Pilsētas pamati

Ikdienā nemanāmā ikvienas pilsētas daļa – komunālās saimniecības infrastruktūra – ir viens no būtiskākajiem attīstības nosacījumiem. Par to, kā neatkarības gados ir tapuši šie Olaines pamati, – saruna ar Viesturu Liepu.

Uzņēmumu “Olaines ūdens un siltums” un “Zeiferti” valdes loceklis Viesturs Liepa ar komunālās saimniecības jautājumiem Olainē strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Atjaunotajā Latvijā daudzām pašvaldībām bija jāsaskaras ar izaicinājumu sabalansēt plānos iedzīvotāju makus un salīdzinoši lielās izmaksas par siltumenerģiju, ko ražoja ne pārāk efektīvas katlumājas. Savu darba gaitu sākumā ar to saskārās arī V. Liepa, kurš šodien ar lepnumu var teikt: “Pie mums siltumapgāde netika pārtraukta nekad.” Ar V. Liepas līdzdalību šajos gados realizēti daudzi apjomīgi komunālās saimniecības modernizācijas projekti, kas ļauj Olainei vienlaikus būt pievilcīgai pilsētai gan dzīvošanai, gan uzņēmējdarbībai.

Cik sen strādājat ar komunālajiem jautājumiem?

Olaines novada pašvaldībā sāku strādāt jau 1996. gadā – vispirms biju izpilddirektors, tad vairākus gadus vadīju pašvaldības finanšu daļu. Pēc tam tiku pārcelts uz uzņēmumu “Olaines ūdens un siltums”, kur strādāju arī šobrīd.

Kā nonācāt darbā pašvaldībā?

Atsaucos uz sludinājumu avīzē. Biju beidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti, kur studēju tautsaimniecības plānošanu. Biju arī izmēģinājis spēkus biznesā, taču tie bija visai nestabili un mainīgi laiki. Ņemot vērā, ka jau bija izveidojusies ģimene un 1996. gadā piedzima otrais bērns, nolēmu, ka gribu kaut ko prognozējamāku, mierīgāku. Lai gan arī pašvaldībā, it īpaši jau komunālās saimniecības jomā, nekāda miera osta nebija, jo tajā laikā viss tikai sāka veidoties. Nesen bija izveidots pašvaldības uzņēmums “Olaines ūdens un siltums”, kas pamazām sāka realizēt dzīvē pašvaldības lēmumus komunālās saimniecības jomā. Diezgan radošs process – nebija nedz regulējuma, nedz regulatora, kurš šo jomu pārraudzītu.

Ko no tiem laikiem atceraties kā lielāko izaicinājumu?

To, ka nevienam nebija naudas. Ne pašvaldībai, ne uzņēmumiem, kuriem pakalpojumi jānodrošina, ne iedzīvotājiem, kuri tos izmanto. Cits citam nemaksāja, un ne jau iedzīvošanās nolūkā, bet vienkārši tāpēc, ka nebija ko maksāt. Atceros, no rītiem bieži vien ar bažām braucu uz darbu un vēroju katlumājas skursteni – kūp vai nekūp… Jo mazutu dažkārt varējām atļauties iepirkt vienai dienai. Diezgan liels stress – līdzīgi kā ilgstoši braukt ar auto, kam jau sen deg sarkanais degvielas indikators. Tikai pašvaldības gadījumā jāņem vērā, ka šajā nosacītajā automašīnā “brauca” vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, kurus atstāt bez siltuma nedrīkst.

Vai viņi kādreiz palika bez siltuma?

Nē, Olaine ir viena no tām Latvijas pašvaldībām, kur siltuma padeve nekad netika pārtraukta. Jāņem vērā, ka deviņdesmitajos iedzīvotāju maksātspēja bija tik zema, ka politiķiem nekas cits neatlika, ka pieskaņot tarifus šai maksātspējai. Tāpēc komunālajām saimniecībām visā Latvijā tas bija izdzīvošanas laiks, nerunājot jau par investīcijām un modernizāciju, kas ļautu būt ekonomiskākiem. Tas nāca daudz vēlāk.

Ar ko sākās modernizācija?

Nozīmīgs pavērsiens bija 2003. gads, kad gazificēja Olaines pilsētu un uzbūvējām jauno katlumāju. Šobrīd domājam arī par iespējamu alternatīvu – izbūvējot šķeldas katlu, mēs varētu nodrošināt divus enerģijas avotus, kas ļautu saimniekot vēl efektīvāk. Novada teritorijā šķeldas katli jau vēsturiski ir bijuši un strādā arī tagad, bet gāzes vads (Jaunolainē, Gaismās) varētu tikt izbūvēts šogad. Te gan ir jābūt uzmanīgiem un jāplāno investīcijas, ņemot vērā cenu svārstības dažādiem enerģijas resursiem – lielā interese par šķeldas izmantošanu tās cenu četru gadu laikā ir divkāršojusi. Tāpēc plānojam savu attīstību tā, lai nebūtu atkarīgi tikai no viena resursa. Vai – no viena piegādātāja. Brīvajā tirgū mums tagad ir izvēle, piemēram, dabasgāzes piegādē šogad esam izraudzījušies “Latvenergo” piedāvājumu, nevis “Latvijas gāzi”.

Kopumā jāsaka, ka mūsdienīgi enerģijas piegādes risinājumi un energoefektivitāte ir bijusi un paliek viena no mūsu prioritātēm. Tas attiecas gan uz enerģijas ražošanu, kur dažādojam resursus, uz enerģijas piegādi, kur ir notikuši un turpinās apjomīgi siltumtīklu rekonstrukcijas darbi, gan arī uz gala patērētājiem, ko panākam, siltinot daudzdzīvokļu namus.

Iedzīvotāju atsaucība siltināšanai ir augusi?

Tiklīdz parādās labie piemēri, un tādi mums ir vairāki, tā cilvēku interese par siltināšanu aug. Jo izmaksas par siltumu pareizi nosiltinātā namā, kas nozīmē arī logu nomaiņu, jumta siltināšanu, pagraba pārsegumu siltināšanu un apkures sistēmas renovāciju, ļauj siltumenerģijas patēriņu samazināt par aptuveni 50%. Pēdējo gadu laikā mēs šim jautājumam pieejam sistemātiski – ar pašvaldības atbalstu ir izveidots dienests, kas nodarbojas tikai ar siltināšanas programmu realizāciju. Ja pirmās nosiltinātās mājas bija dažu cilvēku lielas iniciatīvas rezultāts, tad šobrīd jau tas ir sistēmisks ikdienas darbs. Par laimi, aizvien vēl ir pieejams “Altum” līdzfinansējums 50% apmērā.

Kādā līmenī ir siltumenerģijas un ūdenssaimniecības pakalpojumu cenas Olainē, salīdzinot ar citām pašvaldībām?

Olaines pilsētā tarifi ir salīdzinoši zemi, pagasta teritorijā Jaunolainē un Gaismās – augstāki. Tas pamatā saistīts ar realizācijas apjomu, jo Olaines pilsētas aptuveni 13 tūkstoši iedzīvotāju un industriālā zona ir izvietoti salīdzinoši kompaktā teritorijā. Tas ir vērā ņemams enerģijas, ūdenssaimniecības pakalpojumu patērētājs, kas samazina pakalpojumu pašizmaksu un līdz ar to arī tarifus. Plašā teritorijā, kur iedzīvotāji dzīvo izkliedēti, cena vienmēr būs augstāka. Te labs piemērs ir ūdens un kanalizācijas pakalpojumi, ko izmanto Olainē esošās ražotnes, to lielais patēriņš ļauj mums samazināt tarifu arī iedzīvotājiem.

Kuri vēl ir pieminami kā lielākie darbi komunālās saimniecības attīstībā?

Līdz 2009. gadam apjomīgas Eiropas Savienības fondu investīcijas tika ieguldītas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmā, kā arī notekūdeņu attīrīšanā. Šobrīd ar pašvaldības finansējumu realizējam vairākus projektus novadā – daļu no ciematiem pieslēdzam pilsētas ūdens un kanalizācijas sistēmām. Piemēram, Pārolainē šāds projekts tuvojas noslēgumam. Liela apjoma projekts norit Jaunolainē, kurai ir atsevišķa ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, nākotnē sekos ūdensapgādes sistēmas izveidošana Medemciemā.

Turpināsim arī namu siltināšanu un siltumtīklu rekonstrukciju. Jāsaka, ka komunālās saimniecības kvalitāte un efektivitāte, kas ikdienā nav īpaši pamanāma lieta, patiesībā ir būtisks faktors novada attīstībai.

Jūs esat audzis Olainē. Kādu atceraties pilsētu, teiksim, astoņdesmitajos gados?

Jā, esmu dzimis Olainē, faktiski – olainietis otrajā paaudzē. Tagad gan dzīvoju Salaspilī, taču vienmēr esmu sevi uzskatījis un uzskatu par Olaines cilvēku.

No pirmsneatkarības gadiem Olaine man palikusi atmiņā kā ļoti jauka vieta dzīvošanai un laika pavadīšanai ārpus skolas. Tad gan bija pavisam cits skats uz dzīvi, kā jau tas ir 8, 15 vai 18 gados. Noteikti jāpiemin Olaines 1. vidusskola, kas ielika labu pamatu turpmākajām studijām un, pēc manām domām, joprojām ir augstā līmenī.

Kurā virzienā redzat Olaines attīstību?

Noteikti ir jāizmanto tas potenciāls, ko sniedz industriālā zona. Jo tas ir ne tikai jautājums par nodokļiem, darbavietām un, iespējams, arī lielāku iedzīvotāju koncentrāciju, bet arī jautājums par komunālo pakalpojumu izmaksām. Jo lielāki būs patērētāji, jo zemāka būs cena visiem.

Ūdens un siltuma patēriņa apjoms

Ūdens patēriņš Olaines pilsētā vidēji mēnesī (m3)		Ūdens patēriņš Jaunolainē un Stūnīšu ciemā kopā vidēji mēnesī (m3)
	Industriālo patērētāju grupas īpatsvars, %		Industriālo patērētāju grupas īpatsvars, %
54000	24	6295	3,5

 

 

Siltumenerģijas patēriņš Olaines pilsētā vidēji mēnesī (MWh)		Siltumenerģijas patēriņš Jaunolainē un Stūnīšu ciemā kopā vidēji mēnesī (MWh)
Apkures periodā	Ārpus apkures perioda	Apkures periodā	Ārpus apkures perioda
7400	1250	1960	387