Sveicam Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienā!

Šogad 4. maijā atzīmēsim 31. gadskārtu kopš 1990. gada 4. maijā izšķīrās Latvijas liktenis. Šis datums pielīdzināms valsts otrajai dzimšanas dienai, jo pirmo reizi pēc padomju okupācijas sākuma demokrātiskā veidā ievēlētais Latvijas parlaments lēma par mūsu valsts neatkarības deklarācijas pieņemšanu. Piedāvājam nelielu atskatu uz tā laika notikumiem.

1990. gada 18. martā notika Augstākās Padomes vēlēšanas. Šajās vēlēšanās pirmo reizi Padomju Savienībā tika pieļauta vairāku politisko spēku piedalīšanās. Spēcīgākais Latvijas neatkarības idejas atbalstošais politiskais spēks bija 1988. gadā dibinātā Latvijas Tautas fronte. Augstākās Padomes vēlēšanās 131 no kopumā 201 mandātiem ieguva Latvijas Tautas frontes deputāti, kas bija svarīgs panākums ceļā uz neatkarības deklarācijas izveidi un apstiprināšanu.

Pēc vēlēšanām tika uzsākta sarežģītā dokumenta – neatkarības deklarācijas vadlīniju – izveide. Šo uzdevumu veica Latvijas Tautas frontes frakcija (Romāns Apsītis, Valdis Birkavs, Vilnis Eglājs, Aivars Endziņš, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš, Egils Levits un Rolands Rikards). 1990. gada 24. martā tika uzsākts darbs pie neatkarības deklarācijas pirmajiem projektiem – “minimālā” (ierobežotas neatkarības pieprasīšana) un “maksimālā” (pilnīgas neatkarības pasludināšana) varianta.  Deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pasludināja 1940. gada 17. jūnija Padomju Savienības militāro iebrukumu Latvijas teritorijā par starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti. Aprīlī un maijā darbs turpinājās tikai pie “maksimālā” varianta pilnveidošanas. Šajā laikā neatkarības deklarācijas izveidei pretojās Interfrontes pārstāvji. Dienu pirms svarīgā dokumenta pieņemšanas tika sasaukta Augstākās Padomes pirmā sesija, kuras laikā tika ievēlēts padomes priekšsēdētājs – Anatolijs Gorbunovs.

4. maija rītā pie Augstākās Padomes ēkas pulcējās cilvēki, lai paustu atbalstu deputātiem, kas veica atbildīgu balsojumu par Latvijas neatkarību. Pašu ēku apsargāja milicijas darbinieki un Latvijas Tautas frontes brīvprātīgie, lai šo svarīgo balsojumu nepārtrauktu provokācijas un cita veida nekārtības, kuras varēja izraisīt Interfrontes biedri. Balsojums sākās pēcpusdienā, un par deklarācijas pieņemšanu nobalsoja 2/3 deputātu jeb 132 no 198 deputātiem. Balsojuma laikā pie Augstākās Padomes ēkas bija sapulcējies milzīgs skaits cilvēku, kuri ar radiouztvērējiem rokās uzmanīgi sekoja līdzi balsu skaitīšanai. Augstākās Padomes frakcijas “Līdztiesība” (Interfronte) deputāti balsoja ar kāju palīdzību, tādā veidā norādot savu attieksmi pret neatkarības ideju. Pēc balsojuma “Līdztiesības” biedri demonstratīvi atstāja sēžu zāli. No Augstākās Padomes ēkas iznākušos Latvijas Tautas frontes frakcijas deputātus pēc balsojuma cilvēki sagaidīja ar ziediem rokās un asarām acīs, kā arī sirsnīgi pateicās par balsojumu.

Šogad nevarēsim svinēt kopā, bet aicinām ikvienu Olaines novada iedzīvotāju šo dienu atzīmēt, klājot svētku galdu, tā svinot Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanu!