvību.
13. janvāra rītā, pēc PSRS karaspēka uzbrukuma Viļņas Televīzijas torņa aizstāvjiem, Latvijas Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks Latvijas Radio aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties Doma laukumā. Rīdzinieki sāka spontāni veidot barikādes šaurajās Vecrīgas ielās. Jau pirmajās pāris dienās no laukiem un mazpilsētām Rīgā ieradās liels daudzums smagsvara automašīnu ar piekabēm, kas bija pildītas ar baļķiem, betona bluķiem, šķembām un citiem celtniecības materiāliem.
14. janvārī padomju milicijas specvienība OMON uzbruka barikāžu aizstāvjiem uz Vecmīlgrāvja un Brasas tilta. Tika apšaudītas un dedzinātas automašīnas, piekauti cilvēki.
15. janvārī OMON uzbruka Augstākās milicijas skolas ēkām Zeļļu ielā 8 Āgenskalnā. Kursantus piekāva, izlaupīja skolas ieroču noliktavu. Interfrontes vadība mītiņā stadionā K. Barona ielā sapulcināja ap 10 000 dalībnieku.
16. janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome uzsāka deputātu nakts dežūras. OMON uzbrukumā barikādēm pie Vecmīlgrāvja un Brasas tilta ievainoja barikāžu aizstāvjus A. Dreimani, A. Podnieku, I. Gudro un nogalināja Satiksmes ministrijas autovadītāju Robertu Mūrnieku. Cilvēki neapbruņoti devās uz barikādēm no daudzām Latvijas pilsētām.
17. janvārī barikāžu aizstāvji izsludināja trauksmes stāvokli.
20. janvāra vakarā OMON spēki uzbruka Latvijas Iekšlietu ministrijas ēkai, kuras apsardze bija pastiprināta ar Bauskas rajona milicijas darbiniekiem. Uzbrukumā tika nogalināti Rīgas miliči Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko. Pie Bastejkalna tika nogalināts kinooperators Andris Slapiņš un vidusskolēns Edijs Riekstiņš, nāvīgi ievainots operators Gvido Zvaigzne. Apšaudē ievainoja arī vairākus barikāžu dalībniekus.
24. janvārī vairākums no Rīgas aizstāvjiem pēc Latvijas valdības aicinājuma sāka atstāt barikādes.
Vecrīgas barikādes tika demontētas 1992. gada rudenī, ilgi pēc tam, kad PSRS 1991. gada septembrī bija atzinusi Latvijas pilnīgu neatkarību un bija panākta vienošanās par Krievijas Federācijas karaspēka izvešanu.
Šajos notikumos aktīvi līdzdarbojās arī olainieši, darbību koordinēja un vadīja Tautas frontes Olaines nodaļa. Tika organizētas dežūras gan Dzirnavu ielā pie telefona un telegrāfa centrāles, gan Zaķusalā pie TV centra. Olainiete Silvija Garoza stāsta: “Ārā bija ļoti auksti, Rīgā sniega bija maz, tāpēc, lai sasildītos, tika kurināti ugunskuri. Pie ugunskuriem pulcējās daudz cilvēku, tika dziedātas dziesmas. Akcija tika organizēta, lai nosargātu 4. maijā pieņemto neatkarības deklarāciju. Neapbruņoti cilvēki par savas valsts brīvību bija gatavi stāties pret PSRS armijas pārspēku, pret tankiem. Vienīgā iespēja bija miermīlīga pretošanās. Katrs centās nosargāt savu Latviju – gan dežūrējot pie valstiski svarīgiem objektiem, gan sniedzot koncertus pie ugunskuriem, gan nesot tēju un sviestmaizes cilvēkiem, kuri pat vairākas dienas neatstāja posteni.”
Pieminot barikāžu 30. gadadienu, aicinām visus novada iedzīvotājus
20. janvārī iedegt savos logos svecītes vai pagalmos iekurt ugunskurus.
Kopā godināsim tos daudzos cilvēkus, kuri barikāžu dienās atrada sevī drosmi, patriotismu un ticību, lai nosargātu Latvijas neatkarību!
Aicinām atsaukties Olaines novada barikāžu dalībniekus, zvanot pa tālruni 26105156.